Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:440, Did:0, useCase: 3

Iebiedēšana un fiziski draudi: kā Baltkrievijas vadītāji ietekmē sportistus

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Iebiedēšana un fiziski draudi: kā Baltkrievijas vadītāji ietekmē sportistus
Stepans Popovs un Amils Gasimovs 2015. gadā Baku. Foto: sambo.sport

"Viņi aizvēra treneru istabas durvis. Man teica: "Es parasti vispirms situ, pēc tam runāju. Taču man palūdza pret tevi izturēties maksimāli delikāti"," viens no Baltkrievijas brīvo sportistu apvienības iniciatoriem Stepans Popovs atcerējās tikšanos ar sporta ministra vietnieku Mihailu Portnoju.

Stepans Popovs ir pasaules čempions sambo (pašaizsardzība bez ieroča). Trīsdesmit sešus gadus vecais sportists 2016. gadā ieguva starptautisko “Fair play” balvu. Popovs pirmajās Eiropas spēlēs Baku svara kategorijas līdz 74 kilogramiem finālā sacentās pret azerbaidžāni Amilu Gasimovu. Pretinieks guva savainojumu, bet baltkrievu sambists pēc 4-0 uzvaras nonesa viņu no paklāja.

Baltkrievijas sporta vadībai nepiemīt līdzīga augstsirdība. Pēc 18. augustā publicētās atklātās vēstules, kurā sportisti pieprasīja godīgas prezidenta vēlēšanas un vardarbības pārtraukšanu, augstākie ierēdņi ķērās pie protestētāju iebiedēšanas. Mērķis – panākt parakstu atsaukšanu.

Pirmajās trīs dienās pēc vēlēšanām, 9.-11. augustā, varas iestādes ar spēku aizturēja vairāk nekā 6000 Baltkrievijas pilsoņu. Vairāki simti aizturēto tika spīdzināti, par vairākiem desmitiem joprojām nav nekādu ziņu.

Popovs reaģēja uz notikušo, paužot savu nostāju publiski. “Kad redzēju, kas notiek – ne tikai internetā, arī no paziņu un tuvinieku nostāstiem, neapmierinātība auga. Kādā brīdī sāku publicēt cietsirdīgos video sociālajos tīklos. (Sporta) ministrijas cilvēki ar trenera starpniecību uzdeva jautājumus – vai esmu pārliecināts, ka tā ir patiesība; vai zinu, kas notika pirms piekaušanas, varbūt, cilvēkam rokās bija automāts.”

“Atbildēju, ka tas nav svarīgākais – amatpersonai jebkurā gadījumā jāievēro likums. Pēc tādiem video nespēju trenēties. Iekšā viss sagriezās otrādi, sapratu: vajag rīkoties. Citādi mēs, sportisti, klusējam, kamēr mūsu līdzjutējus sit.

Popovs sāka piedalīties tautas manifestācijās Minskas centrā, kuras katru svētdienu pulcēja vairāk nekā 100 tūkstošus cilvēku. Sekoja tikšanās ar sporta ministra vietnieku Mihailu Portnoju. “Pie manis atbrauca veseli pieci cilvēki. Negribu stāstīt par sarunas detaļām, taču, tā kā Portnojs nesen izteicās par mani, pastāstīšu par vienu mazu epizodi.”

“Viņi no iekšas aizvēra treneru istabas durvis. Man pateica: “Es parasti vispirms situ, pēc tam runāju. Taču man palūdza izturēties pret tevi maksimāli delikāti”. Parunājām minūtes 20-30. Man atgādināja, ka man ir sieva un bērni, un vēl daudz lietas. Skumji, ka augsto tehnoloģiju gadsimtā pie tevis ierodas cilvēki ar 1990-to gadu metodēm.

Popovs nebaidījās no nelūgtajiem viesiem, taču “radās uztraukums par tuvākajiem un plāni aizvest ģimeni uz ārzemēm. Pašam man nebija vēlmes aizbraukt. Reiz bicepsā ieskrēja nazis. Atceros, kā plūda asinis, taksometrā sāku zaudēt samaņu un domāju: johaidī, tagad aizmigšu un nekas traks nenotiks, bet man ir mamma, tētis, brālis, viņi piedzīvo šausmīgas bailes!”

“Arī pēc šīs tikšanās manī valdīja līdzīgs tukšums... Uzrunāju pazīstamu psihologu, jo nedēļa pēc sarunas un pirms sacensībām bija pati smagākā dzīvē. Nevienam neizrādīju, ko jūtu, un nesāku atteikties no starta. Kad uzzināju, ka minētā kompānija tāpat “viesojas” pie citiem sportistiem, sapratu: nevajag baidīties, tie ir tukši draudi un šie cilvēki patiesībā baidās vairāk par mani.

Paraksta atsaukšana nav bijis svarīgākais. “Tas viņus vispār neinteresēja. Viņi gribēja, lai nepiedalos svētdienas manifestācijās ar plakātiem, lai nevicinu rokas. Kā sapratu, viņu uzdevums – atrast kustības galveno organizatoru. Viņi joprojām domā, ka visu organizēja viens, divi vai trīs cilvēki. Tā nav tiesa. Cilvēkiem neviens nemaksā no ārzemēm, neviens ar viņiem nemanipulē.”

Portnojs uzskata, ka izturējies pret sportistiem labvēlīgi. “Atkārtošos, nekādu draudu nebija. Viss mierīgi. Atvainojiet, esmu politisko zinātņu kandidāts ar četrām augstākajām izglītībām. Man ir pilnīgi pietiekams vārdu krājums un slengs, lai normāli parunātu. Runāju ar bokseriem, cīkstoņiem, vieglatlētiem. Cilvēki atgāja no (neapmierinātības izpaušanas), tagad strādā sportiskajam rezultātam.”

Sporta ministra vietnieks kritizēja Popovu. “Kas viņš tāds ir? Parunājiet ar cilvēkiem, kuri nodarbojas zālē, piemēram, Juru Ribaku. Viņi neieredz to Popovu. Lūk, septembrī notika Baltkrievijas čempionāts (Popovs ieņēma otro vietu svara kategorijā līdz 84 kilogramiem). Viņš nespēja kļūt par čempionu, lai pārstāvētu mūsu valsti starptautiski, bet tagad mēģina kaut ko pierādīt. Redz, ka rezultāta nav. Domā, ka ārzemēs iedos divas kapeikas. Lai dod, taču kaut kādai sirdsapziņai jābūt.”

Divas dienas pēc Portnoja intervijas Minskas lidostā tika aizturēta basketboliste Jeļena Ļevčanka. Tiesa viņai piesprieda administratīvo cietumsodu uz 15 diennaktīm.

Izmantotie resursi:
bytribuna.global.ssl.fastly.net
bytribuna.global.ssl.fastly.net