Kāpēc Fils Džeksons izvēlējās Džefu Hornačeku?

Sistēmas basketbols – tādu frāzi Džeksons lietoja, kad tika nolīgts par “Knicks” prezidentu un atkārtoja arī gadu vēlāk. Džeksona basketbola vērtības sakņojas bumbas un spēlētāju kustībā, spēles lasīšanā un reaģēšanā, kā arī domāšanā, raksta Beks.

Viņš vēlas, lai būtu iesaistīti visi pieci spēlētāji – nevis viena zvaigzne stūrī un četri blakus stāvētāji. Džeksons uzskata “pick-and-roll” par veselīgu iespēju, nevis visa uzbrukuma pamatu. Viņš dod priekšroku struktūrētai sistēmai, taču atļauj izpausmes brīvību tās ietvaros.

Trīsstūris kalpoja par paraugu Čikāgas un Losandželosas ceļā pēc 11 čempionu tituliem, taču tā nav vienīgā sistēma, kuru Džeksons atzīst, norāda Beks. Viņš ir slavējis Grega Popoviča (Gregg Popovich) un Stīva Kera (Steve Kerr) izmantoto kustīgo uzbrukumu (motion offense).

Līgas avoti norāda, ka “Knicks” Hornačeka vadībā virzīsies projām no tīras trīsstūra pieejas, taču saglabās trīsstūra elementus. “Viņš vēlas izveidot spēles sistēmu, lai, aizejot projām, skatītājs no malas varētu teikt, “labi, es saprotu, kā “Knicks” spēlē basketbolu.””

Lai gan ziņas par Hornačeka sarunu ar Džeksonu parādījās tikai šajā nedēļā, patiesībā viņš bija pirmais kandidāts Džeksona intervējamo treneru sarakstā – pirms Kurta Rembisa, Deivida Blata un Frenka Vogela, vēsta līgas avoti.

Vogels bija aizņemts ar “Pacers” iekļūšanu izslēgšanas spēlēs. Lūks Voltons (Luke Walton) izvēlējās “Los Angeles Lakers” piedāvājumu. Rembiss tika plaši uzskatīts par favorītu, kluba amatpersonas sliecās Blata virzienā, bet Hornačeks ieguva darbu, pateicoties intervijai, kā arī savam intelektam, radošumam un elastīgumam, kuru meklēja Džeksons.

Nolīgstot Hornačeku, “Knicks” izvairījās no fanu dumpja, taču, vēl svarīgāk, uzticēja savu nākotni un austošo zvaigzni Kristapu Porziņģi nesajaucami spožam basketbola prātam, par Džeksona izvēli raksta Beks.

Pirms diviem gadiem, būdams debitants, Hornačeks aizveda “Suns” līdz bilancei 48-34, gandrīz dubultojot uzvaru skaitu un pārsniedzot visas cerības. Balsojumā par gada labāko treneri viņš finišēja otrajā vietā aiz Popoviča, apsteidzot Tomu Tibodo (Tom Thibodeau).

“Suns” situāciju pēdējās divās sezonās ietekmēja slikti realizēti spēlētāju maiņas darījumi un savainojumu straume atslēgas spēlētājiem, īpaši aizsargam Erikam Bledso (Eric Bledsoe). Hornačeks samaksāja cenu ar bilanci 14-35.

“Intelekta dziļumam ir nozīme,” teica persona, kurai piemīt ieskats Džeksona lēmumā. Tagad tas ir aktuālāk kā jebkad, līgā, kuru veido detalizēta statistika, spēlētāju izsekošanas tehnoloģija un sporta zinātne.

Lai gan viņi viens otru gandrīz nepazina, Hornačeks izpelnījās Džeksonu apbrīnu laikā, kad Džeksons trenēja “Chicago Bulls”, bet Hornačeks meta tālmetienus Fīniksā un Soltleiksitijā. Līgā viņš ienāca kā 46. izvēle 1986. gada draftā, taču vēlāk izveidoja elites metēja karjeru.

“Bulls” un “Jazz” sacentās divos NBA finālos pēc kārtas, 1997. un 1998. gadā, ļaujot Džeksonam tuvumā iepazīt Hornačeka spēli. Svarīga nozīme bija faktam, ka Hornačeks spēlēja pie Džerija Slouna (Jerry Sloan), kura uzbrukuma sistēmu Džeksons atklāti apbrīnoja.

Hornačeks nebija panākumiem bagātākais no pieejamajiem treneriem, nebija populārākais un, pavisam noteikti, nebija acīmredzama izvēle. Pasaule gaidīja, ka Fils Džeksons soļos pa paredzamu taku, paliekot piesaistīts paša sistēmai un paša cilvēkiem. Tagad kļuvis skaidrs, ka Filu Džeksonu nevar ielikt kastē. Vai pat trīsstūrī, noslēdz Beks.

Izmantotie resursi:
Knicks' Decision to Hire Hornacek a...