Vējonis: "LBS vieglākais ceļš būtu darbinieku atlaišana, bet domājam arī par nākotni"

Latvijas labākajām komandām ārkārtējos apstākļu dēļ sezona beigusies agrāk, nekā bija paredzēts, radot jautājumus, kā klubiem korekti nokārtot saistības gan pret spēlētājiem, gan atbalstītājiem. Kāda bijusi LBS rīcība, risinot šīs problēmas?
Latvijas Basketbola līgas klubi darbam LBS valdē deleģēja BK “Vidzeme” pārstāvi Miku Balodi, kurš apkopoja klubu jautājumus un viedokļus, par tiem informējot valdi. Daļa ir risināmi relatīvi viegli. Piemēram, Latvijas līgu direktors Edgars Bērziņš veicis klubu dalības maksu pārrēķinus, ņemot vērā nenotikušās spēles. Daļa ir procesā. Ņemot vērā, ka līgumos ar spēlētājiem strīdīgās situācijās gala vārds paredzēts FIBA arbitrāžā, vērsāmies pie FIBA vadības ar lūgumu skaidrot, kā konkrēti noteikumi tiks traktēti force majeur apstākļos. Saņēmām atbildi, ka FIBA arbitrāža ir neatkarīga, bet, tiklīdz tiks saņemti pirmie iesniegumi par konfliktiem, tiek tiks izskatīti paātrinātā kārtībā, par rezultātiem informējot nacionālās federācijas. Savukārt mēs nekavējoties informēsim klubus.

Vai FIBA vadlīnijas būs saistošas Latvijas basketbola organizācijām?
Tās iezīmēs iespējamos riskus, taču lēmumus būs jāpieņem pašiem. Jābūt savstarpējai izpratnei un solidaritātei, jo problēmas būs visiem un, kamēr turpinās ārkārtējā situācija, nav pilnībā skaidrs, cik dziļas. Spēlētāju intereses ir saprotamas, taču nebūtu tālredzīgi iedzīt klubus bankrotā.

Nav noslēpums, ka sportistu juridiskais statuss Latvijā nav bijis stingri definēts un līdz šim izmantotas dažādas formas klubu un spēlētāju sadarbības reglamentēšanai. Krīze asi izgaismo šādas prakses nepilnības, jo darba līgumi stipri aizsargā darbiniekus, bet pakalpojumu līgumus force majeur apstākļos ir iespēja lauzt. Par problēmām šai ziņā jau skaļi runā kultūras nozares pārstāvji, skaļi jārunā arī mums. Un to visefektīvāk var izdarīt apvienojot spēkus ar kolēģiem sporta nozarē. Piemēram, Latvijas Komandu Sporta spēļu asociācijā, kuras darbā aktīvi piedalāmies.

Kas jau izdarīts?
Panākts, ka sports ir starp nozarēm, kas var pretendēt uz valsts solītajām kompensācijām dīkstāves dēļ. Mūsu rīcībā esošā informācija par iespējamo palīdzību nodota LBS biedriem un citām basketbola organizācijām, kurām pašām jāpiesakās Valsts ieņēmumu dienestā. Izvērtēšana un lēmumi ir VID ziņā, bet aicinām informēt LBS par pieprasījumu apstiprinājumiem un atteikumiem, lai saprastu situāciju un lemtu par turpmāko rīcību – kad jāceļ trauksme un kādā virzienā jāmeklē risinājumus. Tāpat esam informējuši LKSSA par nesen Igaunijā pieņemto sportistu statusa regulējumu, kas izdevīgs gan klubiem, gan spēlētājiem – pieredzi, kas var noderēt arī Latvijā.

Vai uz dīkstāves kompensācijām var cerēt arī spēlētāji?
Tas atkarīgs no formas, kādā kārtotas darba attiecības. Šai ziņā arī valsts iestādēm vēl nav atbilžu uz visiem jautājumiem, bet pakāpeniski tās tiek meklētas un sniegtas. Piemēram, premjers solījis, ka šonedēļ darba kārtībā ir kompensāciju mehānisms bez ienākumu avota palikušām pašnodarbinātām personām. Aicinu sekot valdības lēmumiem. Katrā ziņā krīzes mācību jāizmanto, lai ilgtermiņā sakārtotu sportistu juridisko statusu un LBS piedalīsies šajā procesā.

Kāda ir situācija LBS administrācijā – vai tiek plānota darbinieku atlaišana?
Pagājušajā nedēļā LBS Padome uzdeva administrācijai sagatavot krīzes budžetu un tiks strādāts pie dažādiem scenārijiem, jo ieņēmumi kritušies būtiski. Vairāki sadarbības partneri līgumā paredzētās iemaksas pārcēluši uz rudeni. Šādā situācijā vieglākais ceļš būtu darbinieku atlaišana, taču vēlamies domāt ne tikai par šodienu un rītdienu, bet arī laiku, kad situācija būs normalizējusies un LBS būs jāatsāk darbu normālā režīmā.

LBS biroja darbinieki konceptuāli atbalstījuši priekšlikumu no aprīļa samazināt algas vidēji par 25 procentiem. Sadarbojoties ar LKSSA un citām sporta organizācijām komunicējam ar Izglītības un zinātnes ministriju par iespēju saglabāt finansējumu, lai nepazaudētu darbiniekus un nodrošinātu procesu nepārtrauktību. Patlaban darba apjoms ir samazinājies un par 10 darbiniekiem esam iesnieguši dīkstāves pabalstu pieprasījumu. Gaidām VID atbildi.

Savukārt struktūrvienību vadītāji turpina darbu, tai skaitā koordinējot dažādas aktivitātes ar sabiedriskā kārtā strādājošajiem komisiju vadītājiem un aktīvistiem. Attālināti notiek komisiju sēdes. Jaunatnes komisija kopā ar LJBL vadītājiem strādā pie nākamās sezonas nolikuma, izspēles sistēmas, kalendāra. Treneru komisija apkopo vadlīnijas jaunatnes izlašu individuāliem treniņiem. 3x3 komisija izstrādājusi projektu vasaras turnīru seriālam. Reģionu komisijā izskanējušas daudzas interesantas idejas, kā nostiprināt basketbola pozīcijas.

Prieks par basketbola cilvēku aktivitāti. Ārkārtējā situācija izsitusi no ierastajām sliedēm un radījusi problēmas, taču vienlaikus arī iespēju paskatīties uz procesiem no malas un veikt nepieciešamās korekcijas. Jau strādājām pie LBS Rīcības programmas, un tagad topošo saturu un realizācijas mehānismus koriģēsim, ņemot vērā valstī notiekošo.

Publiskajā telpā jau izskanējušas prognozes kā nākamā sezona klubiem būs ļoti sarežģīta un aicinājumi laikus domāt par LBL stratēģijas maiņu.
Dažādu stratēģisku vīziju un plānu netrūkst nevienā jomā, arī basketbolā. Paldies par katru ideju, kas liecina par vēlmi palīdzēt. Tomēr patlaban ir pārāk daudz neskaidrību, lai uzreiz pieņemtu konkrētus lēmumus Gan Latvijā, gan arī mūsu partneriem Igaunijā.

Skaidrs, ka izšķiroša nozīme būs klubu un reģionālo basketbola centru spējai pārvarēt šo krīzi un turpināt darbību. Komunicēju un turpinu komunicēt ar pašvaldību vadītājiem, aicinot saglabāt atbalstu basketbola organizācijām. Tas nebūs viegli, tomēr basketbola sabiedrībai, solidāri rīkojoties, ir iespēja no šīs krīzes iziet stiprākai.

Jūrmalas kluba paziņojumu par darbības pārtraukšanu gan novērst neizdevās…
Jūrmalā problēmas bija samilzušas jau ilgu laiku, tām nebija sakara ar ārkārtējo situāciju. Žēl, ka basketbolu neizdevās pasargāt no politisko nesaskaņu ietekmes. Šajā pilsētā lielajai komandai problēmas bijušas arī iepriekš, taču Jūrmalā ir laba sporta bāze un tradīcijas, tai skaitā arī sieviešu basketbolā. Ceru, ka jaunajiem jūrmalniekiem arī turpmāk būs iespēja spēlēt.

Ramirent LBL2, LB3 un LJBL turnīri pagaidām apturēti līdz 14. aprīlim. Kas notiks pēc tam?
Tas atkarīgs no valdības lēmuma. Ja ārkārtējā situācija tiks pagarināta, klubu vairākums bija par sacensību pārtraukšanu. Jaunatnes līgas sakarā mūsu lēmums būs saistīts arī ar IZM nostāju – kas notiks ar mācību gadu sporta skolās.

Kādus signālus FIBA raida par vasarā paredzētajiem Eiropas jauniešu čempionātiem?
FIBA Eiropas nodaļas valde lēmumu solīja pieņemt aprīļa vidū. Saprotu, ka nevienam nepatīk nenoteiktība, bet situācija mainās ļoti strauji un nepārtraukti, tāpēc gan FIBA, gan LBS cenšas reaģēt, tiklīdz apstākļi to prasa. LBS valdes sēde, kurā lemsim par nepieciešamajiem soļiem visos segmentos paredzēta 9. aprīlī, bet, nepieciešamības gadījumā ar moderno saziņas līdzekļu starpniecību lēmumus varam pieņemt stundas laikā, kā to martā vairākkārt jau izdarījām.

Izmantotie resursi:
Raimonds Vējonis: risinām krīzes situācijas un...