Top 10: Latviešu maiņas darījumi NBA un NHL

1. Kristaps Porziņģis no Ņujorkas "Knicks" uz Dalasas "Mavericks"

Tikko notikušo darījumu grūti vērtēt objektīvi kontekstā ar citiem notikumiem, taču nav nekādu šaubu, ka līdz šim vēl nekad Latvijas sportists nav tik tiešā veidā ietekmējis divu NBA klubu, kuru kopējā vērtība tiek lēsta 5,5 miljardu ASV dolāru apmērā, nākotnes plānus. Porziņģa darījumā kopumā bija iekļauti septiņi spēlētāji, taču latvietis bija šīs maiņas galvenais faktors, kas ietekmēs „Mavericks” un „Knicks” komandu virzienu vēl vairāku gadu garumā. Iespējams, ka Porziņģa darījums atbalsosies šovasar NBA superzvaigžņu Kevina Durenta, Kairija Ērvinga un Kavai Lenarda lēmumos, kad viņi būs brīvie aģenti. „Knicks” un „Mavericks” darījums basketbola pasaulē tiks apspriests vēl ilgu laiku un pēc vairākiem gadiem tiks vērtēts, kurš īsti šeit izcēlis lielo lomu, bet kuram līdaka norāvusies no āķa.

2. Sandis Ozoliņš no Floridas "Panthers" uz Anaheimas "Mighty Ducks"

2003. gada februāra pirmajās dienās Floridas „Panthers” mājvieta „Office Depot Center” uzņēma NHL Zvaigžņu spēles nedēļas nogali. Austrumu konferences pamatsastāvā kā vienīgais mājinieku pārstāvis šajā Zvaigžņu spēlē bija iebalsots Ozoliņš, taču pāris dienas pirms tam „Panthers” viņu aizmainīja uz Anaheimas „Mighty Ducks”, pretī saņemot Metu Kallenu, Pāvelu Trnku un ceturtās kārtas izvēli 2003. gada draftā. Ozoliņš atteicās piedalīties meistarības konkursā, kur viņam būtu jāvelk „Panthers” forma, un līga viņam par to piesprieda sodu. Bet Zvaigžņu spēlē informators viņu vietējai publikai pieteica ļoti neraksturīgi: „No jūsu Floridas „Panthers”, bet tagad spēlē Anaheimas „Mighty Ducks”, Nr. 8 Sandis Ozoliņš!” Vēl viens apliecinājums profesionālajam sportam kā nežēlīgam biznesam. Taču „Panthers” palika tālu no play-off zonas, kamēr Sandim sezona beidzās ar dalību Stenlija kausa finālā, kur gan septiņu spēļu sērijā nācās piekāpties Ņūdžersijas „Devils”.

3. Sandis Ozoliņš no Sanhosē "Sharks" uz Kolorādo "Avalanche"

Pēc divām veiksmīgām sezonām, kurās „Sharks” spēja iekļūt Stenlija kausa izcīņā un pārvarēt pirmo kārtu, 1995./1996. gada sezona sākās ar trim neizšķirtiem un četriem zaudējumiem. 26. oktobrī Sanhosē klubs veica darījumu, aizmainot Ozoliņu uz Kolorādo „Avalanche” un pretī saņemot uzbrucēju Ouvenu Nolanu. Latviešu aizsargs sezonas turpinājumā sakrāja 50 punktus 66 regulārā čempionāta spēlēs un 19 punktus 22 mačos Stenlija kausa izcīņā, palīdzot „Avalanche” jau pirmajā gadā pēc pārcelšanās uz Denveru izcīnīt hokeja kārotāko trofeju. Tikmēr „Sharks” regulārajā čempionātā izcīnīja tikai 20 uzvaras un nopelnīja 47 punktus, kas bija otrs sliktākais rādītājs līgā. Ozoliņa gadījumā jāpiemin arī viņa aizmainīšana uz Karolīnas „Hurricanes” 2000. gada vasarā. Tādējādi pirmoreiz kopš „Sharks” laikiem Ozoliņš un Artūrs Irbe atkal bija vienā komandā, tomēr kopumā šis darījums tiek vērtēts kā viens no sliktākajiem Kolorādo kluba vēsturē. „Avalanche” pretī dabūja Nolanu Pratu un trīs izvēles tiesības 2000. gada draftā. Interesanti, ka viena no tām tika izmantota, draftējot citu latviešu aizsargu Agri Savielu.

4. Kārlis Skrastiņš no Nešvilas "Predators" uz Kolorādo "Avalanche"

Pēc trim pilnvērtīgām sezonām Nešvilā, kur aizsākās Skrastiņa „dzelzs vīra” sērija 2003. gada vasarā latviešu aizsargs pret nākotnes izvēles tiesībām draftā (2004. gadā izvēlējās Pēteru Reginu) tika aizmainīts uz Kolorādo. Divus gadus pēc otrā triumfa Stenlija kausa izcīņā „Avalanche” joprojām bija spēks, ar kuru rēķinājās visā līgā, tomēr no sezonas uz sezonu „lavīnas” savas pozīcijas zaudēja. 2006./2007. gada sezonā, kurā Skrastiņš uzstādīja NHL aizsargu rekordu, aizvadot 495. spēli pēc kārtas, komanda pirmoreiz kopš 1994. gada neiekļuva izslēgšanas spēlēs. Tomēr jāpiebilst, ka tā bija pirmā reize NHL vēsturē, kad ar 95 punktiem izrādījās par maz, lai pagarinātu sezonu. Nekādus panākumus neguva arī „Predators”, kas nākamajos gados netika tālāk par Stenlija kausa pirmo kārtu.

5. Dāvis Bertāns no Indiānas "Pacers" uz Sanantonio "Spurs"

Brīdī, kad Bertāns kopā ar drafta tiesībām uz Kavai Lenardu nonāca „Spurs” īpašumā, lielākā uzmanība tika pievērsta tam, ka „Spurs” šajā darījumā 2011. gadā atvadījās no Džordža Hila – rezultatīva un daudzsološa aizsarga. Taču gadu gaitā izrādījās, ka šī maiņa ir īpaša pavisam citu iemeslu dēļ. Kamēr Dāvis vēl spēlēja Eiropā un atguvās no smagas traumas, kur viņam ļoti palīdzēja tieši „Spurs” organizācija, Lenards kļuva par līgas superzvaigzni un 2014. gadā aizveda „Spurs” līdz čempionu titulam. Protams, Bertāns nebija šī darījuma galvenā sastāvdaļa, taču tā tik un tā ir viena no maiņām, kas atstāja ļoti lielu iespaidu uz NBA spēku samēriem, kā arī aizveda viņu uz klubu, kas deva iespēju nostabilizēties un pierādīt sevi NBA. Līdz ar šo darījumu Dāvis kļuva par pirmo Latvijas spēlētāju, kurš iekļauts NBA komandu maiņas darījumā.

6. Sergejs Žoltoks no Edmontonas "Oilers" uz Minesotas "Wild"

Lai gan NHL viņš debitēja jau 1992./1993. gada sezonā Bostonas „Bruins” komandā, līdz pat 1996./1997. gada sezonai viņam neizdevās nostiprināties kādā no NHL komandām. Divām sezonām Otavas „Senators” rindās sekoja divi gadi Monreālas „Canadiens”. Otrajā sezonā Monreālā Sergejs 68 spēlēs guva 26 vārtus, kas ir viņa karjeras rekords. Taču nākamajā sezonā 32 spēlēs viņš bija iemetis tikai vienu vārtus un decembra vidū tika aizmainīts uz Edmontonas „Oilers” pret citu uzbrucēju Čadu Kilgeru. Edmontonā Žoltoks 37 spēlēs sakrāja 20 punktus, bet vasarā pret nākotnes izvēles tiesībām draftā tika aizmainīts uz Minesotas „Wild”, kur aizvadīja trīs labas sezonas, 2003. gada pavasarī cīnoties Stenlija kausa pusfinālā ar Ozoliņa „Mighty Ducks”. Trīs sezonās uzbrucējs regulārajā čempionātā aizvadīja 210 spēles un sakrāja 110 punktus (48+62). Tieši Minesotā Žoltoks sadraudzējās ar amerikāņu hokejistu Dārbiju Hendriksonu, uz kura rokām 2004. gada 3. novembrī Minskā izdzisa viņa dzīvība…

7. Mārtiņš Karsums no Bostonas "Bruins" uz Tampabejas "Lightning"

2006. gada pavasarī Karsums noslēdza trīs gadu līgumu ar „Bruins”, tomēr NHL viņš debitēja tikai 2008. gada decembrī. Pēc sešām spēlēm „Bruins” kreklā 2009. gada martā NHL pāreju pēdējā dienā Bostona viņu kopā ar aizsargu Metu Lešofu aizmainīja uz Tampabejas „Lightning”, pretī dabūjot veterānu Marku Reči. Mēnesi vēlāk Karsums guva savus vienīgos vārtus NHL, pārspējot leģendāro Martēnu Brodēru. „Lightning” komandā viņš kopā aizvadīja 18 spēlēs un sakrāja piecus punktus, bet nākamajā sezonā tika nosūtīts uz AHL fārmklubu Norfolkas „Admirals”. Tikmēr Reči pēc diviem gadiem palīdzēja „Bruins” pirmoreiz kopš 1972. gada izcīnīt Stenlija kausu. Izslēgšanas spēlēs 43 gadus vecais hokejists 25 mačos sakrāja 14 punktus (5+9).

8. Andris Biedriņš no Goldensteitas "Warriors" uz Jūtas "Jazz"

Ar Biedriņa maiņu „Warriors” spēra vēl vienu soli dominances virzienā. 2013. gada vasarā „Warriors” veica pamatīgas izmaiņas sastāvā un noorganizēja masveidīgu maiņas darījumu ar Jūtas „Jazz”, atvadoties no Andra Biedriņa, Ričarda Džefersona un Brendona Raša. Biedriņa karjerā pārcelšanās uz „Jazz” izrādījās pēdējais posms, jo Jūtā viņš piedalījās tikai sešās spēlēs un sezonas beigās tika atlaists. Tikmēr „Warriors” komanda šajā darījumā ieguva Andrē Igudalu, kurš kļuva par ļoti svarīgu spēlētāju Zelta štata komandas trīs čempiona titulu izcīnīšanā. Šobrīd „Warriors” sapulcinājusi vairākas superzvaigznes, ieskaitot Kevinu Durentu un Demarkusu Kazinsu, taču ceļš uz šo dominējošo stāvokli sākās jau pirms vairākiem gadiem.

9. Rūdolfs Balcers no Sanhosē "Sharks" uz Otavas "Senators"

Sezonas priekšvakarā latviešu jaunais hokejists no "Sharks" sistēmas nonāca "Senators", kas gan tobrīd viņam nozīmēja tikai klubu maiņu AHL. Taču tieši Otavā Balceram izdevās sagaidīt izsaukumu uz NHL, debitēt pasaules spēcīgākajā līgā un arī gūt pirmos vārtus. Šī maiņa jāatzīmē arī plašākā mērogā - "Sharks" ieguva vienu no pasaules labākajiem aizsargiem Eriku Kārlsonu un ar viņu sastāvā šobrīd ir viena no Rietumu konferences līderēm un titula pretendentēm, kamēr "Senators" ar šo maiņu atvadījās no sava labākā spēlētāja un nonākusi turnīra tabulas pašā lejasgalā.

10. Artūrs Irbe no Karolīnas "Hurricanes" uz Kolumbusas "Blue Jackets"

Artūrs Irbe karjeras laikā ir spēlējis četrās dažādās komandās, bet aizmainīts viņš ir tikai vienreiz, turklāt uz komandu, kurā viņš tā arī nenospēlēja nevienu maču. 2002. gada vasarā Irbe ar Karolīnas „Hurricanes” cīnījās Stenlija kausa finālā, taču nākamajās divās sezonās nespēja iekļūt play-off. Neveiksmīgajā 2002./2003. gada sezonā Irbe septiņas spēles aizvadīja AHL, bet nākamajā sezonā klubs centās pārmācīt savu vārtsargu. Irbes līgumā bija iekļauts punkts, kas liedza viņu aizmainīt uz citu komandu, tādējādi klubs ar spītīgo hokejistu cīnījās, nosūtot viņu uz ECHL, kur Artūrs tika iebalstos Zvaigžņu spēles pamatsastāvā. NHL viņš atgriezās tikai sezonas izskaņā, kad traumu guva „Hurricanes” pamatvārtsargs Kevins Vīkss. Sāgai punkts tika pielikts 2004. gada vasarā, kad Irbi aizmainīja uz Kolumbusas „Blue Jackets”, taču nākamā sezona lokauta dēļ nenotika un vārtsargs NHL tā arī vairs neatgriezās. Bet „Hurricanes” jau nākamajā sezonā pēc lokauta pirmo un pagaidām vienīgo reizi izcīnīja Stenlija kausu.