Slovāku lenktais uzbrucējs - Mārtiņš Berķis

Islandes čempions

Tie, kuri basketam seko virspusēji, tādu Berķi nezina, citi pēc pārdomu brīža atceras ko nedaudz no "Valmieras", "Zemgales" vai "Ventspils" laikiem, bet rūdītāki groza bumbas līdzjutēji zina – Mārtiņš jau vairākas sezonas spēlē ārzemēs. Aizvadītajā sezonā, tāpat kā gadu iepriekš, 198 centimetrus garais uzbrūkošais aizsargs spēlēja Slovākijas Ekstralīgā, kur, starp citu, papildinājumu Mo Diane personā sev šosezon atrada mūsu otrais labākais klubs "Ventspils".

Kā gan basketbolists no VEF sporta skolas, kurš nebija nevienā jauniešu izlasē, tagad var pelnīt naudu kā profesionāls spēlētājs un pie tam ārzemēs? Pēc sezonām Valmierā un Jelgavā Berķis 2009. gadā uz pārbaudes laiku pievienojās Norčēpingas "Dolphins", kur šobrīd spēlē Latvijas izlases saspēlnieks Edgars Jeromanovs. Lai gan zviedri bija gatavi spēlētājam dot divu gadu līgumu, vilinošāks izrādījās ventspilnieku piedāvājums. Mārtiņš kļuva par Latvijas čempionu Agra Galvanovska vadītajā komandā, taču paša spēles laiks, salīdzinot ar "Zemgalē" iespēto, krietni saruka, un tam loģiski sekoja arī produktivitāte. "Kad ar "Ventspili" sadarbība beidzās, radās iespēja uzspēlēt "Kalev/Cramo", jo viņiem savainojumus bija guvuši Arbets, Kērless un Dorbeks - tieši otrie-trešie numuri. Uzspēlēju pret "Žalgiri" un "Azovmash", bet, ja atklāti, vispār nebiju gatavs. Labāko spēli aizvadīju pret "Ventspili", bet tīri uz emocijām. Beigās treneris vēlējās mani komandā, taču klubam nebija iespēju atstāt sastāvā vēl vienu ārzemnieku."

Formas uzturēšanas nolūkā Berķis, kurš savulaik izbaudījis arī Grieķijas basketbola realitāti, uzspēlēja vēlāk bankrotējušajā "Ķeizarmežā", bet mērķis bija atrast klubu ārzemēs. "Vienubrīd domāju, ka būs jāspēlē tur līdz sezonas beigām, nebija vispār nekādu citu variantu," laiku, kad cerības atrast jaunu darbu arvien sāka izgaist, atceras Berķis. Tomēr beigu beigās parādījās cerību stariņš – klubs Islandē. "Domāju – nu, labi, kas būs, tas būs, un aizbraucu." Pievienojies islandiešu tobrīd sestajam stiprākajam klubam "Snaefell", Berķis guva ne vien jaunu basketbola pieredzi, bet arī spilgtus sadzīviskus un kultūras iespaidus. "Dzīvoju pilsētiņā ar 1500 iedzīvotājiem, bet uz spēlēm nāca 2500. Nezinu, kur viņi uzradās" smejas Mārtiņš. "Spēles līmenis gan ir krietni atšķirīgs. Vājākās komandas spēlē diezgan mežonīgi. Katrai komandai ir pa vienam melnam spēlētājam, kurš met pa 40 punktiem, pārējie piespēlē. Ja apturi to vienu, uzvaru pa 60..."

"Snaefell" pēc Berķa pievienošanās aizvadīja izcilas sezonas beigas – izdevās izcīnīt gan čempiontitulu, gan Islandes kausu. "Uz kausa finālspēli bija 5000 cilvēku – viena tribīņu puse sarkana, otra – dzeltena," Berķis atzīst, ka līdzjutēju kultūra un atmosfēra arī Islandes basketā ir vienreizēja.

Novērtēts Slovākijā

Jau tad, kad Berķis spēlēja Islandē, par uzbrucēja gaitām zināja Slovākijā. Burtiski pusstundu nokavēts telefona zvans neļāva Mārtiņam jau 2010. gada pirmajā pusē nonākt šajā valstī. Tomēr liktenis Slovākiju bija ierakstījis Mārtiņa ceļā, un tas notika gada otrajā pusē, kad Islandes trofejas jau bija izcīnītas. "Rieker Komarno" komandas rindās 2010./2011. gada sezonā Berķis vidēji guva 13,8 punktus un izcīnīja četras bumbas. Nelielo škrobi par to, ka klubs palicis parādā, tīkamāku padarīja interese no nākamo potenciālo darba devēju puses.

Pirms šīs sezonas esot bijis piedāvājums arī no Maķedonijas, taču intuīcija likusi palikt Slovākijā. Kā vēlāk izrādījies – tas bija pareizs gājiens, jo maķedoniešu klubs drīz finanšu dēļ atbrīvojis ārzemniekus. Aizvadītajā sezonā Berķis spēlēja "Svit" komandas rindās, kļūstot par vienu no tās vadošajiem spēlētājiem. Vidēji mačā Berķis laukumā pavadīja 33,7 minūtes, guva 15,6 punktus un izcīnīja 5,2 atlēkušās bumbas. Ar 43,1% augstu precizitāti no tālās distances Berķis kļuva par labāko visas līgas snaiperi, pie tam realizētie 111 trīspunktnieki arī bija labākais rādītās visā līgā. Komanda, kurai izslēgšanas spēlēs bijis jācīnās ne vien laukumā, bet arī varas iestāžu gaiteņos (laikā nenokārtotas darba atļaujas), sezonu pabeidza ceturtajā vietā, lai gan vēl pirms gada tā nemaz netika "play-off".

"Kopumā sezona man bija veiksmīga, bija interesanti. "Play-off" laiks Slovākijā ir īpašs, lai gan tāds jau tas ir visur," aizvadīto sezonu rezumē Berķis. "Mums bija zāle ar 500 vietām, bet kaut kā viņi tur iespieda 1100 cilvēkus. Plus ārā pie halles bija TV projekcija." Mārtiņš reizi tika atzīts par Ekstralīgas kārtas labāko spēlētāju un pēc sezonas prestižais Eurobasket.com iekļāva Berķi līgas labāko ārzemnieku-eiropiešu (All-Bosmans) pieciniekā. Tomēr šķiet, lielākais gods ir kļūt par kapteini komandā, kurā esi ārzemnieks.

Gribas paceļot

Jau šobrīd Berķim netrūkst variantu karjeras turpināšanai, kas mūsdienu tirgū ir labs novērtējums iepriekš paveiktajam. Taču spēlētājs ar paraksta likšanu nesteidz: "Ir divas komandas, kas jau gribēja parakstīt līgumu līdz maija beigām." Šajos laikos par tādu iespēju kāds varbūt būtu gatavs atdot visu, taču Berķis uz to skatās piezemētāk. "Vēl priekšā viss jūnijs un jūlijs. Pagājušogad parakstīju līgumu tikai 28. jūlijā. Būtībā esmu uz koferiem un gatavs jebkurā brīdī doties atrādīties." Nav izslēgts, ka nākamsezon Mārtiņš spēlē arī kādā no starptautiskajiem turnīriem, piemēram, FIBA Izaicinājuma kausā.

Čehija un Ungārija ir tās vietas, kur Mārtiņš jaunajā sezonā vēlētos izmēģināt spēkus. Ungārijas līmeni varam atminēties pēc Solnokas komandas viesošanās Ventspilī, kas kurzemniekiem svarīgākajā sezonas spēlē beidzās bēdīgi. Nākamsezon "Szolnok" spēlēšot Adrijas līgā. "Gribas paceļot," smej Berķis. "Sezonas ir garas un nogurdinošas, un gribas mājās pie ģimenes, būt kopā ar savu bērnu, bet labi ir tas, ka sezona ir ik intensīva - spēle seko spēlei un nav daudz laika domāt par šīm lietām."

Savukārt Čehija vilina ne tikai ar jaunu teritoriju apgūšanu, bet arī Čehoslovākijas līgu... Tieši tā – čehu un slovāku basketa darboņi gatavojas izveidot apvienoto līgu ar 16 komandām. Jau šosezon divas slovāku komandas spēlēja Čehijas čempionātā, bet vienoto līgu plānots uzsākt ar 2013. gada rudeni. "Ir patīkami, ka esi kādam vajadzīgs. Tā izjūta, kad tiec novērtēts," uz jauko pēcgaršu labai sezonai norāda Berķis.

Slovāki gatavi dot pilsonību un ņemt izlasē

"Ja man dotu iespēju [kandidēt uz vietu izlasē], super! Tieši tas, ko es gribētu," patriotismu pret Latvijas basketbolu pauž Berķis, kurš izlases gaisu zināmā mērā apostīja 2008. gadā, kad Nenads Trajkovičs iekļāva Mārtiņu otrās izlases sastāvā. "Iekšēji tagad jūtos pilnīgi gatavs tam. Kopš tā laika esmu progresējis un sakārtojis arī galvu," Mārtiņš norāda, ka aktīvi izmantojis "Svit" kluba doto iespēju tikties ar tā saucamo "mental coach", kurš, starp citu, ikdienā strādājot ar pasaules sporta zvaigznēm.

Sapnis par spēlēšanu Latvijas izlasē nav atmests, taču ir varianti spēlēt valstsvienību līmenī arī citā veidā. Proti, "Svit" līderim slovāki piedāvājuši par īpašiem nopelniem sportā piešķirt pilsonību. Izlases treneris jau pateicis, ka vieta komandā būtu. Tas nozīmētu iespēju ar Slovākijas izlasi spēlēt vismaz "EuroBasket" kvalifikācijā. Šogad gan jau ar pieteikšanos nokavēts, jo cerība par dzimtenes izlasi nav zudusi. Tiesa, Mārtiņš saprot, ka vilciens varētu būt arī aizgājis: "Ja mani būtu gribējuši pārbaudīt, gan jau būtu paņēmuši līdzi uz Ķīnu."

Lai gan slovākiem ir spēlētāji Spānijas ACB līgā, Vācijas čempionvienībā, Serbijā un vienā no ukraiņu superklubiem, augstāk par B divīziju nav izdevies tikt. Berķim tam ir skaidrojums: "Viņi pret izlasi ir diezgan atturīgi, jo nāktos kulties pa B divīziju. Ja visi labākie sanāktu kopā, slovākiem nebūtu ne par matu sliktāka izlase kā mums. Varbūt tagad ar visu ["EuroBasket"] paplašināšanos viņiem beidzot būs motivācija."

Slovākijas pilsonības iegūšana būtu labvēlīgs notikumu pavērsiens arī Mārtiņa klubu karjerai, jo tad uz viņu neattiektos ārzemnieku limits, kas ir aktuāla problēma klubiem jebkur, kur līgas noteikušas ierobežojumus. Tai pašā laikā Berķis vēlreiz atgādina – viņš visupirms ir Latvijas basketbola patriots: "Ja man piezvanītu astoņos no rīta un pateiktu, ka pēc stundas jābūt treniņā, es nedomājot skrietu." Tāpat Mārtiņš jau paspējis iekārtot darbā vienu otru latviešu basketbolistu. "Arī nesen man zvanīja un prasīja, vai nevaru ieteikt kādu latviešu ceturto numuru. Man nav žēl ieteikt kādu, esmu pat priecīgs to darīt. Beigu beigās jau pašam spēlētājam ir jāiziet cauri visam un jāizlauž savs ceļš."

Mārtiņš Berķis Slovākijas Ekstralīgā 2011/2012