Viedoklis: Kristaps Porziņģis: Piedot nevajag sodīt
"Latvija ir un paliek manas mājas. Latvijā esmu ieguvis basketbola pamatus, trenējoties pie Edvīna Sprūdes. Tā ir vieta, kur esmu izaudzis. Bez Latvijas un savas ģimenes nebūtu nonācis, kur esmu. Latvija vienmēr paliks manā sirdī. Atvainojos faniem un manai ģimenei." -Kristaps Porziņģis intervijā "Rīta panorāmai" 2015. gada 4. jūnijā.
Virsrakstā komatu starp vārdiem "piedot" un "nevajag sodīt" neliku apzināti. Nomaini vienu akcentu un teikums iegūst citu jēgu. Tāds piemērs spilgti ilustrē skaļo, pārprasto jezgu par Kristapa Porziņģa ironiskajiem izteikumiem amerikāņu dzeltenajai vietnei "TMZ Sports".
Liepājnieks vienā dienā ieguva mācību visai dzīvei. Tas ir labi. Dzīvē – un agrā jaunībā īpaši – var un vajag kļūdīties. Kļūdas, kā arī mācīšanās no kļūdām ir svarīgs priekšnoteikums, lai attīstītos un sagatavotos nākotnes izaicinājumiem.
Lūk, ko par kļūdīšanos saka izcilas personības.
"Protams, uzvarēt ir lieliski, taču, ja dzīvē vēlies paveikt svarīgas lietas, noslēpums ir iemācīties, kā zaudēt. Neviens nepaliek neuzvarēts visu laiku. Ja vari saņemties pēc graujošas neveiksmes un centies uzvarēt atkal, kādu dienu tu kļūsi par čempionu." -Vilma Rūdolfa, amerikāņu vieglatlēte
“Kļūdīšanās nav liktenīga, taču nespēja mainīties var par tādu kļūt.” -Džons Vūdens, treneris
“Es nekļūdījos, tikai atradu 10 000 paņēmienu, kuri nestrādāja.” -Tomass A. Edisons, izgudrotājs
“Man ir pieņemama kļūdīšanās, jo kļūdās katrs. Man nav pieņemama nemēģināšana.” -Maikls Džordans
Vairāk par Kristapa ironiskajiem izteikumiem skumdināja publiskā reakcija. Pirmkārt, vai tiešām ir jāizceļ un līdz kosmiskiem mērogiem jāizpūš ziņas, kuras parādās kādā dzeltenā lapā?
Sāktu uztraukties, ja apmelojumi par Latviju parādītos ESPN, “New York Times” vai “Washington Post”. Piedodiet, bet “TMZ Sports”, “The Sun” un tamlīdzīga dzeltenā prese nav uzskatāmi par nopietniem, solīdiem izdevumiem, pat ja tiem ir milzīga, miljonos mērāma auditorija.
Nekritiska ziņu izvēle, formas dominēšana pār saturu, ātrums kvalitātes vietā, centieni paziņot sensāciju, nepārbaudot faktus – tās ir kaites, ar kurām “slimo” mediji visā pasaulē, tomēr šajā gadījumā nekritiskā reakcija bija pārspīlēta.
Otrkārt, nevar prasīt vienādu atbildību no iesācēja – Kristaps Porziņģis šajā līmenī vēl ir ļoti, ļoti jauns – un dzīves bagāta spēlētāja. Netaisnīgi smagi kritizēt kādu, kurš otro dienu nonācis Ņujorkā un apžilbis vienā no diviem Manhetenas debesskrāpju puduriem.
Treškārt, Latvijas sabiedrībai ļoti daudz jāmācās par drosmi un pašcieņu. Skaidri redzams, ka pašcieņas līmenis attiecībā uz savu valsti, valodu un pilsoņiem vēl ir ļoti zems.
Joprojām pārsteidz tautiešu necieņa pret savu valodu. Vidējā un vecākā paaudze savā zemē pārāk bieži izvēlas runāt svešvalodā, tādā veidā necienot gan sevi, gan savus bērnus. Nav brīnums, ka tas pārceļo uz jaunākajām paaudzēm.
Latviešu valoda ir tikpat vērtīga kā jebkura valoda. Jā, tā nav pasaulē izplatīta un populāra, taču tā ir pietiekami bagāta un spēcīga, lai atrastu savu vietu. Attieksme pret valodu ir pašcieņas jautājums.
Latvija nav un nebūs perfekta valsts, taču tā nav sliktāka par nevienu citu valsti. Nevainojamu valstu nav. Ir tikai valstis ar nobriedušākām un drosmīgākām sabiedrībām. Latvijai šajā ziņā viss vēl priekšā, jo valsts neatkarīga bijusi tikai 45 gadus.
Video: Kristapa Porziņģa atvainošanās ģimenei un Latvijas līdzjutējiem LTV "Rīta panorāmā"
Pārdomas noslēgšu ar trenera Maika Kžiževska vārdiem "Ceļā uz panākumiem nav lifta. Tev būs jākāpj pa kāpnēm."
Drosmīgu un ilgu kāpienu, Kristap!
+6 [+] [-]
Lai veicas Kristapam draftaa nonaakt iistajaa komandaa un, protams, gribeetos redzeet arii izlasee!
+7 [+] [-]
Precīzi. Te parādās tas, ka mēs neprotam kritiski lietot medijus.
+24 [+] [-]
+27 [+] [-]
+4 [+] [-]
+5 [+] [-]
Lai veicas draftā un visā turpmākajā karjerā!
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Ir vēl sāpīga tēma. Ja man kāds ārzemnieks prasītu padomu: "Es braucu uz Latviju. Ko man vajadzētu darīt , lai es iepatiktos latviešiem?"
Es nešaubīgi atbildētu ka , ja mācīsies latviešu valodu, pateiksi kādu vārdu, teikumu, spēsi parunāt latviski, uzreiz iemantosi cieņu.
Cits iebildīs ka tā ir visām tautām. Atbildēšu -mums latviešiem šī iezīme izpaužas īpaši asi, vairāk kā citām tautām.
Kāpēc sāpīga šī tēma. ļoti viegli to var izmantot mūsu ienaidnieki -sāk dzīvot Latvijā (piemēram Krieviajs spiegi, specaģenti) - ļoti ātri iemācās latviski, izsakās ļoti labi par valsti, izrāda cieņu valsts simboliem un tu jau esi savējais. Ja vēl paceļo pa Latviju, paslavē mūsu kultūru-viss esi savējais (bet patiesībā specaģents). Vilis Lācis sarakstīja Zvejnieka dēlu jau būdams savervēts.
Mēs pārāk vienkārši iedalām kurš ir labs vai slikts, lojāls vai nē pēc 1-2 pazīmēm.
Vienkārši piemēram Rudņevs sliktais, Irbe labais utt.
PIEDOT, NEVAJAG SODĪT.
+10 [+] [-]
Tie, kas zina kas ir Kristaps Porziņģis, saprot, ka tas bija pārpratums...
[+] [-]
Piemērs. Braukšu labāk uz Lielbritāniju nevis kaut kādu ... valsti, kur būs jāmācās vietējā valoda ,kura peč tam nebūs vajadzīga.
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tik jāiemācās runāt/nerunāt ar visiem žurnālistiem, kuriem tik mērķis kā pazemot citus.
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
varētu čalim piesieties pie vārdu izvēles, bet ne pie domas. jo esat reāli, kāpēc lai viņa komandas biedriem gribētos mācīties latviešu valodu ? kur viņi to dzīvē pielietos ? pēkšņi tā iepatiksies un brauks uz LV dzīvot ?
tiem kas cepī par to, ka "noniecina" LV valodu - gan jau visiem ir paziņas kas strādā vai strādāja ārzemēs. pajautājiet cik kolēģiem darbā mācīja latviešu valodu taisnību jau pateica - ārpus LV ar latviešu valodu īsti nav ko darīt.
esiet reāli. šis ir jāsaprot un jāpiedod. čalis vnk too excited, jo pēc mazāk kā mēneša būs nozīmīgākā diena viņa karjerā, iespējams pat dzīvē līdz šim un gribēja izklausīties stilīgi, kautgan bija jūtams , ka ir satraucies.
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
-4 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+7 [+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
-3 [+] [-]
+14 [+] [-]
Viens ir piedot cilvēkam, otrs ir mēģināt pataisīt notikumu par nebijušu.
[+] [-]