Elkonis, dusmas un Brieža cīņa par diviem miljoniem: Glovackis komentē WBO lēmumu
WBO Apelāciju komisijas lēmums gandarījumu dāvājis abām pusēm: 34 gadus vecais Mairis Briedis drīkstēs cīnīties Supersērijas finālā pret Junjeru Dortikosu, bet 33 gadus vecais Kšištofs Glovackis tiks pie titulcīņas. Glovackis sarunā ar poļu laikrakstu Przeglad Sportowy komentēja komisijas lēmumu un savu potenciālo nākotni – tai skaitā iespējamo revanša cīņu pret Briedi.
- WBO lēmums nozīmē, ka taisnība ir uzvarējusi?
- Lasu, ka Briedis nevēlas pret mani cīnīties. Bokss ir bizness, un ko gan viņam dotu otra cīņa? Naudu droši vien ne, jo Polijā visdrīzāk nav iespēju šo cīņu sarīkot, bet Latvijai tam nav naudas. Viņš izvēlējās labāko finansiālo piedāvājumu, tas ir, Supersērijas finālu. Un es par WBO jostu varu cīnīties pret kādu citu. No otras puses, man šķiet, ka sports ir uzvarējis un ka tas cīņā pret biznesu ir noticis pirmo reizi. Vismaz kaut kas! Kas mani sagaida tālāk? Ir iespēja cīnīties par WBC jostu pret Ilungu Makabū vai kādu citu par WBO titulu. Ir jāsēžas pie galda ar promouteri Andžeju Vasiļevski un treneri Fjodoru Lapinu un viss jāizanalizē. Arī pats skatīšos uz finansiālo pusi.
- Vai tev ir žēl, ka Briedis nevēlas revanša cīņu? Saproti viņa izvēli?
- Noteikti man ir žēl, taču es viņu arī saprotu. Viņš vairs nav jauns un vēlas nopelnīt naudu, ko atlikt nākotnei. Viņš izvēlējās naudu.
- Vai rēķinies, ka vēl tiksieties ringā?
- Jā, es tā domāju. Es gribētu iegūt jostu, ļaut Briedim finālā uzvarēt Dortikosu, un varbūt tad arī būs iespējams šīs jostas apvienot. Gribētu, lai tā notiktu, jo mums vēl ir jānokārto savi rēķini. Rīgas stāsts man maksāja ļoti dārgi. Pirmām kārtām, manu nervu. Fiziski jūtos ļoti labi, neiedragāju savu veselību, taču biju ārkārtīgi aizkaitināts. Viss mani nokaitināja, vienkārši viss. To, kā viņš ar elkoni iesita man pa zobiem, vēlāk noskatījos tikai vienreiz – vairāk skatīties nevēlējos. Nē, es atvainojos – WBO noklausīšanās laikā Puertoriko redzēju to vēlreiz.
- Kas notika noklausīšanās laikā?
- Izstāstīju, kā jutos pēc elkoņa. Sacīju, ka man bija novēlota reakcija un mīkstas kājas. Pēc tā sitiena viss bija cauri. Varbūt būtu citādi, ja tiesnesis būtu man devis piecas minūtes laika atgūties? Divi no trim pratinātājiem atzina, ka viņi manās kustībās manīja pārmaiņas. Viņi sacīja, ka es novēloti reaģēju uz sitieniem, gāju taisni, kājas nestrādāja tā, kā tām būtu jāstrādā.
- Tomēr trešais izmeklētājs tev neticēja.
- Nu nē. Tas ir cilvēks no Vācijas, no promoutera Zauerlanda puses. Interesanti gan, kādēļ viņš man neticēja, vai ne? Bokss ir bizness… Mums viņš uzbruka, savukārt ar Brieža cilvēkiem runāja mierīgi un laipni. Es izjutu nepatiku. Patiesībā domāju, ka šim procesam nebūs nekādas jēgas, bet beigās kaut kas, izrādās, notika. Starp citu, noklausīšanās ilga četrarpus stundu.
- Par ko gan tik ilgi var runāt, analizējot īsas epizodes no cīņas?
- Jautājumi, papīri, atkārtojumu skatīšanās pa piecām reizēm… Kādēļ tā, nevis tā utt. Tomēr esmu priecīgs, ka kopā ar Andžeju Vasiļevski uzsākām šo cīņu, jo tagad varam cīnīties par jostu.
- Kurai doto priekšroku – WBC vai WBO jostai?
- Viss nav tik vienkārši, jo jāsakrīt daudziem faktoriem. Jau sacīju, ka svarīga ir nauda, taču būtisks ir arī īstais datums. Ir ļoti iespējams, ka Kamils Šeremeta tiksies ar Gennadiju Golovkinu, bet mums ir kopīgs treneris. Viņiem noteikti pirms cīņas būs jādodas uz ASV.
- Savā nākamajā cīņā vēlies cīnīties par jostu vai tas nav nepieciešams?
- Par jostu! Man ir 33 gadi, drīz būs 34, un man nav laika sisties ar vājiem pretiniekiem. Vēlos nopietnas cīņas, bet tad savākšu mantiņas un došos mājās.
- Kad vēlētos doties ringā?
- Redzēsim. Jāpagaida, kas notiks ar Kamila cīņu. Vajadzēs saskaņot grafiku un visus darba elementus. Ja man ar Makabū būs jācīnās Kongo DR, arī mēs uz turieni vēlētos doties pirms cīņas, jo tas ir cits klimats un būtu jāadaptējas pilnīgi citiem apstākļiem.
- Runājam par nākotni, faktu, ka drīz tev būs iespēja atkal kļūt par pasaules čempionu, taču domāju, ka esi zaudējis diezgan prāvu naudu. Briedis prēmijās nopelnīja papildus 600 tūkstošus dolāru un finālā būs vēl krietni bagātāks.
- Zinu… Finālā cīņa būs jau par diviem miljoniem. Nav jēgas to pieminēt, jo tas neko nedos. Varbūt tam tā bija jānotiek? Nauda nenes laimi. Skaidrs, ka nauda noder un ir vajadzīga, taču vēl savu tiesu nopelnīšu – man pietiks.
- Tava karjera bijusi ilga pacietības skola. Vispirms ilgi gaidīji iespēju cīnīties par titulu, tagad atkal priekšā šķēršļi.
- Tieši tā… Pats esmu ļoti nepacietīgs, tādēļ šī skola nav viegla. Dotu priekšroku visu sasniegt ļoti ātri, taču ir jāgaida – vienā mirklī nekas nenotiek.
- Tev ir jāgaida arī Briedis.
- Lai viņš pieveiktu Dortikosu. Un ļautu arī man tikt pie jostas, jo tad gan var domāt par cīņu. Jautājums gan ir, kurš to rīkotu…Varbūt mans promouters Andžejs Vasiļevskis būtu ieinteresēts?
Izmantotie resursi:
https://www.przegladsportowy.pl/bok...
bet ehm, primitīvs jautājums - kāpēc džeks dabūja ar elkoni no Brieža?
poļu pans nav gudrs tāpēc skaidrs, ka nemācēs izmantot savu izraudāto iespēju un neko augstāku nesasniegs.
Abi spēlēja vienlīdz netīri, bet pēc tam juridiskās cīņās cīnīties par to, kurš bija "juridiski tīrāks bokseris" šķiet bērnišķīgi, it īpaši priecāties par šāda veida panākumu.
Šī drāma parāda, ka boks ir palicis par tīru aprēķina biznesu un sportiskie principi ir atlikti tālākajos plauktos.
Neko šādi neteiktu, ja tikai viens no cīņas dalībniekiem būtu cīnījies netīri, bet šeit gan vajadzēja zaudētājam saprast, ka pats nebija ne ar ko labāks un atzīt savu sakāvi. Nav šajā gadījumā pat svarīgi kurš bija zaudētāja pozīcijās, jo arī tad, ja Briedis būtu zaudējis un uzsācis juridisko cīņu, tad arī neuzskatītu to par pareizu soli.
Mairim vajadzēja iesniegt protestu vienlaicīgi ar poļiem - par to, ka sitiens pa pakausi ietekmēja domāšanu, izsaucot izdzīvošanas instinktu - sist ar elkoni, tam, kas tev no mugurpuses sit. Tad būtu reāls cirks.