Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:132, Did:0, useCase: 3

Rodions Kurucs: trešais latvietis Hjūstonas basketbolā

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Rodions Kurucs: trešais latvietis Hjūstonas basketbolā
Rodions Kurucs un Džeimss Hārdens 2019. gada 28. decembrī Hjūstonā. Foto: USA Today/Scanpix

Teksasā viss ir lielāks, vēsta amerikāņu teiciens. Lepnās zvaigznes zeme – Lone Star state – ir mājvieta trīs NBA klubiem, tai skaitā Rodiona Kuruca jaunajai komandai "Houston Rockets".

No naftas līdz kosmosa kuģu nesējraķetēm

Netālu no Meksikas līča esošā Hjūstona ir pasaules naftas biznesa centrs. “Phillips 66”, “Conoco Phillips”, “Occidental Petroleum” un skandalozā “Halliburton” – tās ir tikai dažas "Fortune 500" firmas, kuru galvenās mītnes atrodas Teksasas lielpilsētā.

Stundas brauciena attālumā uz austrumiem atrodas Bomona – pilsēta, kuras apkaimē 1901. gadā tika atrasts tobrīd lielākais zināmais naftas lauks pasaulē. Nākamo 40 gadu laikā Teksasa kļuva par naftas zemi Nr. 1, tālu apsteidzot jebkuru citu pasaules valsti.

Otrā Pasaules kara laikā Amerikas Savienotās Valstis vidēji ieguva 232 miljonus tonnu naftas gadā. Otrajā vietā – Padomju Savienība ar 30 miljoniem tonnu. Trešajā vietā – Britu impērija, kura Irākas un Irānas atradnēs ieguva 10 miljonus tonnu. Ceturtā – nacistiskā Vācija, kura kopā ar satelītu Rumāniju ieguva apmēram piecus miljonus tonnu gadā, bet pie pretinieku naftas netika.

Melnais zelts padarīja Hjūstonu par ceturto lielāko ASV pilsētu aiz Ņujorkas, Losandželosas un Čikāgas. Trīsdesmit gadu laikā (1900-1930) Hjūstonas, kā arī citu Teksasas centru – Dalasas, Fortvortas un Elpaso – iedzīvotāju skaits pieauga pieckārt un arī šodien aug straujāk nekā citur.

Trīspadsmit gadus pēc kara ASV prezidents Dvaits Eizenhauers parakstīja Nacionālo aeronautikas un kosmosa likumu – tā dzima Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde, kuru šodien visā pasaulē pazīst ar ikonisko abreviatūru NASA.

Septiņas vasaras vēlāk – 1965. gada jūnijā – Hjūstonā tika izveidots kosmosa lidojumu vadības centrs (Mission Control Center). Tas koordinēja visu kosmosa kuģu lidojumus, sākot no “Gemini 4” un ieskaitot slaveno “Apollo” programmu lidojumiem uz Mēnesi.

Vai 1967. gadā dibinātā “Rockets” komanda ieguva nosaukumu par godu Hjūstonas kosmosa industrijai? Nē – klubs tika dibināts un pirmās četras sezonas darbojās Kalifornijas lielpilsētā Sandjego, kur atradās “General Dynamics” korporācijas rūpnīca.

“General Dynamics” ražo ieroču sistēmas ASV gaisa spēkiem (USAF), tostarp 1959. gadā uzbūvēja pirmo starpkontinentālo ballistisko raķeti (ICBM) “SM-65 Atlas”. Pagāja vēl daži gadi – ražošanā parādījās kosmosa kuģu palaišanas iekārtas un nesējraķetes. Lūk, arī nosaukums.

Zelta desmitgade

“Rockets” 1971. gadā pārcēlās no Sandjego uz Hjūstonu, kļūstot par pirmo NBA klubu Lepnās zvaigznes zemē. Dalasas “Chaparrals” – kas vēlāk kļuva par “San Antonio Spurs” – līdz 1976. gadam spēlēja Amerikas basketbola asociācijā (ABA), bet “Mavericks” piedzima 1980. gadā.

Ilgi pirms Maika D`Antoni ēras “Rockets” ieguva slavu kā komanda ar izciliem centra spēlētājiem. Mozess Melouns 1981. gadā aizveda klubu līdz pirmajam NBA finālam. Sekoja veiksmīgi lomi NBA draftā – 1983. gadā “Rockets” ar pirmo numuru izvēlējās “Virginia” torni Ralfu Sampsonu (224cm), bet nākamajā vasarā – Nigērijā dzimušo Hakīmu Abdulu Oladžuvonu.

“Dvīņu torņi” jau 1986. gadā sagādāja “raķetēm” otro ceļojumu uz NBA finālu, taču nākamās “play-off” kampaņas nebija pārāk veiksmīgas. Viss mainījās 1992. gada sākumā, kad pie komandas stūres stājās 43 gadus vecais horvātu izcelsmes spēka uzbrucējs Rudijs Tomjanovičs.

Mišiganas pavalstī uzaugušais puisis savulaik 11 gadus nospēlēja “Rockets” rindās (1970-1981), bet pirms kļūšanas par galveno treneri astoņarpus gadus Hjūstonā veica asistenta pienākumus. Klubs iemūžināja viņa 45. numuru, bet Tomjanovičs 45 gadu vecumā aizveda “raķetes” līdz pirmajam NBA titulam. Nākamajā gadā panākums tika atkārtots (1994, 1995).

Tas nebija pēdējais Hjūstonas tituls basketbolā. NBA komisārs Deivids Sterns 1996. gadā stāvēja pie WNBA šūpuļa, bet jaunās līgas pirmā čempionu dinastija izauga tieši naftas lielpilsētā. “Houston Comets” no 1997. līdz 2000. gadam četras reizes triumfēja pasaules stiprākajā līgā.

Pirmā latviete Hjūstonā

Zane Jākobsone pilsētā ieradās 2007. gadā. Divdesmit vienu gadu vecā valmieriete divas sezonas bija pavadījusi Atēnās – mazā Teksasas pilsētā stundas brauciena attālumā no Dalasas. Tur viņa pārstāvēja “Trinity Valley” junioru koledžas komandu, kļūstot par divkārtēju Teksasas čempioni.

Jākobsone kļuva par komandas labāko trīspunktu metienu speciālisti, 2007. gada sezonā vidēji realizējot 39% metienu (57/146). Togad tas būtu labākais rādītājs “Conference USA” – NCAA pirmās divīzijas līgā, kurā spēlēja Hjūstonas Universitāte.

Meitene nokļuva pirmajā divīzijā un sāka spēlēt lielpilsētā. Jākobsonei nebija liels spēles laiks – vidēji karjerā 7,5 minūtes, tomēr vairākas spilgtas spēles neizpalika. Piemēram, 2008. gada 7. martā viņa iemeta 3 no 4 tālmetieniem “Conference USA” ceturtdaļfināla spēlē pret “Southern Miss”.

Jākobsone izvēlējās Hjūstonas universitāti, jo tā atradās lielpilsētas pašā centrā, viņa atcerējās 2011. gada sarunā ar Sportacentrs.com. “Tas bija liels pluss, kāpēc izvēlējos Hjūstonu. Pēc junioru koledžas man bija vēl daži piedāvājumi, bet gribēju spēlēt lielpilsētā.”

Nākamā “TTT Rīga” un SK “Cēsis” spēlētāja devās arī uz “Rockets” spēlēm. “Jocīgākais, ka gribēju aiziet uz kādu Andra Biedriņa spēli, taču, kad pilsētā viesojās “Golden State Warriors”, vienmēr bijām izbraukumā. Tas bija kā likums, tāpēc nekad nesanāca noskatīties viņa spēles.”

Smagākais latvietis Amerikas basketbolā

Slavenā volejbolista Raimonda Vildes dēls Ričmonds uz Ameriku pārcēlās vēl vidusskolā, kad mācījās tālajā un nomaļajā Menas pavalstī. No 2010. līdz 2013. gadam viņš studēja “Southern Methodist” universitātē Dalasā, kur ieguva bakalaura grādu, bet maģistra studijām izvēlējās Hjūstonas Baptistu universitāti (2013-2015).

Pirmajā sezonā naftas pilsētā Vilde 22 no 31 spēlēm sāka “Huskies” starta pieciniekā. Simt piecpadsmit kilogramus smagais centra spēlētājs vidēji guva 6,5 punktus un izcīnīja 4,7 atlēkušās bumbas, kā arī bloķēja 0,5 metienus.

Nākamajā sezonā latvietis vidēji 17,2 minūtēs tika pie 6,0 punktiem un 5,0 bumbām zem groziem. Tas izrādījās pietiekami, lai Vilde 2015. gada vasarā saņemtu izsaukumu uz Latvijas valstsvienību, tomēr līdz spēlēšanai “EuroBasket 2015” finālturnīrā Rīgā un Lillē viņš netika.

Vilde profesionāļa gaitās aizvadīja trīs sezonas. Pēc debijas gada “VEF Rīga” rindās – un zaudējuma Latvijas basketbola līgas finālsērijā pret Valmieru – viņš izmēģināja spēkus Francijas un Japānas otrajās līgās, karjeru pabeidzot Tokijas klubā “Earth Friends Tokyo Z”.

Izmantotie resursi:
Zane Jākobsone: "Hjūstonā problēmu nebija"
Lielākais latvietis Amerikas basketbolā -...

     [+] [-]

, 2021-01-17 10:06, pirms 3 gadiem
Labs, kvalitatīvs raksts, paldies!

     [+] [-]

, 2021-01-17 12:49, pirms 3 gadiem
+++

     [+] [-]

, 2021-01-17 14:18, pirms 3 gadiem
Paldies raksta autoram 😊

     [+] [-]

, 2021-01-17 14:28, pirms 3 gadiem
Free Texas!