Labdien, Juri!

Čau!

Kā Tev patīk šeit, Tallinā?

Oi, ļoti skaista pilsēta, pietam esmu apmeties pašā vecpilsētas centrā, fantastiski!

Laikam jau jālūdz, lai mazliet pastāsti par sevi!

Protams, tikai ar ko lai sāk… Mani sauc Juris, esmu 21 gadu vecs jaunietis, no Lielvārdes, kuram vienkārši patīk spēlēt basketbolu! smejas Paralēli sportam es arī strādāju.

Kā par Tevi var uzzināt vairāk?
Esmu sociāls, esmu Twitter.com, esmu Facebook.com. Twitter.com mani var atrast kā @sjepums
Kā vari apvienot sportu ar darbu?

Nu, grūti jau ir, gribētos vairāk sportot, bet nepietiek laika, ja vairāk sportotu, tad nepietiktu naudas jaunām kedām un zeķēm.

Kurā vietā Tu strādā?

Tu smiesies.

Noteikti nē!

Es strādāju Lielvārdes Būvmateriālu Centrā, jeb saīsinājumā LBC.

Neizklausās pēc sportista darba vietas.

Nav jau arī, bet man tur patīk, var tikt uz spēlēm kad vajag, kolektīvs un priekšniecība ļoti atbalsta mani.

Galvenais jau uz spēlēm tikt.

Bet protams! smejas

Skatoties Basket.lv Tavu vārdu neredz, uzreiz rodas jautājums, kur Tu spēlē?

Haha, es spēlēju mazā komandā Lielvārdē, kas nespēlē nekādos īpašos turnīros, bet drīzāk ir amatieru komandiņa, kur puiši spēlē prieka pēc. Īsāk sakot – neesmu profesionālis!

Pastāsti par savu karjeru.

Nu, sākās viss Kandavā, mazā Kurzemes pilsētiņā, ar lielu mīlestību pret basketbolu, tur arī pirmo reizi iemīlējos šajā sporta veidā, tad sakarā ar to, ka tētis dabūja darbu Lielvārdē nācās pārvākties tur. Tur sākumā nesportoju, jo pilsēta vispār nav saistīta ar basketbolu, tad sāku ar vietējiem čaļiem, pēc tam jau arī ar rīdziniekiem, un attapos Tallinā. smejas

Kādi ir Tavi sasniegumi basketbolā?

Nekas dižš jau nav, parasts amatieris. smejas

Rodas jautājums – kādēļ Tu tiki uzaicināts uz Igauniju spēlēt?

Vasarā sanāca mazliet startēt pret Igauņu komandām, kur parādīju samērā labu sniegumu, tur arī sapazinos ar pāris cilvēkiem, un šogad zvanīja, un teica, ka jābrauc, ja jābrauc, tad jābrauc! smejas Es mīlu spēlēt basketbolu, un tas ir vienīgais, kas man padodas, tādēļ nekad nelaižu garām iespēju kaut kur uzspēlēt!

Uz Igauniju esi atbraucis viens, vai ir kāds atbalstīt?

Neskaitot dažus spēlētājus – viens.

Kādēļ vecākus neņēmi līdzi?

smejas Viņi nezin!

Kā Tava ģimene un draugi, draudzene attiecas pret to, ka tik aktīvi sporto?

Ģimene atbalsta, viņiem galvenais, lai neesmu mājās, un ik pa laikam savācu savu istabu. smejas Draugu man nav daudz, bet tie, kuri ir regulāri seko līdzi tam, kas notiek ar mani, atbalsta, protams.

Kāds ir Tavs treniņu grafiks?

Nu, es trenējos kādas 5-6 dienas nedēļā, pēdējā laikā gan ir sanācis tā, ka satraumējos, tādēļ retāk. Bet kopumā vidēji man brīva ir tikai Svētdiena!

Ir kāds treneris?

Protams, mans labs draugs, Ilārs Māliņš, kurš mani moca svaru zālē līdz es vairs nevaru, un tad vēl mazliet. smejas Kopumā mēs tur esam ļoti draudzīgs kolektīvs, visi kārtīgi smejamies, un kārtīgi trenējamies! Jāsaka arī paldies Gintam no Monsterfood.lv, kas mani konsultē un apgādā ar vajadzīgajām līdzekļiem, lai spētu sportot tādā līmenī. Basketbolā liels paldies jāsaka Agrim Pikšenam, kurš vienmēr sagādā man līdzvērtīgu konkurenci!

Kādus papildlīdzekļus Tu lieto?

Steroīdus, protams. smejas Neteikšu, sportista noslēpums.

Kā Tu trenējies?

Es daudz skrienu, katru treniņu, un daudz cilāju svarus. Pie metiena strādāju pa vasaru, domāju, ka saskaitīt nevaru cik izmetu šovasar, bet skaitlis ir milzīgs.

Ar kādu domu Tu dodies uz treniņiem?

Cik vari, un tad vēl mazliet!

Sportisti ievēro diētas, vai Tev ir tāda?

Protams, cenšos nelietot cukuru, un ēdu daudz rīsus ar gaļu. smejas

Kādas ir Tavas spēles spēcīgās puses?

Noteikti metiens, un atlētisms, daudz esmu strādājis pie visa kopumā, protams, arī atspēriens.

Cik tad augstu spēj uzlekt?

Noteikti ne pietiekami. smejas

r kāda vieta uz laukuma, kur Tu met vislabāk, tā saucamais Tavs spots?

Jā, pretinieka laukuma puse! smejas

No kurienes tāda motivācija?

Nu, dzīve man bijusi diezgan interesanta, nekad neesmu bijis vislabākais, bet esmu vienmēr gribējis būt, tādēļ arī tā cenšos. Laikam esmu pārāk prasīgs prêt sevi.

Ir sanācis tā, ka esam tikuši pie lapiņas ar Taviem fiziskajiem rādītājiem.

Ak Dievs, labāk neskaties.

Nu nav jau tik traki, Tavi rādītāji ir stipri virs vidējā, un Taviem parametriem tie ir noteikti vairāk nekā labi!

Smags darbs dara savu!

Cilvēki šeit saka, ka Tu esot talantīgs.

Talants, tas ir tika vārds, ne jau talants trenējas sešas dienas nedēļā. Talants manā izpratnē drīzāk ir domāšana, pārējais ir tikai un vienīgi smags darbs.

Šodien esi pieteikts kā uzbrucējs, bet kurā pozīcijā jūties vislabāk?

Tā jau arī ir, ka vislabāk jūtos otrajā, vai trešajā pozīcijā, tur man ir daudz ieroču, ar kuriem pārspēt pretiniekus, jo es varu darīt visu!

Kāds ir Tavs pirmsspēles rituāls?

Nekā jau tāda īpaša nav, veselīgi paēdu, un uz spēli braucu. Varbūt tikai tas, ka pirms spēles nekad neskatos televīziju, tas traucē. Ā, un pirms spēles vienmēr uzsitu pa galvu zebrai! smejas

Zebrai?

Jā, man uzdāvināja mīksto mantiņu Zebru, un vienmēr ejot uz spēli uzsitu viņai pa galvu, tas tā – veiksmei!

Kas skan Tavā mp3 pleijerī?

Pašreiz tur ir pilns ar roku, klausos Foxy Shazam. Protams, tur viss mainās pēc garastāvokļa, nekā noteikta nav, tādēļ arī nevaru nosaukt.

Kādu mūziku klausies?

Lūk uz šo jautājumu būs grūti atbildēt! Laikam pareizais apzīmējums būs – viss, jo mana gaume nav ierobežota! Klausos visu, bet kopumā man patīk mierīga mūzika, piemēram, Adele. Palīdz nomierināties.

Jāpievēršas sarunai par spēli. Nospēlēji fantastiski, bet tomēr izskatījās, ka nebiji apmierināts ar sevi, kādēļ tā?

Kā lai labāk pasaka – man bija smaga nedēļa, vai pat mēnesis, tādēļ arī nenospēlēju tik labi kā gribētos, un es esmu cilvēks, kurš nekad nevar nospēlēt cik labi grib, tas tracina, vēl jau arī visādas traumas, kas traucēja. Arī pāris skaistus dankus aizliku garām.

Kādēļ smags mēnesis?

Šoreiz lai tas paliek pie manis. pasmaida
Pirms spēles, kad runāju ar Tevi, Tu teici, ka nejūties labi.

Jā, mazliet esmu saķēris kaut kādu slimību, šodien nācās spēlēt ar temperatūru.

Skatoties spēli noteikti nevarēja to pateikt, drīzāk varēja pateikt, ka nežēloji sevi. Kādēļ Tu tā riskē, lecot pakaļ visām bumbām, un cenšoties izprovicēt sodus uzbrukumā?

Kā lai Tev pasaka – esmu tāda tipa spēlētājs, kuram nepatīk zaudēt, tādēļ arī tādās situācijās nedomāju par sevi, bet drīzāk par bumbu. Dažreiz gan nākas pēc tam aizdomāties par to kādēļ es tā darīju, labāk būtu bijis pasaudzēt sevi, bet nekad nevar zināt, kad kāda no tām bumbās spēs izmainīt spēli, tādēļ vajag censties vienmēr!

Pēdējās minūtes sēdēji ar nobindētu plecu, kas notika?

Pat īsti neatceros, kādā spēles epizodē, kad pēc pick`n`roll mani iespieda aizsargi kaut kā iesāpējās, gan jau mazliet sastiepu. Parasta spēles episode!

Kādas sajūtos tiekot pie MVP?

Nu, paldies Igauņu draugiem, ka bija saudzīgi pret mani, viņi varēja daudz labāk! Protams mērķis jau bija tāds, biju apsolījis Olgai, ka nākošreiz tiekoties viņai būs kauss!

Bet iemeti tomēr daudz.

Krita, tas arī viss! Nevar teikt, ka tas ir daudz, jo daudzums ir atkarīgs no spēles, cik nopietni, cik svarīgi, tādēļ es teiktu, ka šis bija vidēji! smejas

Vai ir kas, ko gribētu pateikt?

Jā, es gribu pateikt ļoti, ļoti lielu paldies visiem, kas mani atbalsta, maniem vecākiem, Ilzei un Ivaram, kuri vienmēr ir bijuši ar mani, protams, arī saviem tuvākajiem draugiem, kuri mani atbalsta, tiksimies drīz foršie! Paldies arī maniem treniņu biedriem un svaru zāles biedriem, kas vienmēr aizrāda man, kad daru kaut ko nepareizi, Paldies Ilāram par to, ka ir ar mani, lai gan man ir smags raksturs. smejas

Jebkurā gadījumā apsveicu vēlreiz! Ko tālāk Juris Arājs domā darīt?

Nu, uz Klaipēdu man nesanāks aizbraukt, jo tai laikā esmu citur, ļoti žēl, tur dzīvo Agita, gribējās jau apciemot un parādīt ko māku, nav redzējusi! smejas Bet es domāju, ka uz Čehiju ar puišiem gan braukšu. Cerams, ka tur dabūšu vēl vienu MVP.

Lai Tev veicas ar to!

Nu paldies!

Paldies par interviju Juri!

Paldies Tev!