Labdien, Juris!

Čau!

Laikam jau sākumā jālūdz, lai mazliet pastāsti par sevi!

Protams, tikai ar ko lai sāk… Mani sauc Juris, esmu 21 gadu vecs jaunietis, no Lielvārdes, kuram vienkārši patīk spēlēt basketbolu! smejas

Skatoties Basket.lv Tavu vārdu neredz, uzreiz rodas jautājums, kur Tu spēlē?

Haha, es spēlēju mazā komandā Lielvārdē, kas nespēlē nekādos īpašos turnīros, bet drīzāk ir amatieru komandiņa, kur puiši spēlē prieka pēc. Īsāk sakot – neesmu profesionālis!

Rodas jautājums – kādēļ Tu tiki uzaicināts uz Igauniju spēlēt?

Vasarā sanāca mazliet startēt pret Igauņu komandām, kur parādīju samērā labu sniegumu, tur arī sapazinos ar pāris cilvēkiem, un šogad zvanīja, un teica, ka jābrauc, ja jābrauc, tad jābrauc! smejas

Uz Igauniju esi atbraucis viens, vai ir kāds atbalstīt?

Neskaitot dažus spēlētājus – viens.

Kāds ir Tavs pirmsspēles rituāls?

Nekā jau tāda īpaša nav, veselīgi paēdu, un uz spēli braucu. Varbūt tikai tas, ka pirms spēles nekad neskatos televīziju, tas traucē. Ā, un pirms spēles vienmēr uzsitu pa galvu zebrai! smejas

Zebrai?

Jā, man uzdāvināja mīksto mantiņu Zebru, un vienmēr ejot uz spēli uzsitu viņai pa galvu, tas tā – veiksmei!

Kas skan Tavā mp3 pleijerī?

Lūk uz šo jautājumu būs grūti atbildēt! Laikam pareizais apzīmējums būs – viss, jo mana gaume nav ierobežota! Pašreiz tur ir pilns ar roku, klausos Foxy Shazam.

Jāpievēršas sarunai par spēli. Nospēlēji fantastiski, bet tomēr izskatījās, ka nebiji apmierināts ar sevi, kādēļ tā?

Kā lai labāk pasaka – man bija smaga nedēļa, vai pat mēnesis, tādēļ arī nenospēlēju tik labi kā gribētos, un es esmu cilvēks, kurš nekad nevar nospēlēt cik labi grib, tas tracina, vēl jau arī visādas traumas, kas traucēja. Arī pāris skaistus dankus aizliku garām.

Kādēļ smags mēnesis?

Šoreiz lai tas paliek pie manis. pasmaida

Pirms spēles, kad runāju ar Tevi, Tu teici, ka nejūties labi.

Jā, mazliet esmu saķēris kaut kādu slimību, šodien nācās spēlēt ar temperatūru.

Pēdējās minūtes sēdēji ar nobindētu plecu, kas notika?

Pat īsti neatceros, kādā spēles epizodē, kad pēc pick`n`roll mani iespieda aizsargi kaut kā iesāpējās, gan jau mazliet sastiepu. Parasta spēles episode!

Kādas sajūtos tiekot pie MVP?

Nu, paldies Igauņu draugiem, ka bija saudzīgi pret mani, viņi varēja daudz labāk!

Bet iemeti tomēr daudz.

Krita, tas arī viss! Nevar teikt, ka tas ir daudz, jo daudzums ir atkarīgs no spēles, cik nopietni, cik svarīgi, tādēļ es teiktu, ka šis bija vidēji! smejas

Jebkurā gadījumā apsveicu vēlreiz! Ko tālāk Juris Arājs domā darīt?

Nu, uz Klaipēdu man nesanāks aizbraukt, jo tai laikā esmu citur, ļoti žēl, tur dzīvo Agita, gribējās jau apciemot un parādīt ko māku, nav redzējusi! smejas Bet es domāju, ka uz Čehiju ar puišiem gan braukšu.

Paldies par interviju Juri!

Paldies Tev!

Pilna intervija, kā arī intervijas ar citiem spēlētājiem, būs pieejama laikraksta Kuldne Bors speciālpielikumā 08.02.2012.