Viedoklis: Džeksons spēlēja uz visu banku un zaudēja
Šodien pienāca gals Fila Džeksona laikam Ņujorkas “Knicks” vadībā. Izcilais basketbola treneris kļuva par kārtējo, kuram pāreja citā statusā savā sporta veidā izvērtusies neefektīva, jo izrādās, ka kluba vadītājam ir pavisam citi pienākumi nekā komandas trenerim. Taču Džeksons mēģināja sasniegt maksimumu, uzņemoties neadekvāti lielus riskus. No šiem riskiem izdevās principā tikai Kristapa Porziņģa draftēšana, kamēr Porziņģa aizmainīšanas iecere kļuva par Džeksona krahu, viņam zaudējot pēdējo pamatu zem kājām.
“Ir tikai viens Fils Džeksons, un viņš ir sinonīms vārdam uzvara,” pirms trim gadiem nolīgstot jauno kluba prezidentu, oficiālā paziņojumā tika citēts “Knicks” īpašnieks Džeimss Doulens. “Džeksona vēsture un panākumi šajā līgā ir nesalīdzināmi ar citiem, un viņš ir ideāls kandidāts, lai vadītu mūsu komandu, vedot to pretim gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķiem.”
Treneris Fils Džeksons patiešām ir sinonīms vārdam uzvara – jebkurš, kurš vēlas to apšaubīt, tiek laipni aicināts saskaitīt viņa čempiona gredzenus. Kā kluba prezidents Fils Džeksons savukārt ir izgāzies – jebkurš, kurš vēlas to apšaubīt, ir aicināts saskaitīt “Knicks” zaudētās spēlēs. Trīs sezonās Džeksona vadībā Ņujorka zaudēja 166 spēlēs no 246, turklāt nevar nepamanīt, cik sliktā situācijā komanda tiek atstāta šobrīd.
Džeksons bija un būs viena no viscienītākajām personām NBA sabiedrībā. Lai arī katra neveiksme Ņujorkā tiek skatīta ar palielināmo stiklu, Džeksons, ja vien pats vēl vēlēsies, varbūt vēl varēs iegūt otru iespēju darbā kā kluba vadītājs citā NBA komandā, kas būtu neiespējami praktiski jebkuram citam GM pēc šādiem trim gadiem kluba vadībā. Bet kā treneri Džeksonu noteikti vēlētos daudzi NBA klubi - cita lieta, ka viņš pats šai nodarbei licis mieru.
Turklāt nebija jau arī tā, ka Džeksons aizskrēja uz “Knicks” pie pirmās iespējas. Tika ziņots par ilgstošām pārrunām un pierunāšanu no “Knicks” puses, lai Džeksons pēc trīs gadu pārtraukuma atgriezties oficiālā NBA amatā un debitētu funkcionāra amatā. Un godīgi būtu atzīt, ka Džeksons debitēja grūtos apstākļos, kuros nevienam nebūtu viegli – vajadzēja izlemt, vai noslēgt jaunu līgumu ar Karmelo Entoniju.
Atskatoties uz 2014. gada vasaras Džeksona darījumiem, jāatzīst, ka tie visi izgāzās. Galvenā trenera Vudsona atlaišana un debitanta šajā amatā Derika Fišera nolīgšana? Pēc pusotra gada Fišers tika atlaists, un tagad viņš citu klubu kandidātu sarakstos pēc parādītā Ņujorkā nemaz neparādās. Feltona un Čendlera maiņa uz Dalasu pret Hosē Kalderonu, Veinu Elingtonu, Šeinu Larkinu un Samuēlu Dalambēru? Šī maiņa likās slikta jau toreiz, bet pēc trīs gadiem, salīdzinot, ko šajā laikā paveicis Feltons un Čendlers, ir pavisam drausmīga. Neviens no trim togad draftētajiem “Knicks” spēlētājiem NBA nenostiprinājās. Bet vislielāko ietekmi tomēr atstāja Entonija līgums.
Karmelo gribēja spēlēt Ņujorkā un gribēja jaunu līgumu, jautājums bija tikai, kādu līgumu Džeksons viņam piedāvās. Viņi vienojās par piecu gadu līgumu ar Entonija tiesībām uzlikt veto savai aizmainīšanai. Džeksons tobrīd jau bija veicis vairākus drastiskus lēmumus kluba vadības pirmajos mēnešos, un var saprast, ka veikt vēl vienu pērkondārdam līdzīgu lēmumu – ļaut Entonijam aiziet kā brīvajam aģentam – viņš tomēr nesaņēmās. Lai gan laiks parādīja, ka Entonijam tomēr nav vietas Džeksona sistēmā un iecerēs. Tāpat vēlreiz apstiprinājās, ka Karmelo nav uzvarētājs – viņš ir izcils uzbrukuma spēlētājs, kurš viens pats kā līderis tomēr nevar aizvest savu komandu līdz panākumiem. Džeksons, apspriežot šo tēmu, sezonas gaitā “Tviterī” rakstīja par Entoniju, ka “Leoparda plankumi nemainās”. Varbūt, ka nemainās ar, taču kāpēc tad šādam leopardam tika iedots vairāk nekā 100 miljonu līgums ar visiem trumpjiem rokās?
Neskaitot Entonija līgumu, Džeksons Ņujorkā gandrīz visu laiku spēlēja kā uz visu banku. Iespējams, Džeksonam kā izcilam trenerim nemaz nebūtu pieticis būt vienkārši labam vai pat viduvējam kluba vadītājam. Tūlītēju panākumu nebija, bet Džeksons kā 13-kārtējs NBA čempions un “Knicks” īpašnieka Doulena uzticības persona varēja par savām neveiksmēm netaisnoties un publiski neatskaitīties. Džeksonam arī nemaz nebija, ko zaudēt – ja arī viņam pilnīgi visi lēmumi būtu sagājuši greizi, viņš tik un tā varētu savā atlaišanas brīdī pacelt galvu un palikt NBA vēsturē kā viens no lielākajiem čempioniem. Turklāt vienreiz Džeksons arī trāpīja – draftējot Kristapu Porziņģi.
Tagad var runāt, ka Porziņģa potenciāls jau bija redzams un ka viņa veiksmīga ienākšana NBA bija laika jautājums, un ka visi skauti bija par viņu sajūsmā, taču praksē bija tā, ka Porziņģa vieta pirmsdrafta prognozēs pārsvarā bija piektā un zemāka. Džeksonam bija ceturtais numurs un vajadzība pēc NBA līmenim gatava aizsarga, taču viņš riskēja ar Porziņģi. Porziņģis izrādījās ne tikai uzreiz gatavs NBA, bet arī pieteica sevi kā topošo superzvaigzni.
Bet viens veiksmīgs lēmums nekādi nevar noslēpt veselu lērumu neizdevušos risku (par Dž.R. Smita un Īmana Šamperta iemainīšanu no Ņujorkas Klīvlendā joprojām smīn). Lielisks piemērs spēlei uz visu banku bija pagājušā vasara. Ņujorkai bija stabils centrs Robins Lopess un pieredzējis, uz saspēles veidošanu vērsts pirmais numurs Hosē Kalderons. Jā, ar viņiem titulu nevarētu iegūt, bet viņi būtu devuši stabilitāti. Tā vietā abi tika aizmainīti pret bijušo MVP Deriku Rouzu, ilgtermiņa līgums noslēgts ar bijušo Čikāgas aizsardzības motoru Žoakimu Noā un viena gada līgums noslēgts ar bijušo spožo debitantu Brendonu Dženingsu. Ja visiem trim noņemtu piedēkli “bijušo”, patiešām būtu gatava “play-off” otrās kārtas komanda. Bet nevienam tas neizdevās, un Džeksons palika pie sasistas siles. Pie dārgas sasistas siles, jo Noā līgums ir vēl uz trim gadiem par 54 miljoniem.
Jau sezonas vidū tapa skaidrs, ka Džeksona savāktais modelis nestrādā. Sekoja vainas novelšana uz Entoniju un centieni viņu aizmainīt. Džeksons riskēja, cerot, ka Karmelo neizturēs spiedienu un piekritīs aiziet no savas sapņu pilsētas, pretim dodot “Knicks” vērtīgas lietas maiņas darījumā. Pēc Porziņģa “nobastotās” komandas tikšanās Džeksonam radās iemesls mēģināt dārgi aizmainīt latviešu uzbrucēju un vēlreiz izvilkt lielo lozi. Tas, ka Fils darījumā centās iesaistīt arī Noā drausmīgā līguma pārņemšanu, tikai vēlreiz parāda, ka viņš negribēja vienkārši izdevīgu darījumu – Džeksons gribēja visu vai neko.
Taču neizdevās ne Entonija, ne Porziņģa darījums, un radās situācija, kurā divi komandas labākie spēlētāji ir saņēmuši nepārprotamus signālus, ka kluba prezidentam nav vajadzīgi. Džeksons var sacīt, ko vēlas par Porziņģa kvalitātēm utt., bet nav normāla situācija, ka vienas sezonas gaitā spēlētājs tiek pasludināts par kluba nākotni un reizē izlikts spēlētāju tirgū, turklāt spēlētājs, kuram joprojām ir mazais debitanta līgums. Kad “Knicks” vērsās pie “Suns”, Fīniksas bosi bija nepārprotami – jauno Devinu Bukeru nekādā darījumā neiesaistīsim. Lūk, tā tiek parādīta uzticība savam spēlētājam. Un ja Džeksons būtu gribējis, visu lietu ar Porziņģa neierašanos uz sapulci varēja nokārtot pavisam vienkārši – izsakot sapratni par jaunieša neapmierinātību par sezonu un aicinot uz kopīgu darbu pēc vasaras. Vai vēl labāk, ņemt vērā iemeslus, kādēļ Porziņģis bija neapmierināts, un jau vasarā sākt normālu komandas komplektāciju un beigt izturēties pret savu zvaigzni (Karmelo) kā lieku spēlētāju, kurš nesaprot, ka citur viņam būtu labāk.
Pēc Porziņģa darījuma neizdošanās Džeksona aiziešana no komandas vairs nemaz nav tik liels šoks. Lai arī Doulens izbaudīja gadus, kad varēja par visām “Knicks” nebūšanām atbildēt “Prasiet Filam”, pavisam akls viņš tagad nevarēja izlikties. Pretējā gadījumā haotiskā kluba nākamā sezona būtu izgāzta jau jūnijā. Protams, ne jau Džeksons bija viens vainīgais pie visām neveiksmēm. Liela atbildības daļa jāuzņemas Doulenam un Entonijam, visai pārējai kluba vadībai un arī tiem spēlētājiem, kas neattaisnoja vai tikai daļēji attaisnoja Džeksona risku. Un arī Porziņģim – ja viņš būtu izpildījis savu pienākumu pret komandu sezonas izskaņā un kaut vai simboliski ieradies uz sapulci, droši vien Džeksons būtu saņēmis vēl vienu vasaru mēģināt sabūvēt funkcionējošu sastāvu, veicot riskus ar mazu izdošanās iespēju (klīda runas, ka Džeksons esot gatavs noslēgt jaunu līgumu ar Rouzu). Tagad “Knicks” būs spiesta spert soļus citā virzienā– labākā vai sliktākā, bet citā. Iespējams, Porziņģis tieši to arī vēlējās.
+20 [+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
+11 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Pārejo es nekomentēšu..Viņš salauza visus sev apkārt,un turpināja čupoties ar saviem čomiem.Ja mēs pameklējam visus viņa rakstus,un saskaitam cik reizes viņš mainijis savus lēmumus,tad saprotams,ka īsti normāls viņš nebija.
Mēnesi pirms sezonas teica,ka nespēlēs trijstūri un atļaus Džefam spēlēt savu basi...Divi mēneši vēlāk aizgāja lavīna,un komanda bija miskaste..Komanda bija 18-13 +/-,un tad sākas Fila skola,kas visu izpisa.Ja vēl komandas prezidents iet trenēt trijstūri uz treniņiem...
+4 [+] [-]
Vienīgā stabilitāte, ko būtu devuši Lopezs un Kalderons, ir stabila vieta tabulas lejasgalā. Fils iemainīja draņķi pret draņķi, tāpēc nav te diži ko pārmest, it kā rezultātā ir piedzīvots būtisks zaudējums. Drīzāk pat var uzteikt mēģinājumu atbrīvoties no 2 švakiem spēlētājiem.
Tāpat mēs nevaram skaidri spriest, ko Fils mēģināja panākt ar KP tirgū pirms drafta. Cik mēs zinām no viņa paša teiktā, KP nobastotā intervija noveda pie tā, ka citas komandas zvanīja Filam ar piedāvājumiem, ko loģiskā kārtā viņš uzklausīja. Taču ir drosmīgi teikt, ka viņš ''izlika KP spēlētāju tirgū'', tā norādot uz to, ka Fils tiešām vēlējās KP aizmainīt. Cik es sapratu, viņš speciāli pacēla KP cenu līdz astronomiskam līmenim, kas drīzāk norāda, gluži kā rakstā jau pieminēts, ka Fils gāja uz ''visu vai neko'' un vēl biški un ka zaudēt KP viņš nevēlas gan. Un neticu, ka Bukeru Suns nebūtu aizmainījuši nekādos apstākļos. Katram ir sava cena un tādi izteikumi ir tikai formalitāte.
+2 [+] [-]
Autors labi pastrādājis! 👍
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
Rakstiņš tiešām labs.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Jautājums, vai atvērs maku Raptors GM pārvilināšanai???
+2 [+] [-]
[+] [-]
Tā tik turpināt, malacis!!!!
P.S. Skaidrs ka K.P. Ir NY Knicks - Latvija Rullē!!!!
+2 [+] [-]
[+] [-]
Piedēklis- vārda daļa starp sakni un galotni. Bija domāts priedēklis.
[+] [-]
+3 [+] [-]
Ko? Respektivi turpinat kratities pa tabulas apakshu bez mainam? Dzheksons ir gudraks neka vini daudzi tagad maale. Ar Porzinga mainu vinsh potenciali noshava 3 zakus ar vienu shavienu. Pirmkart vinsh paradija Zalknabim, kam sak sakapt galva pec 2 sezonam, ka vinsh nevar neierasties uz meetingu ar savu darba deveju, pablefojot, ka vinsh nav neaizmainams. Pat, ja vinsh reali butu apsveris mainit Porzingi, tas notiktu tikai un vienigi pie astronomiskas cenas, ka Knicks butu objektivi izdeviga. Treshkart vinsh paradija Karmelo, ka klausies, mes tulit izkratisim visu komandu, taa kaa tev nebus ar ko sheit vinnet - labak tiesham dodies uz Cleveland. Taa kaa Dolans nomudijas, vajadzeja laut Philam vai nu pameginat aizmainit Melo, vai izpirkt vinu. (Jaatzist, ko Dzheksons dara ar treneriem, es ari nesaprotu).
+1 [+] [-]
[+] [-]
Priedēklis ir affisks, ko pievieno pirms vārda saknes. Un latviešu valodā ir uzskaitījums ar visiem priedēkļiem. Un viņi ir 16. Un "bijušo" nav no tiem
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
"Fired by Janis Porzinghis 2017"
[+] [-]