Zutis par saviem mērķiem: "Kļūšu par pasaules čempionu boksā"

Pirms cīņas notiekošais boksā dažreiz ir kā teātris vai meksikāņu ziepju opera. Nesen iznāca latviešu komēdijseriāls "Lielie muļķi", kur tēloji tikko no cietuma izkļuvušu līgavaini. Ko vari pastāstīt par filmēšanās procesu?
Bija baigi forši. Iepazinos ar daudziem smieklīgiem čaļiem. Filmēšana notika viegli un ātri, citur esmu piedalījies masu skatos, kur mani uzaicina ārienes dēļ. Ainu, kur piedalījos, sanāca filmēt tikai septiņas minūtes, jo man bija jāsteidzas uz treniņu. Ceru, ka, ja būs otrā sezona, iedos lielāku lomu, jo sanāca tiešām foršs seriāls un ir prieks, ka esmu sastāvdaļa no tā.

Tev uzreiz piedāvāja filmēties?
Mēģinu maksimāli distancēties no filmēšanās, jo man ir cilvēks, kurš ar to nodarbojas. Šo lomu man piespēlēja Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe, kurš trenējas manā treniņzālē. Viņš teica, ka tur vajag aiziet nofilmēties un ka viss notiks ātri. Atbildēju, ka negribu, tomēr viņš pielauza, bet "Ugungrēkā" es diez vai piekristu filmēties.

Esi aktīvs arī mūzikas jomā.
Šobrīd rakstām albumu ar Nātri. Uz savu 30 gadu dzimšanas dienu izdošu albumu ar dziesmām. Profesionālais bokss un sports bija bērnības sapnis, kā arī reps. Skolas laikā matemātikas stundās Pitagora vietā rakstīju dzejoļus. Tagad man ir iespēja to piepildīt. Brīvajā laikā starp treniņiem svētdienās braucu uz studiju, un esam ierakstījuši jau sešas dziesmas, bet 21. maijā prezentēsim albumu.

Kā sākās tavas boksera gaitas?
Man bija baigais bezmiegs un depresija. Iegāju zālē un satiku savu čomu. Sāku kikboksā, bet tur tūristiem lūza ribas un izdomāju, ka ir kaut kas jāpamaina, tādēļ aizgāju uz boksu. Vienu brīdi biju metis tam visam mieru, jo amatieros man negāja, bet tad mani viens blogeris izaicināja uz cīņu "Arēnā Rīga". Tobrīd man bija wow brīdis un sapratu, ka vēlos to darīt, man ir savas iespējas un sporta zāle, spēcīga komanda un treneri. Tagad jau esam nonākuši līdz savam cīņu šovam "101 Fighting Championhsip". Esam vadošā organizācija Baltijā.

Esi tuvs ar Kasparu Kambalu. Kā tu viņu vērtētu kā bokseri?
Kasparu zālē saucam par tīrradni, jo viņš ir no tiem, kuriem sanāk visi sporta veidi. Viņam ir auguma parametri un attieksme pret treniņiem, milzu darba spējas un fiziskā bāze. Varbūt labi, ka pašā sākumā Kaspars ir nosēdināts, jo viņš tagad strādā ar trīskāršu atdevi, kā bija pirms tam. Savā dzīvē viņš ikvienu nākamo pretinieku novērtēs un strādās uz 200%. Zinu, ka viņš parādīs vairākas labas cīņas. Tuvākā būs 18. aprīlī Elektrum Olimpiskajā centrā.

Vai šobrīd tiek vestas sarunas ar potenciālajiem pretiniekiem?
Kamēr nav parakstīts līgums, mēs nevaram neko izpaust. Bokss ir kā "Hameleonu rotaļas" - vienmēr kāda sievasmāte mēģina uztaisīt problēmas -, tāpēc mēs dažas lietas paturam pie sevis, bet šis būs spēcīgs fight card.

Vai tiešām Kaspars iepriekšējā cīņā nenovērtēja pretinieku?
Tur bija vairāki iemesli. Pirmkārt, Daniels Riekstiņš bija ļoti labi sagatavojes, viņš arī ir atlēts un visu dzīvi trenējies. Mēs nekrājam nullītes, ejam un daram, un no zaudējuma ir jāpaņem viss tas labākais un jāizdara secinājumi. Gan treneri, gan Kaspars ir izdarījuši secinājumus. Mēs būsim labāki. Kaspars nav nolaidis rokas, viņš visu dzīvis bijis sportists. Lai sasniegtu lielas uzvaras, ir jāzaudē un kaut kas jāupurē. Cits upurē savu personīgo dzīvi un ģimeni, citam ir jāzaudē cīņa, lai viņš saprastu, ka viņam jābūt labākam.

Ko vari pateikt par savu nākamo pretinieku Marko Radoņiču (21-0, 21 KO) [cīņa notiks 28. martā Vācijā]?
Viņš ir ļoti spēcīgs pretinieks. Braucu uzvarēt un tikt simtniekā rangā. Ja pirms tam bokss man bija hobijs, tad ar šo cīņu boksā ieeju profesionāli un atdodu visus spēkus treniņiem. Visa mana dzīve šobrīd tiek pakārtota boksam.

Tad šobrīd tevi var saukt par profesionālu sportistu. Pastāsti sīkāk par savu treniņgrafiku.
Šobrīd esmu kā profesionāļi. Trenējos, guļu un ēdu. Katru rītu braucu ar suņiem uz mežu skriet no piecu līdz astoņu kilometru garu krosu. Pēc tam braucu uz boksa zāli, kur ir treniņš pa ķepām, pa dienu paguļu, bet vakarā ir sparingi vai fizuha. Un tā sešas dienas nedēļā. Nākamnedēļ Līvānos sāksies smaga trīs nedēļu treniņnometne, kur būšu teju bez nekā cita.

Cik augstu ir tavi griesti boksā?
Pirms kāda laika teicu, ka to daru prieka pēc, bet tagad teikšu, ka kļūšu par pasaules čempionu boksā. Ja nedari to nopietni, tam nav nekādas jēgas. Ja es piekritu tādai cīņai Vācijā, tur ir jāiet tikai ar augstākajiem mērķiem. Nebraucu ne pēc naudas vai nostāvēt raundus, braucu viņu izrubīt. Kāpsim, cik tālu spēsim, bet vēlos kļūt par pasaules čempionu boksā.

Cik ļoti tevi iedvesmojis Mairis Briedis?
Protams, Mairis Briedis ir lielākais vārds boksā Latvijā, un viņš ir labākais savā svara kategorijā pasaulē. Man ir bijusi tā iespēja trenēties ar viņu vienā zālē, arī pat ar viņu pasparingot. Viņš noteikti ir iedevis savu artavu manai motivācijai.

Tev pašam pieder boksa zāle. Gan jau, ka redzi ļaužu pieplūdumu Maira dēļ. Pat pašam Mairim bija grūtības atrast, kur trenēties.
Pateicoties Mairim Briedim, man ir ko ēst. Man pieder pašam sava boksa zāle. Ja cilvēki var iekāpt tajā pašā boksa ringā, kur ir kāpis Mairis Briedis, tā viņiem ir vēl lielāka motivācija. Dažreiz trenēju sīkos, kad ir brīvāks laiks. Viņi skatās uz Mairi, viņš arī paraksta viņiem cimdus, kas priekš bērniem ir kosmoss. Liels milzīgs paldies Mairim, ka mums ir cīņu šovs un iespēja to darīt.