Kļičko iecelts par WBC goda čempionu, tituls kļūst vakants

WBC paziņojusi, ka pilnībā atbalsta Vitālija centienus viņa politiskajās aktivitātēs Ukrainā un saprot, ka pārredzamā nākotnē Kļičko titulu nebūs iespēju aizstāvēt. Tādejādi Kļičko iecelts par goda čempionu, kas nozīmē, ka viņam ir iespēja jebkurā brīdī pieprasīt cīņu par WBC titulu.

Vitālijs Kļičko: "Gribu pateikties WBC un tās prezidentam Hosē Suleimanam par atbalstu cīņā par demokrātiju un brīvību Ukrainā. Bija gods un lepnums būt par WBC čempionu. WBC man dod teorētisku iespēju jebkurā brīdī atgriezties ringā, ko šā brīža situācijā gan nespēja iedomāties. Šobrīd esmu pilnībā koncentrējies uz politisko situāciju Ukrainā, un jūtu, ka ukraiņiem esmu vajadzīgs vairāk. Mans brālis Vladimirs turpinās manus sportiskos panākumus, un kā vienmēr, es viņu atbalstīšu tikpat daudz, kā viņš šobrīd mani atbalsta manos politiskajos centienos."

Jāpiebilst, ka WBC obligātais titula pretendents šobrīd ir kanādietis Bermeins Stiverns (23-1-1, 20KO), kurš tagad oficiāli iegūst tiesības cīnīties par vakanto WBC titulu. Iepriekš kā potenciālais Stiverna pretinieks, gadījumā, ja tituls kļūst vakants, minēts Deontajs Vailders (30-0, 30KO).

Kļičko biogrāfija

Bērnībā Vitālijs aizrāvies ar dažādiem cīņas sporta veidiem, bet visnopietnāk pievērsies kikboksam, kur arī pēc kāda laika spējis gūt lieliskus panākumus, vienreiz kļūstot par pasaules amatieru čempionu un četras reizes triumfējot profesionāļos. Arī amatieru boksā Kļičko klājās ļoti labi – trīs reizes viņš izcīnīja Ukrainas čempiona titulu smagajā svarā, reizi – pasaules karavīru spēlēs, bet neilgi pirms pāriešanu uz profesionāļiem, 1995. gadā izcīnīja sudraba medaļu pasaules čempionātā. Noslēdzot amatiera karjeru viņa bilance bija – 195 uzvaras (80 nokauti) un 15 zaudējumi.

Veiksmīgi Kļičko sāka arī profesionāļa karjeru, pirmajās desmit cīņās gūstot uzvaru jau pirmo divu raundu laikā. Tikpat veiksmīgi, cik sākusies, karjera arī turpinājās – uzvara ar nokautu, uzvara ar tehnisko nokautu un tā tālāk. Par pasaules čempionu Kļičko kļuva 1999. gada, otrajā raundā nokautējot Herbiju Haidu. Pirmo neveiksmi Kļičko piedzīvoja 2000. gadā, kad cīņā pret Krisu Bērdu būdams vadībā pēc punktiem, Kļičko pēc devītā raunda paziņoja, ka nespēs turpināt cīņu, jo savainojis plecu. Septiņus mēnešus vēlāk cīņā pret Timo Hofmanu Kļičko guva savu kārtējo pārliecinošo uzvaru, taču vienu no retajām, kas nav gūta ar nokautu. 2003. gadā viņš piedzīvoja otro zaudējumu. Aizraujošā cīņā viņš pēc sestā raunda ar tehnisko nokautu (ukrainim nopietni pārsista uzacs) bija spiests atzīt leģendārā Lenoksa Luisa pārākumu, taču izpelnījās atzinību par parādīto sniegumu šajā cīņā, Interesanti, ka līdzīgi kā cīņā pret Bērdu, arī šoreiz, Kļičko bija vadībā pēc punktiem.

2004. gadā Kļičko pameta boksu, taču pēc četriem gadiem atgriezās – neskatoties uz to, ka daudzi skeptiski vērtēja viņa iespējas sekmīgi atgriezties, Vitālijs pierādīja, ka neba jau prombūtnes laikā pīpējis cigārus Havaju salās. Viņa atgriešanās bija spoža un pārliecinoši, jo pārliecinoši tika sakauts tā brīža WBC čempions, "Nigēriešu murgs" Semjuels Pīters. Pēc atgriešanās Kļičko kopumā aizvadīja desmit cīņu, visās uzvarot (septiņreiz – priekšlaicīgi). Pēdējā uzvara tika izcīnīta 2012.gada septembrī, kad pēc punktiem tika pieveikts Manuels Čars. Vēlāk Kļičko ringā vairs nav izgājis...