Porziņģis: "Pretinieku izteikumos papildu motivāciju nemeklēju"

Vēl pirms šīs nakts cīņas pret Orlando "Magic" jaunais latvietis atvēlēja nedaudz laika intervijai ESPN radiošovā "The Michael Kay Show".

Vai apzinies un aptver to, cik lielu ažiotāžu esi sacēlis Ņujorkā?
-Jūtu, ka cilvēkiem patīk, kā spēlējam un viņi novērtē manu ieguldījumu. Atbalstu jūtu gan sociālajos tīklos, gan uz ielas. Nevaru pat mierīgi staigāt pa ielām, jo cilvēki vēlas nofotografēties ar mani vai palūgt autogrāfus, taču nevairos no šīs atpazīstamības, jo mīlu "Knicks" fanus.

Gatavojoties pirmajai sezonai NBA, vai lielu lomu spēlēja iespēja un vēlme visiem pierādīt, ka tevis draftēšana ar augsto ceturto numuru nebija nejaušība ?
-Nevarētu teikt, ka tas bija pats galvenais faktors, taču, protams, šāda vēlme bija. Nevienam nepatīk tikt izsvilptam draftēšanas brīdī, bet tas nav galvenais iemesls, kāpēc vēlos sevi pierādīt - gluži vienkārši pēc dabas tāds esmu, vēlos būt tik labs spēlētājs, cik vien iespējams.

Ir kāds konkrēts komandas biedrs, kurš palīdzēja vieglāk iejusties klubā?
-Visi bija ļoti izpalīdzīgi - spēlētāji no Eiropas, Karmelo Entonijs, kā arī citi. Mums ir ļoti saliedēts un draudzīgs kolektīvs, tāpēc ar iejušanos komandā nav bijušas problēmas.

Cik lielu lomu tavā veiksmīgajā pārejā uz NBA spēlēja brālis Jānis?
-Viņš vienmēr ir bijis man līdzās. Jānis arī bija profesionāls basketbolists, tāpēc bērnībā allaž centos līdzināties un ņemt piemēru no viņa. Vērojot to, cik smagi mans brālis strādāja, lai sasniegtu savus mērķus, sapratu, ka arī man ir jāiegulda liels darbs, ja vēlos kaut ko sasniegt savā karjerā.

Kaut arī tev ir tikai 20 gadi, vienkārši sarunājoties ar tevi rodas sajūta, ka esi krietni nobriedušāks nekā tavs vecums liecina. Kad man bija 20 gadi, es vēl "urbināju degunu".
-Īsti nezinu, bet tam noteikti ir kāds sakars ar pārcelšanos 14-15 gadu vecumā uz Spāniju. Bija jāaprod ar dzīvošanu vienam, pašam bija jāgādā viss sadzīvē nepieciešamais, tāpēc domāju, ka tam noteikti ir bijusi liela ietekme manā dzīvē un izaugsmē.

Kas ir labākais padoms, ko esi saņēmis no kāda spēlētāja?
-Ar padomiem neviens neskopojas, bet lielākoties tie ir saistībā ar spēlēšanu Ņujorkā, lielo spiedienu un līdzjutēju augstajām prasībām.

Kādas ir attiecības ar Filu Džeksonu ?
-Lieliskas. Viņš nekad nevairās dot kādu ieteikumu vai padomu, kad vien man ir kaut kas nepieciešams.

"Knicks" spēles apmeklē daudz dažādas slavenības. Vai ir kāda zvaigzne, kuras satikšana bijusi prātam neaptverams notikums?
-Nevarētu teikt, ka kāds būtu atstājis uz mani tādu iespaidu, taču, protams, ir jauki redzēt tik daudz atpazīstamu cilvēku. Kādreiz gan vēlētos satikt Džeriju Feraru (atveido varoni "Turtle" seriālā/filmā "Entourage", aut.). Dzirdēju, ka viņš ir liels "Knicks" fans un atbalstījis manu izvēli draftā.

Pastāsti vairāk par internetā noplūdušo attēlu ar tevi un franču bizēm. Vai grasies tās vēl kādreiz uzpīt?
-Jā, tās atgriezīsies. (smejas) Bet, ja godīgi, tas aizsākās kā neliela sacensība starp mani un brāļiem - kurš varēs izaudzēt visgarākos matus? Protams, man atauga visgarākie, turklāt, tajā laikā patika vērot Alena Aiversona un Karmelo Entonija spēli, tāpēc arī vēlējos frizūras kā viņiem.

Pirms pēdējās aizvadītās cīņas pret "Heat" (78:95) Maiami kluba basketbolisti izteicās, ka komandas nepievērš tev tik lielu uzmanību aizsardzībā - ja aizsardzības koncentrētos vairāk uz tevis neitralizēšanu, tad arī tavs sniegums kristos. Šādi izteikumi tevi kaitina vai uztver to kā komplimentu ?
-Necenšos par tik daudz domāt. Nemeklēju kaut kādu papildus motivāciju, jo svarīgākais ir uzlabot savu un komandas sniegumu.

Tev piemīt neierasti laba bumbas kontrole, kā arī labs metiens priekš "garā spēlētāja". Vai pievērsi tam īpašu uzmanību, kad bija jaunāks un pilnveidoji savas iemaņas?
-Patiesībā, uzsākot basketbolista gaitas spēlēja pirmā numura pozīcijā, tāpēc bieži biju ar bumbu, un nācās attīstīt driblēšanas spējas un metienu. Daudz skatījos NBA un centos atdarināt citu spēlētāju gājienus un kustības, vēlāk arī pielietojot šīs jauniegūtās iemaņas laukumā.

NBA sezona ir gara, 82 spēles, daudz pārlidojumu un ceļošanas. Vai nemāc bažas par šī saspringtā grafika izturēšanu?
-Saprotams, ka viegli nebūs, it sevišķi pirmajā sezonā. Sāku pielāgoties pie saspringtā spēļu grafika. Galvenais ir saglabāt koncentrāciju un atjaunoties pēc katra mača, atpūsties, izgulēties, lai laukumā varētu demonstrēt pēc iespējas labāku sniegumu.

Daudzi cilvēki to nezin, taču pirms sezonas sākuma saņēmi zvanu no Karmelo, kurš aicināja uz kopīgu patrenēšanos. Vai ir kas vērtīgs, ko Entonijs tev iemācīja ?
-Mums ir lieliskas attiecības. Treniņos apguvu daudz ko jaunu, dažādus gājienus un kustības postā, vēroju, cik smagi viņš strādā, kā arī uzzināju kaut ko vairāk par viņu kā cilvēku. Kad vien man radās kādi jautājumi, Karmelo allaž palīdzēja ar atbildēm un padomiem.

"Knicks" fani ir apsēsti ar tev piemērotas iesaukas atrašanu. Vai nācies dzirdēt kādu, kas pašam patīk?
-Man patīk "KP" vai "KP6". Spēlējot Eiropā man nebija iesaukas, bet šeit komandas biedri lieto "KP", tāpēc esmu apmierināts ar šo iesauku.

Tā vien šķiet, ka tava karjera NBA ir uzsākusies daudz straujāk un veiksmīgāk nekā jebkurš to būtu paredzējis. Vai esi apmierināts un priecīgs ar līdz šim iespēto?
-Nevarētu teikt, ka esmu priecīgs. Sajūtas noteikti ir labas, jo spēju pierādīt skeptiķiem, ka protu spēlēt šajā līmenī, taču vienlaikus nevēlos zaudēt koncentrāciju un kļūt pārāk apmierināts ar sasniegto. Jāturpina smagi strādāt, uzlabot sniegumu un palīdzēt komandai izcīnīt uzvaras.

Atgriezīsimies drafta dienā - pēc tam, kad "Knicks" tevi izvēlējās ar ceturto kārtas numuru, televīzijas kameras vērsās uz kādu 12 gadus vecu kluba fanu, kurš savu nepatiku par šo "Knicks" izvēli izrādīja ar asarām acīs un izsvilpšanu. Ja Tev rastos iespēja satikt šo puiku, ko tu viņam teiktu?
-Dzirdēju, ka viņam jau ir krekls ar manu numuru un uzvārdu (smejas). Viņš ir tikai puika, nevaru turēt uz viņu ļaunu prātu.

Izmantotie resursi:
Kristaps Porzingis - ESPN New York