Briedis: "Pret Glovacki esmu gatavs cīnīties Polijā arī tad, ja man metīs ar tomātiem"

"Redziet, Latvijā ir tikai pusotrs miljons iedzīvotāju, kamēr Polijā ir 38 miljoni. Ja vēlies, tur iespējams viss. Reiz kāds koncertu rīkotājs no Zviedrijas man teica: "Mums ir pasākums, un mans darbs ir to pārdot. Ja nepieciešams, varam ietīt sūdu sudrabā un pārdot to kā konfektes." Daudz būtu atkarīgs no organizatoriem – cik daudz trokšņa ap cīņu viņi spētu sacelt. Es un Glovackis jau esam izveidojuši savu stāstu. Ja viens no mums būtu izcīnījis parastu uzvaru, par to runātu tikai 10% no tiem, kuri runā tagad," teica Briedis.

Intervijā, kurā viņš vairākas reizes apliecināja vēlmi revanša cīņu pret Glovacki aizvadīt tieši Polijā, Briedis nebaidījās no poļu draudiem. "Bailes ir normāla parādība – jebkurš bokseris baidās. Bailes parāda, ka vēl gribi dzīvot. Ja man draudētu 38 miljoni poļu, droši vien nekur nebrauktu. Taču draudējuši ir tikai simts cilvēki. Tas ir ūdens piliens jūrā," teica Briedis. "Nevienu nenogalināju. Nevienu neapvainoju. Glovackis man iesita pa pakausi, un tāda bija mana reakcija. Džentlmenis tā nerīkotos. Ja Kšištofs būtu uzvedies kā džentlmenis, nekas nebūtu noticis, jo es cīņas laikā domāju par savām manierēm – ja pretinieks ir pagriezis muguru, es viņam nesitu pa pakausi, lai gan varētu tā darīt."

"Galva man būs nepieciešama arī pēc boksera karjeras beigām. Man priekšā ir visa dzīve. Kāpēc lai es atļautu šādus sitienus, ja reiz tiesnesis nereaģē? Varbūt viņš ļautu Glovackim izdarīt piecus sitienus pa pakausi, un tikai tad sekotu brīdinājums. Tas bija mans aizsargmehānisms. Protams, ka Kšištofs vēlāk teica, ka cīņa būtu izvērtusies citādi, ja nebūtu bijis sitiens ar elkoni. Kā būtu, ja būtu," skeptisks bija Briedis.

"Domāju, ka Polijā būtu iespējams sarīkot daudz interesantāku, skaļāku un lielāku šovu. Pasaules līmeņa cīņu. Un es ierastos pat tad, ja cilvēki mani nomētātu ar tomātiem," teica Briedis. Līdz šim lielākā boksa cīņa Polijā aizvadīta 2011. gadā, kad poļa Tomāša Adameka un ukraiņa Vitālija Kļičko dueli vēroja 40 tūkstoši cilvēku. Kļičko uzvarēja desmitajā raundā ar tehnisko nokautu.

Briedis arī pastāstīja par gatavošanos finālam pret Dortikosu. "Mans treneru korpuss nav piedzīvojis izmaiņas, bet paldies bija jāpasaka ārstam un fizioterapeitam. Viņi ar mani strādāja pavisam īsu laiku, un tad pēkšņi paziņoja, ka vēlas saņemt trīs reizes lielāku algu. Nezinu, kas cilvēkiem darās galvās. Kad sāc darbu, sāc no noteiktas vietas. Kad sasniedz augstāku punktu, tad vari prasīt algas pielikumu. Ja viņi ar mani strādātu piecus gadus, tad droši vien būtu pelnījuši lielāku algu. Bet viņi jau pēc pirmās cīņas prasīja vairāk. Pasaki savai vadībai, ka uztaisīji interviju ar Mairi un ka esi pelnījis trīs reizes lielāku algu. Domāju, ka varēsi meklēt citu darbu."

"Saka, ka Juniers cīnās ļoti vienkārši – viņam eksistējot tikai viens-divi un labais-kreisais sitieni. Taču Brūss Lī reiz teica, ka viņš vairāk baidās no pretinieka, kurš visu dzīvi ir strādājis pie diviem sitieniem, nevis no pretinieka, kurš zina simts dažādas kombinācijas. Ja strādā tikai pie dažiem elementiem, tad tie būs perfekti," nākamo pretinieku vērtēja Briedis.

"Dortikoss ir bīstams līdz pat pašām beigām. Duelī pret Muratu Gasijevu viņš 12. raundā bija iztukšots, bet tāpat izdarīja savus spēcīgos sitienus. Tas parāda, ka Juniers savus elementus ir noslīpējis līdz zemapziņas līmenim. Viņš savu labo roku tāpat droši vien vicinātu pat miegā. Apzinos, ka ringā nedrīkstēs atslābināties nevienu mirkli."

Izmantotie resursi:
https://www.przegladsportowy.pl/bok...