Intervijas tapšanas brīdī Kukulis vēl nezināja, ka ir atzīts par labāko Tukuma sportistu cīņas sporta veidos. Mārtiņam balva tika pasniegta 12. februāra vakarā, taču Sportacentrs.com, zinot par apbalvojumu, ar tukumnieku aprunājās jau dažas dienas iepriekš.

-Decembrī debitēji MMA. Kā tu varētu novērtēt savu pirmo cīņu?
-Bija uztraukums, bet labi, ka viss veiksmīgi beidzās – ar uzvaru pirmajā raundā. Pēc debijas esmu secinājis, ka tagad daudz lielāks uzsvars jāliek uz cīņas treniņiem, pie tā ir vēl daudz jāstrādā.

-Vai tuvākajā laikā plāno aizvadīt vēl kādu cīņu?
-Nē, pagaidām galvenās prioritātes ir Latvijas čempiona titula aizstāvēšana un cīņa par Baltijas titulu, kas gan vēl ir sarunu līmenī. Domāju, ka nākamā cīņa MMA man varētu būt kaut kad uz rudens pusi.

-29. janvārī Itālijā tev bija paredzēts boksēties ar Itālijas pussmagā svara čempionu Dario Cičello (18-7-2, 5KO). Kāpēc cīņa nenotika?
-Cičello vēlāk tika piedāvāts 6. februārī cīnīties par vakanto IBO pussmagā svara čempiona jostu (Cičello ar tehnisko nokautu septītajā raundā zaudēja polim Davidam Kosteckim (33-1-23KO) – aut.). Itālijā ir noteikums, ka starp cīņā jābūt vismaz desmit dienu pauzei. Nevar cīnīties vienā vakarā un pēc tam atkal nākamajā vakarā.

-Februāra sākumā pārliecinoši ar nokautu pieveici trīskārtējo Latvijas čempionu amatieru boksā starp junioriem Jāni Smoļakovu. Pašu nepārsteidza tik priekšlaicīga uzvara?
-Biju gatavojies uz visiem sešiem raundiem, tāpēc mazliet pārsteidzošs cīņas iznākums bija. Bieži vien ir tā – jo tu ātrāk gribi beigt cīņu, jo ilgāk viņa turpināsies, bet, ja par ātru cīņas noslēgumu nedomā, tad viss izdodas pats no sevis. Tas vairāk ir psiholoģiskais faktors. Kas attiecas uz pašu cīņu, tad domāju, ka tās iznākumu ietekmēja tas, ka man ir krietni vien lielāka pieredze profesionālajā boksā.

-Vai kā nopietni gatavojies šai cīņai vai arī tāpat kā jebkurai citai?
-Principā tāpat kā jebkurai citai. Taču Latvijā parasti ir grūtāk cīnīties nekā ārzemēs – šeit uz tevi skatās un negribas zaudēt savu atbalstītāju priekšā. Šeit ir lielāka spriedze, tāpēc vairāk jāgatavojas tieši morāli.

-Tu esi Latvijas čempions pussmagajā svarā. Kad plāno aizstāvēt titulu?
-Domāju, ka cīņa visticamāk notiks vasarā, bet pretinieks vēl nav zināms. Šobrīd ir vairākas kandidatūras. Manuprāt, gribētāju cīnīties ir pietiekami, jo mērķis jau visiem bokseriem ir viens – kļūt par labāko, būt pirmajam.

-Jau ieminējies arī par iespējamo Baltijas čempiona titula cīņu. Kad tā varētu notikt?
- Šeit viss pagaidām ir sarunu līmenī, daudz kas atkarīgs no sponsoriem un finansēm. Pretiniekos varētu būt gan Lietuvas, gan Igaunijas bokseris.

-Pēc boxrec.com datiem Latvijas pussmagā svara ranga līderis ir Andrejs Barabanovs, kurš pagaidām cīnās bez zaudējumiem. Vai tuvākajā laikā iespējama jūsu savstarpējā cīņa?
Protams, viss ir iespējams. Nav ne no viena jābaidās, bet jāiet tikai uz priekšu, lai būtu pirmais. Man tāda cīņa būtu interesanta un saistoša. Cik man zināms, Andrejs pagaidām interesi par savstarpējo cīņu nav izrādījis, jo 21. martā paredzēta cīņa par pasaules titulu un par Latvijas čempiona nosaukumu domāju, ka pagaidām viņš nedomā.

-Vairāk nekā 30 cīņās gūtas septiņas uzvaras, zaudējumi lielākoties piedzīvoti pēc punktiem. Cik bieži ir gadījumi, kad ārvalstīs tiec vienkārši notiesāts?
-Ooo, tas ir vairāk nekā 50% cīņu. Reti ir gadījumi, kad ārzemēs var uzvarēt pēc punktiem. Ja gribi uzvarēt, pretinieks ir vienkārši jānokautē. Tie, kas rīko boksa mačus, viņi taisa saviem cilvēkiem reitingu – mēs varam labi nocīnīties un uzvarēt pēc punktiem, bet uzvaru vienalga atdos mājiniekam. Situācija ir skarba, bet tā nu tas ir.

-Tātad realitātē tava bilance varētu būt krietni vien labāka nekā ir?
Tieši tā. Taču šobrīd viss tiek tendēts uz to, lai šo bilanci uzlabotu. Būs vairākas cīņas, kur būs iespēja to izdarīt. Nedaudz vēlāk vairāk pievērsīšos arī MMA.

-Agrāk neapšaubāmi labākais Latvijā bija Elvis Mihaiļenko (18-1-1, 5KO). Kurš tavuprāt šobrīd ir labākais Latvijas profesionālais bokseris?
-Profesionālais? (nosmejas). Grūti spriest par profesionāļiem, bet varu pateikt, kas ir labākais amatieru bokseris.

-Saki droši!
-Noteikti Nikolajs Grišuņins (Eiropas čempionāta bronzas medaļnieks svarā līdz 81kg – aut.). Ja viņš kādreiz pāries uz profesionālo boksu, domāju, ka būs viens no līderiem. Šobrīd viņa mērķis ir tikt uz 2012. gada Londonas olimpiādi (olimpiskajās spēlēs drīkst piedalīties tikai bokseri amatieri – aut.). Iespējams, ka pēc olimpiādes viņš arī varētu kļūt par profesionāli, noslēgt nopietnu līgumu un attīstīt savu karjeru.

Ja runājam par olimpiādi, tad Latvijas bokseri tai nav kvalificējušies kopš 1996. gada Atlantas spēlēm...
Nikolajam tas ir pa spēkam. Dzīvē gadās visādi šķēršļi, taču es ticu, ka uz Londonu viņš tiks un atkal ierakstīs savu vārdu Latvijas boksa vēsturē.

-Kā tu vērtētu līmeni Latvijas boksā – gan amatieru, gan profesionālajā?
-(nopūšas) Patiesībā jau tādai mazai valstiņai kā Latvija tas līmenis ir normāls. Vienīgi "krievu laikos" interese par pašu boksu bija lielāka, atbalsts bija lielāks un līdz ar to jaunajiem bija arī nopietnāks stimuls. Vairāk tiek atbalstīti komandu sporta veidi, bet manuprāt šajā ziņā vajadzētu vienlīdzību visos sporta veidos.

-Vai latvietim vispār ir iespējams izsisties līdz titula cīņai kādām no prestižajām versijām?
-Ja Latvijā regulāri notiks boksa cīņas, kurās piedalīsies ārvalstu bokseri, ja būs nopietni sponsori , tad jā – tas ir iespējams. Vieglāk gan tas būtu panākams, ja būtu līgums ar kādu ārzemju kompāniju, kas tevi virzītu. Ļoti svarīgi, lai bokseris vispirms izietu amatieru skolu un pa galvu pa kaklu neskrietu uz profesionāļiem. Jāiziet visi posmi, t.sk. amatieru, kas man zināmā mērā iztrūka. Uzvarēju pāris reizes "Knīša kausu", pārgāju uz profesionāļiem. Amatieros vēlamas vismaz 200 cīņas pirms pāriet nākamajā līmenī. Ja vēl amatieru konkurencē tiek uzvarēts nopietnās sacensībās, tad pie līguma ir vieglāk tikt.

-Cik tev reāli ir tikt pie līguma pašreizējā situācijā?
-Grūti pateikt. Dzīvē visādi gadās. Šobrīd jāuzlabo sava bilance un reitings, tad varēs domāt tālāk. Sportiska forma man šobrīd ir laba, tāpēc ceru nākamajās cīņās tikt pie uzvarām. Un uz ārzemēm jābrauc, lai uzvarētu nevis pēc punktiem, bet jau priekšlaicīgi pirmajos raundos. Protams, to būs grūti izdarīt, bet tāds mērķis sev ir jāuzstāda, ja kaut ko gribu sasniegt.

-Kāds ir boksera treniņu režīms pirms cīņām? Kā zināms, tu sparingo kopā ar Grišuņinu...
Parasti treniņi ir reizi dienā, bet pirms cīņām divreiz – no rīta un vakarā. Tad ir kā minimums desmit treniņi nedēļā. Spēka vingrinājumi mums ar Nikolaju abiem ir vienādi, taču ir lietas, kas atšķiras, ņemot vērā, ka es esmu profesionālis, bet viņš amatieris. Sparinga laikā arī katram ir dažādi uzdevumi.

-Ar kādiem vēl Latvijā un varbūt pat ārzemēs zināmiem bokseriem esi trenējies?
-Esmu braucis uz Vāciju trenēties, sparingojis ar [bijušo WBC pasaules čempionu svarā līdz 63.5kg] ukraini Andriju Koteļņiku (31-3-1, 13), viņa tautieti [WBO pasaules čempionu svarā līdz 72.6kg] Sergiju Dzinziruku (36-0, 22KO). Latvijā esmu sparingojis ar Juriju Boreiko (15-20-1, 11KO), Jevgeņiju Andrejevu (10-30, 2KO), Romānu Dāboliņu (9-12, 6KO) un daudziem citiem.

-20. februārī Daugavpilī cīnīsies pret Romānu Iškovu. Pretinieks profesionāļos aizvadījis tikai vienu cīņu. Vai varam gaidīt vieglu uzvaru?
-Jā, tā varētu teikt. Taču tas ir bokss – uzvaru reizēm var izcīnīt arī nosacīti vājākais, iznākums var būt neprognozējams. Atslābināties nedrīkst, visas cīņas jāuztver nopietni. Izejot ringā ar vieglprātīgu attieksmi var arī zaudēt. Kā ir teicis treneris – citreiz vājākais no bailēm var iesist tā, ka tu būsi gar zemi. Boksā visu var izšķirt viens sitiens un tu atjēdzies tikai tad, kad tiesnesis jau skaita (smejas).