Basketbola klubu attīstība Latvijā 1992.-2005.gadā.

1 LBL izveide, pirmie 8 gadi

1.1 1992.g. - pirmā sezona

1991. gada rudenī līdz ar politiskajām pārmaiņām ievērojami tika skarta arī sporta (te basketbola) sfēra. Augusta beigās Latvija oficiāli tika atzīta kā neatkarīga valsts, 18. septembrī Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Huans Antonio Samarančs uzaicināja Latviju piedalīties Albērvilas un Barselonas spēlēs, 20. septembrī FIBA izpildkomiteja atbalstīja Latvijas Basketbola savienības atkaluzņemšanu šajā organizācijā.
Padomju sporta sistēma savulaik bija uzbūvēta pēc nepareiza projekta uz nestabiliem pamatiem un, līdz ar atbrīvošanos no padomijas ideoloģiskajām un saimnieciskajām saitēm, Latvija varēja brīvi uzsākt veidot savu valsts čempionātu, kā to jau 1990. gada pavasarī izdarīja Lietuvas un Gruzijas komandas, demonstratīvi aizejot no PSRS atklātā čempionāta. Latvijai līdz šim solim bija jāpagaida vēl pusotrs gads, kad lielākie iniciatori Latvijas basketbola līgas izveidei - bijušie vecmeistari, basketbola kluba VEF Rīga spēlētāji - Valdis Valters, Juris Visockis un Vilis Krištopans ar domubiedru palīdzību panāca sponsoru1un iesaistīto privātpersonu2 tikšanos ar mērķi parakstīt SIA Latvijas basketbola līga dibināšanas protokolu. Jāatzīmē, ka Latvijai tajā laikā bija pašai savas Latvijas basketbola federācijas rīkotas meistarsacīkstes, kā arī lielākie latviešu klubi VEF meistarkomanda un ASK/Marss joprojām skaitījās piederīgi PSRS čempionātam, taču zemās funkcionetātes un pilnveidošanas trūkumu rezultātā - prestiža un skatītāju intereses mazināšanās, pazemais sportiskais līmenis, organizatoriskās paviršības - lika tādām tradīcijām un spēlētājiem bagātām komandām kā Ādaži, Liepājas metalurgs un LSPA šķirties no LBF, VEF, kurā tolaik bija sapulcēti gandrīz visi labākie Latvijas basketbolisti, atteicās no PSRS čempionāta, kurš kopš 1992. gada 1. janvāra mainīja nosaukumu uz NVS, no ASK/Marss izveidojās divas komandas: Bonus un Cerība, kurās izauga tādi pazīstami spēlētāji kā Roberts Štelmahers, Uvis Helmanis un Arnis Vecvagars. Valdis Valters nodibināja klubu

1 Banka Baltija, Brocēnu Cementa un šīfera kombināts, ražošanas komercfirma Bungor, akciju sabiedrība Consum, agrofirma Dita, SIA Interbaltija, SIA IKF, Latvijas un ASV kopuzņēmums IntaUnion, SIA Nākotne, SIA Pule, RTU peldbaseina, Latvijas autoceļu departamenta, līgumsabiedrības Viators&co, Ventspils FKSK, medicīnas firmas EeDK, valsts uzņēmums Augstsprieguma tīkli
2 Vladimirs Dimants, Inita Kresa, Ivars Kress, Jānis Zvanītājs
Brocēni/Parair, Ainars Bagatskis pievienojās Principa vienībai. Saturam atbilda komandas nosaukums Studenti, toties mazliet maldināja Nākotne, kuras kodolu veidoja ASK veterāni, ieskaitot 40 gadus veco Ivaru Žvīguri, - tā uz 1992. gada sezonu bija nokomplektējusies LBL ar desmit vienībām, tabula bija tikpat atšķirīga, kāds bija dibinātāju sastāvs, bet par LBL prezidentu bija kļuvis vēlākais satiksmes ministrs Vilis Krištopans.
"Latvijā ir 60-70 meistarīgu basketbolistu, nevis tikai 10-15, cik pirms dažiem gadiem spēlēja meistarkomandās. Jārīkojas tā, lai viņu potenciālās iespējas tiktu pilnībā izmantotas un skatītājiem parādītas."3
Tas nozīmēja talantīgāko spēlētāju aizceļošanu uz ārzemēm, un lai gan 1992. gada ziemā ārpus Latvijas spēlēt vēl neviens nebija devies, pašmājās izveidojās jau jauni talanti. 1992. gada 15. februārī LBL pirmajā spēlē Bonus ar 131 : 120 pārspēja Cerību, un plašāka publika pirmo reizi ieraudzīja 17 gadus vecos nesenos PSRS kadetu izlases dalībniekus Robertu Štelmaheru un Arni Vecvagaru. Tomēr noteikumus līgā pagaidām diktēja nevis viņi, bet gan pieredzējušie - VEF un
Brocēni. Lielākās spēles tolaik notika Daugavas sporta arēnā, un, uz izreklamēto spēli starp VEF un Bonusu, bija tik liela fanu atsaucība, ka kāds simts potenciālo skatītāju pat palika aiz durvīm. Spēle ilga 48 minūtes - pirmajos LBL čempionātos bija tāda mode - un PSRS čempionātā rūdījušais VEF pārspēja talantīgo Principa vienību ar tam laikam pierasti lielu rezultātu - 160 : 112. Latvijas basketbolā vēl nebija izveidojusies spēcīga "aizsardzības sistēma", spēlētāji spēlēja pēc principa "skrien un met". VEF dominēja līgā, jo patiesībā bija vienīgā meistarkomanda, turklāt, iespējusi saglabāt iepriekšējo spēlētāju kodolu, neskatoties uz to, ka atstāja NVS čempionātu. Sastāvā bija palikuši tādi zināmi vārdi, kā brāļi Miglinieki, Kārlis Muižnieks, Gundars Vētra, Aigars Zeidaks. Tomēr 1. sezona iezīmējās ne tikai ar meistarīgu basketbolu latviešu izpildījumā, bet arī ar dažādiem skaļiem pārkāpumiem, no kuriem lielākais bija nesaprašana kā jātraktē pašu pieņemtie likumi, incidentā, kur VEF spēles laikā ar Brocēniem, spēlētājs Igors Miglinieks iesita tiesnesim, līgas valde viņam piemēroja diskvalifikāciju, taču attiecīgo dokumentu laikus nenogādāja komandas vadībai, un savstarpējās nesapratnes un nolaidības rezultātā VEF palika bez medaļām. Šeit novērojams tas, ka spēles izcīnīja "valdes sēdēs", nevis laukumā. Tāpat asumi izpaudās arī spēlēs, līgā tikās komandas ar paaudžu maiņu, bija neierasti daudz tehnisko piezīmju un noraidījumu, piemēram, komandas Nākotne spēlētājs
Ivars Žvīgurs par uzbrukumu tiesnesim saņēma diskvalifikāciju "uz mūžu". LBL atklājās

3 Keisels G. Basketbols latviešu gaumē. - Rīga: "Jumava", 2005. - 21.lpp.

problēmas organizācijā, bāzēs, tiesnešu atbilstībā, spēlētāju pazemajā vidējā meistarības līmenī. Vārdi "Nevienam taču nebija pieredzes un standarta, ka vajadzētu rīkoties tieši tā"4 vislabāk raksturoja pirmo sezonu atjaunotajā Latvijas valstī.
Zaudējumu basketbols piedzīvoja tā paša gada 26. maijā, kad VEF rūpnīcas sēdē tai piederošajai meistarkomandai oficiāli tika pielikts punkts, dēļ vispārējas nespējas funkcionēt. Līdz ar to viena no Latvijas visu laiku lielākajām basketbola komandām galvenā sponsora dēļ bija spiesta likvidēties, neiegūstot nevienu atjaunotās brīvvalsts basketbola čempionu titulu. Par basketbola nelielo nozīmi tolaik liecināja arī kluba bagātās tradīcijas, kuras tikai pēc gadiem tika novērtētas, un varētu būt kalpojušas par zīmolu un atpazīstamības simboliku Latvijas valstij visā Eiropā.
No otras puses, VEF meistarkomandas sastāvu ap sevi sapulcināja Brocēni vienība, pateicoties jaunajam sponsoram(..), tā saglabājot meistarīgāko, un, pats svarīgākais, izlases spēlētāju un treneru kodolu. Pirmās medaļas izcīnījušais treneris Anatolijs Konstantinovs vēlāk notikušajā procesā uzsvēra tieši Valda Valtera lielo lomu, kuram izdevies piesaistīt daudzus meistarīgus basketbolistus, pārliecinot pārstāvēt tieši bročus.
Vēl pirms tam, 1993. gada sezonā Brocēni komanda startēja Eiropas klubu kausa izcīņā, sastāvā esot vairākiem bijušiem VEFa spēlētājiem, ieskaitot uzbrucēju Kārli
Muižnieku un galveno treneri Armandu Krauliņu. Tā bija pirmā atrādīšanās Brocēniem
Eiropā, un basketbola fani nezināja, ko gaidīt, jo, lielākoties, neviena no komandām
pretiniekos nebija zināma, varēja vadīties vienīgi pēc par favorītiem izsludināto komandu
vārdiem (spāņu Zaragoza) un tām, kuras padomju PSRS čempionātā iepazītas (CSKA). Daudziem par pārsteigumu savā pirmajā Eiropas klubu tūrē Brocēni izkļuva no pamatgrupas, apspēlējot angļu čempionvienību Kingston divu spēļu summā 156 : 153.
Brocēnu centra spēlētāja Jura Čirkova atstāsts par lielo līdzjutēju atbalstu:
„No broču laikiem man visvairāk atmiņā iespiedies starts Eiropas kausos. Tas patiešām bija liels panākums, jo uz šiem starptautiskajiem mačiem Daugavas sporta namā brīvu vietu nebija."5
Taču pēc nākamās uzvaras pār CSKA (90 : 83) sāka izpausties komandas galvenie trūkumi, tik spraigam spēļu ciklam komandai trūka prasmīga sastāva, arvien vairāk "izspiedās" naudas trūkums, nebija īsta centra posteņa spēlētāja. Visu otro apli Brocēni piedzīvoja vienīgi zaudējumus.

4 Keisels G. Basketbols latviešu gaumē. - Rīga: "Jumava", 2005. - 19.lpp.
5 Buivids R. Pirmā zelta kalēji // Sports. - 2007. - Nr.72
1.2 1993. - 1994.g. - ievads Brocēniem, Bonusam, Ādažiem, LainERS

1993. gada vasarā komanda prata piesaistīt koncerna SWH finansējumu, līdz ar to iezīmējās pozitīva attiecība, attīstoties līdervienībai citas komandas arī palielināja savu finansējumu. Princips (vēlāk LainERS) vienība atgādāja uz Latviju pirmo leģionāru Mikiju Džeksonu, sastāvā rezultatīvi spēlēja Ainars Bagatskis, par Ādažu komandas spējām liecināja sezonas pamatturnīra noslēgums līdervienības godā, bet Bonus vienībā kotējās jaunie, cīņassparīgie Roberts Štelmahers, Uvis Helmanis, Uldis Višņēvičs - vēlākie stabilie izlases spēlētāji, pavasarī sasniedzot augstāko sportisko līmeni, komanda spēja izcīnīt otro vietu, piekāpjoties vienīgi SWH/Brocēniem.
Divu gadu laikā SWH/Brocēni sastāvā parādījās gandrīz visas Latvijas zvaigznes, gan ārzemju, gan vietējās, tādi uzvārdi, kā Muižnieks, Vētra, kurš sezonu pavadīja aiz okeāna Nacionālajā Basketbola līgā, (Minesotas Timberwolves vienībā), Meļņiks, Bondarenko, taču, iespējams, tieši zvaigžņu sakopošana vienviet, neskatoties uz aso konkurenci par divpadsmit laukuma spēlētāju brīvajām vietām, neļāva Brocēnus izveidot par labu komandu, katrs spēlētājs bija individuāli meistarīgs, taču trūka komandas saliedētības, 1994. gada Eiropas klubu čempionātā, spēlējot pret Badalonas Jovenut par iekļūšanu pamatturnīrā, tas visvairāk izpaudās, prasmīgākajiem līderiem uzņemoties spēles - Vētra savāca 24 punktus, Muižnieks 23, leģionārs badalonietis Villakampa 33, bet partneri tālu atpalika, ievērojami tika zaudēts spēles svarīgākajos elementos - izcīnītās bumbās (24 : 36), nopelnītās piezīmēs (27 : 17). Latvieši spēlēja pierastu ātro basketbolu ar ātrajiem uzbrukumiem un garām piespēlēm centriem, aizsardzība un taktiskās cīņas, piemēram, dubultā segšana (”double team”), vēl nebija ieguvušas tām pienākošos vietu, valdīja ”skrien un met” basketbols, kam joprojām latviešu spēles stilā ir būtiska vieta, tas atspoguļojās arī LBL 90. gadu sākuma un vidus statistikas ailēs, beigu rezultātiem nereti pārsniedzot 100 punktu robežu, taču šeit nevar salīdzināt ar NBA, kur augstā precizitāte un papildlaiki parādījās uz vienādi meistarīgu komandu fona.
Bijušā Brocēnu trenera Anatolija Konstantinova, ar kura palīdzību Brocēni izcīnīja pirmās LBL zelta medaļas vārdi saistībā ar trenera darbu zināmi diskreditē Armandu Krauliņu:
"Trenera loma arvien pieaug, jo komandās tiek sapulcēti dažādi basketbolisti, gan pēc tautības, gan pēc spēles izpratnes, trenerim no atsevišķiem spēlētājiem ir jāizveido saliedēta komanda. Finālsērijās vienmēr ir jāskatās uz priekšu, uz nākamo spēli, jo nedrīkst ieslīgt pārdzīvojumos, jo nav nekādas atšķirības - minimāls zaudējums vai sagrāve."6
6 Buivids R. Pirmā zelta kalēji // Sports. - 2007. - Nr.72

Brocēnu dezorganizācija bija redzama arī pašmāju spēlēs, komanda piekāpās LainERS, gan izbraukuma, gan mājas spēlēs, nespēdama caurlauzt Ainara Zvirgzdiņa trenēto aizsardzību. "Labas komandas izveidošanai vajadzīgs laiks"7- bija galvenā trenera Armanda Krauliņa atziņa, tomēr komanda otro gadu pēc kārtas spēja izcīnīt valsts čempionu titulu, finālā vēlreiz apspēlējot Bonusu. Šīs divas komandas pēc 1993. gada noteica labāko basketbolistu virknējumus, lai gan Bonus 1994. gadā sezonu aizvadīja ar dziļām krīzēm, komandā plešoties plaisai starp galveno treneri Pēteri Višņēvicu un atsevišķiem spēlētājiem, kā arī kluba vadību. Tā rezultātā pēc
zaudējumiem finālā, Višņēvics ar dažiem spēlētājiem aizgāja uz Ādažu vienību, bet Latvijas komanda atveda pie sevis treneri - krievu - Aleksandru Sidjakinu. Spēlētāju rokādes dēļ arī Ādaži, kuri bija neērtākais Brocēnu pretinieks, turējās tuvu abām komandām, sastāvā parādījās Igaunijas
izlases dalībnieki - Indreks Rumma un Marko Normetss, bet pēc sezonas tai pievienojās Višņēvicu (tēva - trenera, dēla - uzbrucēja) duets, Uvis Helmanis un olimpiskais čempions Igors Miglinieks. LBL lejasgalā kopš tās izveides spēlēja arī divas amatieru komandas - Liepāja un Valmiera (kopš 1993. gada), sponsorējošā rūpnīca Metalurgs nīkuļoja, bet Vidzemes metropoles komanda apmierinājās ar vietējiem groza bumbas pārstāvjiem un astoto vietu kā izvirzīto mērķi.
1994. gadā Latvijas basketbolā nonāca svaigs, pasaules čempionātā Toronto izmantots parkets, kas bija nenovērtējams ieguvums Brocēnu komandai, kurai Eiropas klubu čempionāta kvalifikācijas spēles līdz tam nācās izspēlēt Ādažos, darījumu izkārtoja Valdis Valters, un par parketa nozīmību liecina fakts, ka uz tā tika spēlēts līdz pat 2004. gadam.

1.3 1995. - 1996.g. - banku krīzes iespaids

Nākamajā sezonā pamatīgi rekonstruētā sastāvā divkārtējie vicečempioni Bonus pirmo reizi startēja Eiropas kausa izcīņā (atradās līmeni zemāk nekā Europe championship cup (Eiropas čempionu kausa izcīņa)), treneris Sidjakins un kluba vadība par uzvarām solīja prēmijas, ļaujot sportiskajam azartam klāt nākt finansiālajām ambīcijām, Sidjakina metodes atšķirībā no Višņēvica bija - sava nemainīga sistēma (presings, ”double team”), saglabājās ātrs basketbols, spēlējot finālā pret SWH/Brocēniem tā palīdzēja - pēc četrām spēlēm rezultāts bija 3 : 1, taču stila neelastība ļāva Brocēniem pārējās spēlēs pret Bonusa aizsardzību izspēlēt bumbu brīvam cilvēkam. Pirmais treneris no ārzemēm nespēja palīdzēt, un Brocēni trešo gadu pēc kārtas kļuva par līgas uzvarētājiem, atspēlēdamies četrās spēlēs.
7 Keisels G. Basketbols latviešu gaumē. - Rīga: "Jumava"
Dažus mēnešus vēlāk klubs Bonus bankrotēja, tas bija lielās banku krīzes iespaidā, iestājās vispārējs regress - arī SWH pazuda no Brocēnu atbalstītājiem, finansiālus zaudējumus cieta LainERS, izjuka bankas Baltija atbalstītais Rīgas Laiks. Pēc 1995. gada sezonas "lielā nauda" pazuda no basketbola aprites, daļēji arī tādēļ, ka komandām neveicās starptautiskajā arēnā, un uz 1996. gada sezonu no Brocēnu sastāva nebija palicis vairs neviens spēlētājs, komanda atteicās no spēlēšanas Eiropas kausos, neņēma leģionārus, izpaudās hiperbolizācija, dažu mēnešu laikā lielākajam Latvijas klubam nācās saskarties ar no SWH ēras atstātajiem finansiālajiem parādiem, jaunais sadarbības partneris Bruņoto spēku sporta klubs atteicās tos nomaksāt, spēlējošajam trenera palīgam Valdim Valteram nācās pārkārtot algu nomaksu sistēmu pēc amatieru sporta principiem.
Jau kopš līgas izveides komandas saskārās ar vēl vienu problēmu, trūka haļļu, kurā noritēt mājas spēlēm, puse līgas komandu kā savu mājas zāli līdz tam izmantoja Daugavas sporta namu. Šajā sakarā spēļu decentralizācija bija viens no Valtera īstenotajiem un realizētajiem projektiem, reformām. "Katrai komandai jābūt savai mājas zālei, saviem līdzjutējiem, savām tradīcijām,"8- ar divu gadu etapu, sākotnēji 95.gadā projektu noliedzot un saucot par "realitātē nebalstītu fantāziju", vēlāk tika izveidoti basketbola centri gan Brocēnos, Liepājā un Ventspilī, gan arī Talsos, Jelgavā, Ķekavā, Iecavā un Ādažos.
Nebūdams favorītu lokā, klubs startēja nākamajā sezonā, zināmi ieguvumi bija Roberts
Štelmahers, Edgars Šneps, 28 gadus vecais Ainars Bagatskis; vispārējā sliktā stāvokļa dēļ citi labākie basketbolisti - arī treneris Krauliņš - devās uz ārzemēm, Metropolē (agrāk - Ādaži) spēlēja Uvis Helmanis, 19 gadu vecais Aigars Vītols, Ivars Liepa, LainERS vienībā Igors Miglinieks, Aigars Zeidaks, Raimons Liepnieks, komandas balansēja uz ekvivalenti vienādiem sastāviem. Valdis Valters bija palicis sistēmā, bet par galveno treneri tika pieaicināts Jānis Zeltiņš, viņam izveidojās laba sadarbība ar Ainaru Bagatski (2005. gada sezonā Barons kluba spēlējušais galvenais treneris Bagatskis uzaicina Zeltiņu par otro treneri), un klubs nosprauda mērķi izcīnīt čempionu titulu. Starptautiskajā arēnā 1995./1996. gada bilance iezīmējās negatīva - neviena komanda nepiedalījās Eiropas kausa izcīņā. No otras puses - uzsvars tika likts uz pašmāju spēlētājiem, tika pamanīts Kristaps Purnis, Jānis Āzacis (ASK/Brocēni), akcents tika likts uz agrākās PSRS izlases spēli un stilu, jaunajiem latviešu basketbolistiem ekonomiskā regresija spieda uzņemties lielāku spēļu diriģēšanu, kas nākamajās sezonās izpaudās, kļūstot par ASK kluba izlases pamatu (..). Bonusa vietā, kā otra labākā komanda, ienāca Metropole, piekāpjoties

8 Keisels G. Basketbols latviešu gaumē. - Rīga: "Jumava", 2005. - 51.lpp.

ASK finālsērijā 4 : 2, bet nākamajā sezonā pusfinālā pārspējot čempionus vienā spēlē (45 spēļu garajā sezonā ASK piedzīvoja vienīgo zaudējumu pret Metropoli). Secinājumi: Brocēniem 1995./96. gada sezona bija vājākā kopš tās pastāvēšanas ārpusfaktoru dēļ, bet klubs izcīnīja zelta medaļas, iespējama arī psiholoģiska iejaukšanās, komandai nesot čempiona vārdu un jaunajiem spēlētājiem cenšoties to attaisnot. Valdis Valters bija patiesais komandas organizētājs, joprojām saistot spēlētājus laukumā, par toni uzliekot savu spēles izpratni, būdams organizators dažādos jautājumos, uzņemoties menedžera pienākumus.

1.4 1996. - 1997.g. - starptautiskā izaugsme. Klubu kritumi, kāpumi

Ar nākamajiem gadiem LBL virzība nopietni sāka pievērsties nacionālās izlases prasībām, palīdzot tai gan fiziski, gan finansiāli, tika lauzts līgums ar FIBA, izlases spēlētāju kodols tika sapulcēts uz Eiropas kausa izcīņas spēlēm vienā komandā - ASK/Brocēni, uz LBL spēlēm spēlētāji spēlēja atšķirīgās komandās, tas tika darīts, lai superklubu gadiem klaji ignorētā valsts izlase beidzot varētu iespēlēties. Par svarīgajiem izlases mērķiem liecināja jau 1995. gadā izveidotā Vīriešu basketbola aģentūra (LVBA). ASK piesaistīja Aigaru Vītolu, Sandi Valteru(18), Amerikā studējošo Mārtiņu Bondaru, bet no LBL turnīra pretinieču komandām uz Eiropas kausu spēlēm ASK pievienojās ventspilnieki Jānis Laksa un Aigars Zeidaks. Valtera Basketbola skolā tika audzināti spēlētāji no Jaunatnes līgas - vēlākie pamatpiecinieka spēlētāji - Raimonds Vaikulis, jaunākais dēls Kristaps Valters, Raitis Grafs. Novērojams, ka pēc krituma/recesijas basketbolā vēlreiz vērojams kāpums, kas turpmākajā gaitā sasniedz uzplaukumu, sākot ar Valtera trenētās ASK Brocēni-LMT uzvaru 96. gada augustā pār Eiropas trešo labāko komandu - Maskavas CSKA (96 : 81), turpinot ar uzvarām Eiropas kausa izcīņā (pret Vloclavekas Nobiles - 103 : 95, pret Maķedonijas čempionvienību Rabotnicki 99 : 80, pret Slovēnijas Kovinotehna 99 : 78). Savu izaugsmi bija sanieguši Bagatskis(29), vidēji spēlē gūdams 27,2 punktus (labākais turnīra rezultāts), saspēles vadītājs Štelmahers(22), iemetot pats (vidēji 19,6 punkti), izkārtojot piespēles, Edgars Šneps(24), lietderīgāk sāka spēlēt Kristaps Purnis, pēc tagadējās Ķeizarmeža vienības trenera Gunta Endzeļa vārdiem par svarīgākajiem posteņiem kļuva saspēles vadītāja un centra vietas. Līdz ar to Brocēnu vienība 1996. gadā bija izveidojusi komandu tuvu Eiropas klases līmenim, balstoties uz latviešu spēlētājiem (dēļ 1995./1996. gada krīzes), likumsakarīgi, klubam atrodoties sponsoriem pēc veiksmīgā snieguma, uz 1997. gada sezonu vienībā nonāca arī divi amerikāņu viesspēlētāji, Freds Fergusons un Markuss Timonss. Basketbola kuluāros vienmēr esošais Valdis Valters viņus nodēvēja par "diviem gandrīz NBA līmeņa spēlētājiem" (Fergusons nebija tik stiprs uzbrukumā kā aizsardzībā, Timonsam trūka basketbolam pareizas iekšējās motivācijas, taču plusos dominēja filigrāna laukuma izpratne). ASK/Brocēni sezonas gaitā Eiropas kausa izcīņā (otrs spēcīgākais turnīrs Eiropā) tika līdz astotdaļfinālam pret Madrides Real, kur nodemonstrēja emociju pārdaudzumu (Bagatskis nebija apmierināts, ka viņa vietu ieņem Timonss, komandas viesspēlētājiem it kā nebija nopietnas attieksmes), komanda mājasspēlē piekāpās Spānijas superklubam (83 : 98). Izbraukumā latviešu klubs uzvarēja (88 : 84), (divu spēļu summā zaudējums 167 : 182), par Brocēnu tolaicīgo spēku liecina arī vienīgā uzvara pār Real izslēgšanas spēlēs - Real ieguva Eiropas kausu.
ASK/Brocēni simbolizēja arī lielu daļu Latvijas basketbola, jo bija vērā ņemami spēcīgākais klubs Latvijā vairākus gadus pēc kārtas, un, runājot par valstsvienību, pirmās paralēles vilka ar Brocēniem. Par vecmeistariem kļuvušie Kārlis Muižnieks, Ivars Liepa, Edmunds Valeiko un Andrejs Bondarenko - arī stabili izlases numuri - spēlēja pārizveidotajā un tolaik otrajā spēcīgākajā komandā Liepājas Baltika. Baltika iepriekšējos gadus (1992. - 1996.) bija viena no lejasgala komandām, tās oficiālais pārstāvis, rūpnīca Liepājas Metalurgs - finansiāli grūtā stāvoklī, taču, piesaistot uzņēmēju Āri Ozoliņu, komanda spēja atļauties vadošus spēlētājus. Rezultāts - vēl viens Latvijas klubs, kā Metropole, pacēlās līdz bijušajam Bonusa līmenim - basketbola attīstība auga, jo no aizgājušās VEF vienības 1992. gadā un tās jaunatnes attīstības komandas, bija atzarojušies daudzi spēlētāji, kas tagad pārstāvēja nevis vienu, bet vairākas komandas. Citādi attīstījās 1994. gadā dibinātais BK Ventspils klubs, kas atšķirībā no Metropoles vai Baltika atšķīrās tur, ka tika veidots, nevis uz atsevišķu kluba donoru iegribām, biznesa svārstībām vai acumirklīgām ambīcijām, bet balstoties uz iepriekš ieprogrammētu līkni - klubs attīstījās pakāpeniski, 6. vidusskolas spēļu zāli un vēlāk komandas stadiona laukumu 1997. gadā nomainīja Ventspils Olimpiskā centra halle, tika uzaicināts viens leģionārs, bet līdzīgi pārējām komandām, balstījās uz latviešu spēlētājiem - Jāni Laksu, Aigaru Bernātu un vienīgo īsti izaudzināto Kurzemes spēlētāju, 20 gadus veco Sandi Buškevicu, komanda ieņēma trešās un ceturtās vietas 1996., 1997. gada sezonās - šāda kāpņu veida attīstība Ventspilij ļāva nostiprināties ar katru gadu drošāk, turpretī Metropoles un Baltikas vienības pēc augstāk sasniegtajiem rezultātiem bija sevi izsmēlušas un regresēja. Pēc 1997. gada Baltikas zaudējuma Brocēniem finālā (sērijā 4 : 0), Ventspils par dārgu naudu (algu griesti, kurus piekopa Brocēni, bija viens no iemesliem, kurus pārkāpjot otro numuru komandas spēja pietuvoties čempioniem meistarības ziņā) pārpirka importētos liepājniekus - Muižnieku, Bondarenko, Valeiko, komandu vadīja izbijušais Brocēnu treneris Krauliņš. Tādējādi naudas dominance basketbola tirgū bija pilnībā atgriezusies kopš 1994. gada, un Brocēni un Ventspils noteica tuvāko gadu "skriešanos pēc titula".

1.5 1998. - 1999.g. - ievads Ventspilij, Bukiem

1998. gada sezonā (1997.g.) Ventspils debitēja starptautiski, Somijas pilsētā Lahti aizvadot pirmo oficiālo spēli par iekļūšanu Korāča kausa pamatturnīrā. YMCA vienība tika uzveikta ar 89 : 80, arī mājās sekoja uzvara 74 : 73, aizsākdama tradīciju - BK Ventspils savā laukumā zaudē reti. Kamēr Brocēni kotējās ap jaunajiem talantiem, kuri izrādījās dārgāki, Ventspils bija izveidojusi sabalansētu, meistarīgu, un pat veterāniem neraksturīgu entuziasku komandu, kuras pirmais gads lielkomandas statusā ļāva apspēlēt grimstošo Sidjakina vadīto Metropoli cīņā par finālu. Komandai gandrīz pat pievienojās olimpiskais čempions Gundars Vētra, tomēr pēdējā brīdī saņēma piedāvājumu no CSKA. Komandas mērķi bija medaļas LBL čempionātā (sudrabs, finālā līdz 4 uzvarām 4 : 1), kvalificēšanās grupas turnīram Korāča kausā (izkļuva no grupas, izslēgšanas spēlēs zaudējumi pret Saloniku Aris 66 : 102, 67 : 73). Otra komanda, kura spēlēja starptautiski ASK Brocēni-LMT tolaik nespēja izkļūt no Eiropas kausa izcīņas grupu turnīra, jaunie viesspēlētāji bija sliktāki par iepriekšējiem, tiesa LBL tika izcīnītas zelta medaļas (pamatturnīrā Ventspils 2 tikšanās reizēs gan pārspēja Brocēnus, parādot veselīgu konkurenci), kā arī pēdējais mērķis - jaunizveidotajā Baltijas kausa izcīņā (priekštecis Baltijas Basketbola līgai 2004-...) izcīnīta otrā vieta (iepretī Ventspils ceturtajai), finālā piekāpjoties vienīgi Zhalgiris 71 : 72. Jāpiezīmē, ka klubus trenēja divi ļoti ambiciozi treneri, skolnieks - skolotājs, Valters pret Krauliņu, kuriem allaž izdevās pateikt kaut ko otram - ka Krauliņš vada komandu pa gados izspēlētu taktiku, un tieši tādēļ iepriekš paredzamu, izmantodams šauru spēlētāju loku. Vecais Krauls uz to atbildēja ar Rīgā skaisti izcīnītu uzvaru pagarinājumā 114 : 105.
Pirms sezonas izveidojās vēl viena nākotnē progresējoša komanda Gulbenes Buki. Tai nebija lielu sponsoru kā Baltikai, patiesībā komanda veidojās gandrīz tikai no neprofesionāļiem, uzaicinātais treneris Višņēvics tādus atrada benzīntankā (..) - 22 gadus veco Māri Sniķi. Profesionāli ar pieredzi - Agri Galvanovski. Vēl vienas komandas vēlme ieiet LBL sistēmā norādīja uz sabiedrības aktivizēšanos par labu basketbolam, savu basketbola centra izveidi arī Gulbenē, tāds jau bija Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Valmierā.
Notika rotācijas princips, Štelmahers, Bagatskis - līderi pārcēlās spēlēt ārzemēs, līdzīgi tas notika pēc pirmajām (93.-94.g.) sezonām, (šeit: cikliska atkārtošanās), kad vecmeistaru vietā nāca jauni talanti (tas pats Štelmahers), Raitis Grafs(17), kuru Valters vēl 2007. gadā paspēja nodēvēt par 18 gadu vecumā labāko centru pasaulē, Kaspars Cipruss(16), Raimonds Vaikulis(18) - visi no jaunatnes līgas, kādreizējais Ādažu spēlētājs Uvis Helmanis, brāļi Valteri - Valtera sistēma turējās pie principa spēlēt ar jaunajiem talantiem, kamēr Ventspils izmantoja iepriekš spožos veterānus, bet patiesībā tika iesaistīti arvien jaunāki spēlētāji, un komandu varētu uzskatīt par pusprofesionālu, ja vien nebūtu uzvaras pār Eiropas grandiem Podgoricas Buduchnost (86:78) vai Belgradas Partizan (89:87). Tomēr Brocēni izstājās jau Eiropas kausa astotdaļfinālā, radās atziņa, ka jaunie basketbolisti "spēlē nevis lai uzvarētu, bet uzspēlētu". Valters grasījās reformēt kluba budžeta struktūru, stabilizējot attiecības ar Rīgas domi, taču idejai pietrūka risinājuma seguma (šāds precedents izveidojās tikai 2005. gadā ar jaundibināto ASK/Rīga). Klubam strauji sāka pietrūkt finansējuma, klubu īpašniekiem savā starpā konkurējot spēlētāju cenas cēlās, un agrāk Valtera noteiktie cenu griesti vairs neizrādījās pretenciozi, jaunus sponsorus iegūt neizdevās, vecie pamazām atkrita, tomēr pirms agonijas komanda 1999. gadā izcīnīja zelta medaļas finālā pret Ventspili (sešas spēles, Sandis Valters pirmo reizi sevi parādīja kā līderi).
Klubs Metropole ne spēlētāju, bet budžeta ziņā pēc 1998. gadā izcīnītajām bronzas medaļām bija sasniedzis maksimālo kritumu. No malas to nevarēja pamanīt, komandu joprojām vadīja pieredzējušais treneris Sidjakins, jaunajai sezonai bija noturēts relatīvi spēcīgs - par medaļām cīnīties spējīgs - sastāvs, tomēr vadība atsacījās no donorēšanas (Zigmunds Zajančkovskis). Iemeslu minot slikto realizācijas mehānismu, kas ļāva ap klubiem ar naudu grozīties labākajiem spēlētājiem (agrāk Valtera algu griesti), tā nebija iespējama basketbola mērķtiecīga attīstīšana, turklāt neredzēja nekādas atpelnīšanas iespējas klubā ieguldītajā naudā, komandai nebija liels fanu pulks. 99. gada sezonā tā trīsreiz mainīja nosaukumu (Olaifarm/Metropole, Skals-Solid/Metropole, RBS-Skals/Jēkabpils), meklējot jaunus sponsorus, divreiz dislokācijas vietu (Rīga un Jēkabpils), līdz izskaņā spēlēs par bronzas medaļām piekāpās Gulbenes Bukiem (arguments - Brocēnu rezervistus, Purni, Skirmantu, Umbraško spēļu prakses dēļ aizkomandēja uz Bukiem) sezonas beigās un beidza pastāvēt.

2 Komandas uz līgu fona

2.1 2000.g - BK Ventspils

Kā jau zināms, Ventspils attīstījās pa kāpjošu līkni, bet Krauliņš joprojām paļāvās uz šauru līderu loku - kritizēja Valters. Aizvietotāji atradās - tādi kā Aigars Vītols, Buškevics, Ļaksa. Ventspils, izmantodams vienu un to pašu taktiku, "mānīja" pretinieku, labas spēles mijot ar zaudējumiem, tā, piemēram, 1999. gadā Saportas kausa izcīņā Ventspils ar viduvēju statistiku, uzvarēdami Kazaņas Uniks sešpadsmitdaļfinālā, vēlreiz divu spēļu summā piekāpās Saloniku Aris. Ja papēta sīkāk, pirmo spēli ventspilnieki savās mājās uzvarēja 73:65, sekoja LBL spēle pret Liepājas Baltiku - 88:92, Baltikai nebija 1.klases līgas spēlētāju, tomēr Ventspils nodemonstrēja psiholoģisko vakuumu. Bieži tika vainoti amerikāņi Simss un Džefrīzs par sportiskās cīņas trūkumu, viņiem tāpat kā klubam, lieliskas spēles (BKV-Polijas Pekaes 84:81) mijās ar neizteiksmīgām (pusfināla sērija BKV-Gulbenes Buki 88:79, Simss, sedzot Purni ļāva iemest 6 trīspunktniekus pēc kārtas), liekot domāt, ka klubs balsta spēli uz viņiem (tā arī bija: Ventspils sezonu un pirmssezonu etapos parasti meklēja aizsarga pozīcijas spēlētājus-leģionārus, kuriem statistikas laukā izcēlās punktu gūšana, (izcils atradums saspēles vadītājs Meirs Četmens 2003.gadā), bieži vien ignorējot pašas aizsardzības spēli.
Patiesībā Ventspils klubā bija iestājies īslaicīgs kolektīvs sportiskās formas trūkums, Krauliņam nespējot piedāvāt neko jaunu, spēlētāji dzīvoja kā rutīnā. Pieredzējušais treneris neprata eksperimentēt, tas atstāja iespaidu uz spēlētājiem, pieļaujot rupjas kļūdas (metieni garām stīpai, skatītājiem virsū), finālu gandrīz "atdodot" Bukiem (5.izšķirošajā spēlē BKV uzvarēja 76:66).
Secinājumi: komandā bija vajadzīgas jaunas vēsmas, līgums ar Krauliņu bija līdz nākamajam gadam, tāpēc jaunu treneri vēl nemeklēja. Atskatoties uz krasi pretējiem Brocēniem, "tika nošpikots" viņu panākumu modelis - viduvēja komanda ar jauniem, cīņassparīgiem basketbolistiem - 1.Ventspils klubs atbrīvoja traumu nomocīto saspēles vadītāju Valeiko, arī Bertānu, 2.tika nopirkti Brocēni, Kristaps Purnis un centrs Alekss Šturms, jaunajam Sandim Buškevicam tika dota galvenā saspēles vadītāja vieta, 3.komandas kapteinis Kārlis Muižnieks tika ielikts trenera palīga postenī, lai varētu saliedēt komandu taktiski. Tika ataicināts arī jau zināms leģionārs Johans Nikolass. BKV uz gaidāmo 2000.gada sezonu veidojās par cita modeļa komandu - no atsevišķiem līderiem pārejot uz kolektīvas komandas stilu, kas pakāpeniski kļuva viņu firmas zīmi.
Kluba attīstība bija svārstoša, jaunais modelis izteikti iederējās pašmāju līgā (20 spēļu ciklā neviena zaudējuma), starptautiskajā arēnā izteikti pietrūka līderu (Saportas kausa izcīņā 1.komandu aplī 4 zaudējumi, 2. - 4 uzvaras), komanda nespēja nostabilizēties, aizvadīto spēļu augšupejošā līkne bija mānīga, jau toreiz ventspilnieku galvenais trumpis iezīmējās tālmetienos, kuri atbildīgākajās spēlēs nekrita, līdera trūkums laukumā loģiski izraisīja disciplīnas trūkumu (pret FC Porto 47 : 77 mājasspēlē, Ziemeļeiropas basketbola līgas čemp. sešpadsmitdaļfinālā). Tomēr uzvara pret zviedru MagicM7, izbraukumos izcīnītie panākumi Borasā pierādīja Ventspils modeli ilgtermiņā, jau pieminēts, ka tas kļuva par firmas zīmi. Izskaidrojums svārstīgajam sniegumam - taktiskās maiņas iespēlēšana, sniegumu atšķirības LB (Skonto, Brocēni, LainERS, Liepāja(Metropoles vietā)) un NEB (Stambulas Fenerbache, Boloņas Kinder, Zhalgiris) līgās, kā arī trenera atbildība.

2.2 BK Liepāja

Brocēni LMT trūkumi sāka izpausties pārlieku jaunajā sastāvā, kuru daļēji pārņēma Ventspils klubs. Vairāk tādēļ, ka Brocēni, iepretī Ventspilij, nespēja progresēt, klubam nebija tādu līdzekļu, un ja ventspilnieki bija par dažiem gadiem vecāki, pieredzējušāki un arī saspēlētāki, Brocēni uz viņu fona izjuta augšanas grūtības. Pret Ventspils jauno modeli Valda Valtera vadītie basketbolisti nespēja nosegt līderus, paši uzņemties iniciatīvu, jo komandā trūka pieredzējušu spēlētāju. Šeit arī parādījās lielākās kluba problēmas (pret Ventspili), citas LBL komandas, tādas kā LainERS, kas stabili nospēlēja 00.sezonas pamatturnīru, un mērķtiecīgai attīstībai noslēdza sadarbību ar Rīdzenes sporta skolu jaunu talantu meklēšanai, izrādījās vien viena cilvēka vienība - pienākot izslēgšanas spēlēm, Brocēni pārvilināja LainERS spēlējošo treneri, olimpisko čempionu Igoru Miglinieku.

Ceturtdaļfinālā LainERS piekāpās 1.sezonu aizvadošajai, uz Metropoles bāzes izveidotajai BK Liepājai, kas sezonu bija aizvadījusi pēdējā vietā, un, tikai laimīgi izvairījusies no zaudējumiem izšķirīgajās spēlēs, BK Liepāja spēlēs par 3.vietu apstākļu sakritības dēļ apspēlēja arī spēcīgākos Gulbenes Bukus (Eiropas čempionāta dēļ Bukiem nevarēja palīdzēt vienīgais centrs Kaspars Cipruss). Pēc nākamā gada, kurā 00./01.g. sezonā BK Liepāja piekāpās mazajā finālā principālajiem pretiniekiem ASK/Buki Gulbene, klubs faktiski jau neeksistēja (divu sezonu noturība), - tas kopā ar ģenerālsponsoru akciju sabiedrību "Kurzemes piens" bija bankrotējis, tomēr Liepājas iniciatīva jau vasarā - reanimēt basketbolu - piesaistīja uzņēmēju grupu "GRIĢIS un Co", kas ražo "Līvu alu", nosacījumi bija komandu veidot pēc Gulbenes Buku menedžera Egila Cakara principiem (zīmīgi, ka arī galvenais treneris Indulis Možeiks nāca no Bukiem), neaicināt no citurienes basketbolistus, bet paļauties uz savējiem, liepājniekiem. Parādās perspektīva latviešu basketbolistu izaugsmei, (līdzīgi, kā Rīgā - ar jaunajiem basketbolistiem, Ventspilī ar leģionāru lomas mazināšanu iepretī latviešu basketbolistiem, Gulbenē ar mazajiem līdzekļiem un Višņēvica vietējiem atrastajiem talantiem), Liepājas sporta skolā meklēja jaunos basketbolistus, tomēr augstākās līgas komandu no viņiem nebija iespējams izveidot, pirmajās sezonās nolēma paļauties arī uz uzaicinātajiem basketbolistiem un liepājnieku veterāniem (2001.g. oktobra regulārā čemp. spēlē Līvu alus - Liepāja : ASK/Buki Gulbene (81 : 86) no 200 minūtēm (tāds ir katras komandas spēlētāju kopējais laiks) 163 minūtes jeb 81,5 procentus kopējā laika laukumā bija Rolands Liepkalns, Edijs Sprūde, Aigars Bernāts, Uģis Lasmanis, 4 minūtes arī Māris Sniķis - uzaicinātie un pieredzējušie liepājnieki). 01./02.g. sezonā pēc aizvadītām 6 kārtām Līvu alus/Liepājai bija 5 zaudējumi, Indulis Možeiks to skaidroja, ka komanda neiespēlējusies, jaunie basketbolisti nevarot iejusties. Secinājumi: liepājnieku audzināšana pašmāju klubam bija nerentabls projekts, ja klubs mērķēja uz bronzas medaļām, Liepājai nebija tādu basketbola tradīciju, kas ļautu parādīties perspektīviem basketbolistiem. Klubs turpināja arī pirkt leģionārus un mainīt trenerus, Līvu alus/Liepāja uz doto brīdi stagnēja. Noslēguma vietas pēc regulārajiem čemp. 01.g. - 4.vieta, 02.g. - 7.vieta, 03.g. - 4.vieta (bet bija pat vicelīdere), 04.g. - 5.vieta, 05.g. - 5.vieta.

Tā sezona (2000) no sportiskā viedokļa būtu vērtējama kā tuvu nullei, neauglīga izskatījās pati līga, kurā 6 komandu pārstāvniecībā, tikai vienai bija lielāki naudas līdzekļi, BK Ventspilij. Neorganizētības, finanšu trūkums (kuru pirmā pamanīja Metropoles vadība), neļāva arī labākajiem Latvijas spēlētājiem atgriezties dzimtenē, labai leģionāru piesaistei trūka ne tikai naudas, bet arī pievilcīgums ar ārzemju līgām, Ventspils togad spēlēja Saportas kausa izcīņā, un kotējās tabulas ranga vidusdaļā, bet Brocēni - Ziemeļeiropas līgā, kur 00.sezonā izkrita jau pamatturnīrā, zaudēdami pat viduvējiem Somijas, Zviedrijas klubiem. Pārējām LBL dalībniecēm Eiropas klubu turnīriem nebija naudas.

2.3 Brocēni

Ar 2000.gada sezonu daļēji beidza pastāvēt līdz tam lielākais, pēc valstiskās neatkarības atgūšanas, klubs - Brocēni/LMT. Astoņkārtējajam Latvijas čempionam jau bez nosauktajām problēmām piemita arī fiziska nevēlēšanās pirmo reizi atzīt citas komandas izvirzīšanos līderu godā, kā piemērs tam, pēdējā septītā spēle finālsērijā pret BK Ventspili (79 : 60), kur spēlētāji pamanījās pielietot arī boksa, cīņas vai hokeja spēles paņēmienus, izrādīdami bezspēcīgās dusmas. Komanda, kura vairākkārt bija mainījusi nosaukumu, balstoties uz sponsoriem, mainījusi sastāvu, taču jau kopš pirmās sezonas LBL uzvarējusi līdz pat 1999.gadam, nespēja samierināties ar 1.vietas statusa zaudēšanu, psiholoģiski komandu iedragāja arī fanu novēršanās, izsmiešana par to, ka Valters cerēja mājas spēles sarīkot šaurajā ASK zālē - iekšējais faktors.
Pēc finālsērijas Jura Reisona cementa rūpnīcas uzņēmums lēma par atbalsta pārtraukšanu komandai un bez sponsora pazuda arī Brocēnu vārds - ārējais faktors. Kristaps Valters aizbrauca uz Turciju, bet tēvs atdeva komandas trenēšanu Igoram Migliniekam, komanda pārtapa par BK LMT. Vairākas atsauces, kāpēc klubam vajadzēja pilnīgi pārtraukt darbību: 1. - tas bija galvaspilsētas klubs, vajadzība būt prestižam, bet BK LMT regresēja Brocēnu ceļu, finālā (2001.g.) piekāpjoties BKV sērijā 4 : 1, (turklāt pirmās 3 spēles uzvarēja Ventspils), (2.vieta pamatturnīrā skaidrojama ar to, ka citas komandas vēl tikai bija attīstības stadijā (Gulbenes Buki), vai līdzīgi - regresēja (BK Liepāja)), tiesa, bija arī zināmi uzplaiksnījumi, - NEBL regulārā čempionāta spēlē LMT uzveica gandrīz labākajā sastāvā spēlējošo Maskavas CSKA (104 : 98), tas skaidrojams ar norādi, ka komandas sastāvā spēlēja nākamie valstsvienības līderi, vēl juniori - Kristaps Janičenoks, Armands Šķēle, Jānis Blūms. 2. - trenera amatu atstāja Valdis Valters, kuram tajā bija 5 gadu pieredze Brocēnos, tas parādīja kluba nenopietnību cīnīties par LBL zeltu un starptautiskajā arēnā. Jaunajam trenerim Migliniekam pieredze balstījās ar LainERS komandu, kura vadībā komanda nebija izcīnījusi medaļas. 3. - klubs nesaistīja sponsorus, būdams vairs 2.spēcīgākais līgā, zaudēja daļu līdzjutēju, lielākais arguments piedalīšanai LBL 2001.gadā bija LMT līgums līdz 00./01. gadam, kuru lētāk bija atstāt, nekā lauzt.

2.4 Skonto

Tāpēc nozīmīgs kāpiens Latvijas basketbolā bija lielkluba BK Skonto izveide - BK LMT vietā - 2001.gada jūlijā. Mērķi bija ar augšupejošu līkni: 1. - sezonas budžets sasniedza 700'000 - 800'000 dolāru, 2. - uzstādījumi bija konkurētspēja Ventspilij un zelta medaļas līgā, 3. - ataicināt ar izdevīgiem algu piedāvājumiem ārzemēs spēlējošos latviešu basketbolistus.
BK Skonto radās kā pretstats Brocēniem/LMT, juridiski neskaitīdamies LMT mantinieks, taču komanda pārņēma LMT vietu Latvijas līgā un NEBL, ģenerālmenedžera amatā iecēla Valdi Valteru, kurš, līdzīgi kā Brocēnos, vienlaikus neoficiāli darbojās galvenā trenera amatā, tika pārņemts iepriekšējais Brocēnu sastāvs (S.Valters, Janičenoks, Blūms, Jahovičs), no Turcijas atgriezās Kristaps Valters, tādējādi Skonto, izvairoties no dokumentācijām (oficiālām saistībām), bija saglabājis Brocēnu, treneru - spēlētāju, struktūru, un ar finansēm pienesis klāt citus uzlabojumus, tika ievērots Ventspils modelis - paaudžu maiņa - līdzās jaunajam Brocēnu sastāvam izveidoja līgumattiecības ar pieredzējušiem Valeiko, Šnepu, Vecvagaru. Komanda ieguva modernu treniņu bāzi Ķeizarmežā un spēļu zāli pie Skonto futbola stadiona.
Rezumējot, BK Skonto izveide atgrieza galvaspilsētai prestižu groza bumbas sabiedrībā. Tā neriskēja pārņemt Brocēnu tradīcijas, jo bijušajam klubam bija grūts finansiālais stāvoklis, kā arī tas nelikās vilinošs sponsoriem, Skonto turpretim bija savācis lielu budžetu priekš pašmāju kluba, balstoties uz jauna Rīgas kluba reputāciju. Par prezidentu kļuva plaša spektra sporta pazinējs, Latvijas Futbola Federācijas un futbola kluba Skonto prezidents Guntis Indriksons, tādējādi komandas prezentāciju padarot vēl pompozāku.

2.5 2001. - 2002.g. - Ventspils

Ventspils vienība, atskatoties uz 2000.gada izmaiņām, bija mainījusi spēles stilu (no atsevišķiem līderiem uz komandas spēli), sabalansējusi sastāvu (ar paaudžu maiņu), spēlētāju Muižnieku iekārtojusi treneru korpusā - klubam bija potences - NEBL čempionātā Ventspils tika līdz ceturtdaļfinālam, LBL uzvarēja finālspēlēs, taču lielākie panākumi (LBL) tika gūti uz vāju komandu fona, Ventspilī bija iestājusies stagnācija, neskatoties uz veiktajām izmaiņām (spēles zīmējumi nemainījās, LBL un NEBL spēles notika pēc vienādiem paraugiem), tādēļ tika veikta pēdējā izmaiņa, no kuras vadība 2000.g. atsacījās - pēc 01.g. sezonas netika pagarināts līgums ar treneri Krauliņu, tā vietā galvenā trenera postenī iecēla bijušo spēlētāju un Krauliņa palīgu Kārli Muižnieku. Muižnieks bija nezināms kā treneris, 2 gadus pavadījis galvenā trenera palīga vietā, turklāt viņa vienaudzis Raimonds Miglinieks līdzīgi bija sevi apliecinājis kā neefektīgu, būdams trenera palīgs LainERS, galvenais treneris un galvenais treneris BK LMT, turklāt vēl 'interesantāks' klubs kļuva, kad par trenera palīgu Muižnieks izraudzījās Ainaru Zvirgzdiņu, iepriekšējo LainERS treneri, Zvirgzdiņš bija meistarīgs spēles plānu veidotājs un taktiķis, viņa pirmie iespaidi:
"Likām kopā mūsu izpratnes, savstarpēji taustījāmies, darba procesā atmetām lieko un likām klāt jauno. Galvenais bija metodiski pareizi sakārtot treniņus un pasniegt mūsu idejas spēlētājiem, Ja viņi tās pieņēma, rezultātam vajadzēja būt".9
Grāmatā "Basketbols latviešu gaumē" uzsvērta abu treneru darba metodes, ievērojot stingru disciplīnu gan sadzīvē, gan treniņos, gan laukumā, pretinieku neitralizēšanai tika analizētas katra spēlētāja individuālās īpatnības, centās rast taktiskus variantus, kā varētu uzspiest neērtu spēli, ja tie neizdevās, bija izgatavots alternatīvs spēles plāns, leģionārus, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, neizmantoja "par komandas vilcējiem", Muižnieks deklarēja, ka komandai kopumā un ikvienam spēlētājam atsevišķi jācenšas parādīt labāko sniegumu, tas deva pozitīvu bilanci latviešu basketbolistu izaugsmē (ikvienam varot kļūt par līderi).
„Sadarbībām bagātā spēlē ir svarīgi basketbolistu universālums, spēja gan spēlēt grozu tuvumā, gan pie trīspunktnieku līnijas,"10tā tagadējā LBL kluba Ķeizarmežs treneris Guntis Endzelis, piemērs, 2007.g. sezonā rezervistam Pāvelam Veselovam tika dots galvenā saspēles vadītāja postenis, kāpjot spēles laikam un atbildībai, auga trīspunktu un uzbrukumu ievadīšanas precizitāte. Muižnieka, Zvirgzdiņa tandēms kļuva par revolucionāru latviešu basketbolā, neviens treneris iepriekš nebija piegājis ar tādu lietišķumu (analīzi), vairāk paļaujoties uz emocijām, Sidjakins deklarēja ātro basketbolu, Krauliņš paļāvās uz līderiem un zonas aizsardzību, Valtera nopelni vairāk darbojās basketbola politikā.
Ventspils prata arī piesaistīt ar savu pievilcīgo modeli (uzlecošs klubs, valsts čempioni) pieredzējušus spēlētājus, tādus kā Ainars Bagatskis, saukts par "zelta roku", Arni Vecvagaru un jaunos atvilt no BK Skonto, Kristapu Purni, Mārtiņu Skirmantu, kuri nebija individuāli meistarīgi (tāpēc neiederējās BK Skonto sistēmā), Jāni Blūmu, kapteinis Aigars Vītols savukārt BK Ventspils rindās (2000 - 2002, 2004 - 2005, 2006 -...) kļuva par ļoti meistarīgu komandas spēlētāju, izceldamies 2007.gada Eiropas čempionātā. 2002.gada NEBL čempionātā pēc uzvaras pār Maskavas CSKA komandas treneris Valērijs Tihoņenko uzsvēra Ventspils kolektīvu un pašatdevi, savukārt iepriekš ārzemju prese rakstīja par Ventspili kā Eiropas basketbola viducim piederošu (pēc tabulas). Taču Latvijas turīgākās komandas budžets (ap 1 miljonu) tālu atpalika no Ziemeļeiropas līgā (NEBL) spēlējošajiem klubiem (ap 10 miljoni), bet Ventspils togad spēlēja Final 4 (izcīnīja 3.vietu) - pierādījums Ventspils augstajai klasei treneru un sastāva kolektīvā.

2.6 2001.g. - Barons, Valmiera

2001.gadā pastiprinājās līderklubi (ar BK Skonto izveidi), izveidojās vēl divi jauni klubi,
9 Keisels G. Basketbols latviešu gaumē. - Rīga: "Jumava", 2005. - 45.lpp.
10 Buivids R. Pirmā zelta kalēji // Sports. - 2007. - Nr.72
LainERi sponsorējusī banka bankrotēja, un ar juridiskām saistībām klubu pārņēma jaunizveidotais basketbola klubs Barons. Atšķirībā no Skonto, tas uzsvēra savu saistību ar LainERi (Skonto noliedza saistību ar Brocēniem, kas viņiem ļāva veidot jauna kalibra komandu), un mantoja LainERS pēdējo sezonu stilu ar vecajiem treneriem un spēlētājiem, klubs stagnēja. 2. jaunais klubs - Valmiera - bija pastāvējis jau 1993.-1996., 1998-1999.g. sezonās kā amatieru komanda, spēlējot jaunatnes basketbola līgā. Valmieras pilsētas pašvaldība bija pretimnākoša, piešķirot modernu sporta zāli 5.vidusskolā (V.Valtera viens no spēļu decentralizācijas statūtiem) un finansiālu atbalstu, par ģenerālsponsoru kļuva akciju sabiedrība Valmieras piens. Komandas nosaukums sezonas gaitā mainījās uz Valmiera/Rūjiena, piesaistot arī Rūjienas uzņēmējus. Komandai bija perspektīva attīstība, ko norādīja ne tikai pozitīvā pretimnākšana (finansējums) un vēlme nostiprināt basketbola centru Valmierā, bet arī jaunatnes basketbola turnīros gadus pēc kārtas izcīnītās godalgas.

2.7 2002.g. - Ventspils, Skonto

2002.gada fināls spilgti raksturoja abu favorītkomandu atšķirības, BK Ventspils uzvarēja BK Skonto 4 : 0. Tik negaidītu pagriezienu negaidīja neviens, pirms fināla komandu potenciālu publiskajā telpā vērtējot kā 50 : 50. Izanalizējot spēli kā arī kluba iekšieni, atrod sekojošas problēmas: 1.Skonto spēle balstījās uz jauno komandas spēli, veterānus atstājot otrajā plānā, taču viņi bieži netika galā ar stresu, 2.komanda 1.sezonas laikā nebija līdz galam uztrenējusi aizsardzību (savākta jauna komanda), tāpēc Ventspils ārējās līnijas spēlētāji brīvi viņus varēja apspēlēt, netika ņemta arī vērā Ventspils kolektīvā spēle (tika segts formālais līderis Bagatskis, kamēr citi - Buškevics, Purnis, leģionārs Vilkersons, Skirmants izmantoja iespējas iemest), turpretī Skonto bija līderu komanda, kur individuālo zvaigzņu ziņā neatpaliekošajiem, bet atsevišķu spēlētāju nākotnes potenciālu vērtējot, pat pārākajiem rīdziniekiem katrā spēlē bija brīži, kad piederēja iniciatīva (rezultāti: 103 : 92, 92 : 91, 99 : 87, 101 : 96), tomēr, minot iepriekšējās kļūdas, Skonto bija sliktāk organizēts klubs gan komandas starpā, (V.Valters atšķirībā no Brocēniem, treneri Guntis Endzelis, Raivo Otersons te nebija neapstrīdamas autoritātes, komandas vecā paaudze spēlēja vienu basketbolu, tēva uzticību baudošie brāļi Valteri - citu, citi jaunie - vēl trešo variantu, trūka saskaņas), gan vadībā (prezidenta Indriksona kolēģi no futbola aprindām neatbalstīja basketbola projektu, arguments par bija butaforisks - lai starptautiskajā arēnā tiektos pēc visaugstākajiem mērķiem, kādus Latvijas basketbolisti, atšķirībā no futbolistiem, varot sasniegt. Turklāt Indriksona biznesa problēmas bremzēja vairāku ambiciozu plānu īstenošanos sakarā ar klubu).

2.8 Gulbenes Buki

Laikā no 1999. - 2002.gadam turpinājās Gulbenes/ASK Buki izaugsme, čempionāta tabulā 99.g. tika ierakstīta 3.vieta, 00.g. 4.vieta, 01.un 02.g. 3.vieta. Sastāvā spēlēja jaunie 23-24 gadu vecuma kategorijā, Kaspars Cipruss, Agris Galvanovskis, Edmunds Gabrāns, Uldis Rudzītis, kā arī vēl jaunākie Pāvels Veselovs, Artūrs Brūniņš, Ivars Timermanis (kļuva par vienu no līderiem). Komanda balstījās uz ātru spēli, kur cits citu saprot no pusvārda - tas ļāva izvērst precīzu aizsardzību, pārtvertas piespēles, ātrus pretuzbrukumus, savāktas atlēkušās bumbas - visos šajos komponentos komandai bija statistisks pārsvars pār pretiniekiem, izņemot līderus BK Ventspili un Skonto.
Taču bronzas medaļu atkārtota izcīnīšana tradīciju bagātajai Gulbenei, kura bija 1 no sešām Latvijas pilsētām, kur ar basketbolu nopietni nodarbojās jau Latvijas basketbola pirmsākumos, 20.gs 30.gados, nozīmēja stagnāciju vietējās sporta skolas audzēkņiem, vienaudžiem, kurai, varēja paredzēt, sekotu kluba lejupslīde: 1.- Gulbenes/ASK Buku perspektīvu nobremzēja finanšu trūkums klubā, lai attīstītos līdz BK Skonto iespēju līmenim. 2.- no tā savukārt izriet, ka klubam vajadzēja sacensties ar sava kalibra komandām - Valmiera/Rūjiena, Līvu alus/Liepāja, Barons - par bronzas medaļām, respektīvi, atkārtotu trešo vietu, kur psiholoģiskais faktors uzspiež Bukiem favorītu slogu, bet pārējās vienības ir ambiciozi pretendenti uz medaļām. 3.- Buki nespēlēja Eirokausos, kas savukārt būtu ieinteresējis vadošos spēlētājus palikt komandā. 2005.g. Rudzītis aizbrauca uz ārzemēm (Poliju), citi vadošie spēlētāji - Timermanis un Veselovs - uz Ventspili, Edmunds Gabrāns, Brūniņš - uz Baronu, Graudiņš uz Valmieru. Atskats uz čempionāta tabulu pēc 02.g. sezonas: 03.g. 5.vieta, 04.g. 6.vieta - kritums, 05.g. 4.vieta.

2.9 Valmiera

Otrs 2001.gadā izveidotais klubs Valmiera/Rūjiena līdz zināmam līmenim attīstījās pa BK Skonto ceļu, pašvaldība un privātie uzņēmēji bija labvēlīgi pret kluba izaugsmi, komandā spēlēja jaunieši no Latvijas jauniešu izlases, Ilmārs Bergmanis, Sandis Amoliņš, no Rīgas sastāvu pastiprināja Uldis Višņēvics, Jānis Laksa, komandā par saliedētāju starp jaunajiem un profesionāļiem darbojās pieredzējušais Dainis Bertāns(38). Tika pamatots Gulbenes lejupslīdes faktors, otri sīvākie konkurenti Līvu alus/Liepāja, no vienas puses, audzinot jaunos Liepājas basketbolistus, no otras, mainot trenerus, kā arī aicinot jaunus leģionārus, spēlēja "it kā nezina, ko no viņiem prasa". Laukumā darbojās atšķirīga stila basketbols, kad to vadīja amerikāņi un kad liepājnieki (viens no faktoriem treneru maiņām, piem. viengadniekam Višņēvicam). Faktori, kāpēc mazajā finālā 2003.gadā Valmiera/Rūjiena izcīnīja trešo vietu. Sērijā 3 : 1 pret Līvu alus/Liepāja, kurai trūka motivācijas.
Lai saglabātu pozīcijas un spēlētājus, kluba vadība sākotnēji nevienprātīgi izlēma palielināt finanses ambiciozam plānam - startēšanai FIBA kausa izcīņā (ko nebija izdarījusi Gulbene). Viszemākā ranga turnīra - Eiropas Izaicinājuma kausa līdzdalība izvērtās par nopietnu pārbaudījumu Valmieras komandas budžetam. No sportiskā viedokļa Valmiera varēja tikai iegūt, jau debijas spēlē izdevās izdarīt to, ko nākamajos gados ar lielām grūtībām panāca tā sauktie lielie Latvijas klubi (piem. ASK/Rīga, BK Ventspils) - uzvarēt Lietuvas 3.specīgāko klubu Shiauliai tās laukumā (74 : 67), to pašu izdarīja arī savā laukumā (80 : 77). Tika pārspēta Saratovas Avtodorznjik (93 : 84) un igauņi (91 : 90). Izslēgšanas spēļu vienīgajā kārtā divu spēļu summā tika uzvarēta Baku Gala (81 : 93, 102 : 96, 99 : 88). Savukārt LBL Valmieras piens (agrāk Valmiera/Rūjiena) rādīja nelīdzenu sniegumu, (līdzīgs piemērs 2007./08.g. sezonā Ventspilij, ULEB kausa grupu turnīrā līdz 13.janvārim tika piedzīvoti tikai 2 zaudējumi 7 spēlēs, LB līgā savukārt zaudējumi pa reizei pret Valmieru, Baronu, ASK/Rīgu. Secinājumi: spēlējot divos, te pat trijos (arī Baltijas basketbola līgā) turnīros ir rutīna saglabāt potenciālu uz svarīgākajām spēlēm (Ventspilij ULEB, Valmierai FIBA), tas nenozīmē krīzes iestāšanos). Pēc starptautiskās sezonas beigām (4.vieta FIBA turnīrā) komanda atteicās no dalības Eiropas kausos, jo tas pārāk destabilizēja kluba budžetu un praktiski atgriezās, kur tā bija bijusi 2003.gadā.

2.10 Barons

Otrs Rīgas klubs Barons, kas pārmantoja LainERS pēdējo sezonu viduvējo sniegumu (čempionāta noslēguma tabula, 02.g. 5.vieta, 03.g. 6.vieta) mainījās līdz ar jauna trenera piesaisti ar plašu spektru basketbola laukumā Gundaru Vētru (NBA pieredze) 2003.gada ziemā. Vētra deklarēja treniņa metodes ar jaunajiem basketbolistiem - tika strādāts pie Gata Zonberga, Oskara Kalniņa metienu precizitātes(līdzīgi kā Brocēniem, Līvu alus/Liepājai, Gulbenes/ASK Bukiem), nevis ar individuāli prasmīgu leģionāru iesaisti, uzaicināja pieredzējušus latviešus no konkurentu vienībām - Jāni Laksu no Valmieras, Edmundu Gabrānu no Gulbenes. Cikliskā periodā Barons komanda attīstījās līdz Gulbenes un Valmieras standartiem, diktējoties pēc šo komandu progresiem, jo laikā, kad viena komanda no otrā groza komandām kļuva par klasi augstāku (piem. Gulbenes Buki 2000.g.), pārējām komandām (un spēlētājiem) tas draudēja ar regresu (ar līdzšinējo finansējumu vairs nevarēja cīnīties par bronzu), un iekļūšanu trešajā grozā (tabulas lejasgals 2003.g. Policijas CSK - 7.vieta, Zemessardze/Klondaika - 8.vieta). Analizējot komandu situāciju tabulā laikā no 2002. - 2004.gadam ieraugāms, ka 02.g. tobrīd plaukumā esošai Gulbenei nebija konkurentu (mazajā finālā togad Gulbene spēlēja pret citu gadu izteiktu tabulas lejasgala komandu Zemessargs/Roja), 03.g. Valmiera/Rūjiena bija attīstījusi savu basketbola centru Valmierā un mazajā finālā apspēlēja Līvu alus/Liepāja, Gulbene sezonu pabeidza 5.vietā. 04.g. savukārt Barons ar Gundaru Vētru trenera postenī apspēlēja mazajā finālā Valmieru (labāko kondīciju komandā katrs spēlētājs atsevišķi un komanda kopumā sasniedza tieši uz izslēgšanas spēlēm). Tādējādi tiek pamatots apgalvojums par iepriekš pausto ciklisko attīstību, komandām vienai augot uz otras bāzes un mainoties ar spēlētājiem (05.g. - arī 2.vieta).

3 Skonto sabrukums, Ventspils uzplaukums

3.1 Skonto

Skonto projekts neattaisnojās, jo klubam ar tik ambicioziem saukļiem bija jāpārsteidz Latvija jau 1.sezonā, bet finanšu slogs, kas menedžerim Valdim Valteram traucēja komandas organizāciju Brocēnos, izpaudās arī Skonto (Indriksona biznesa problēmas). No 2002.gada dubultā sastāva komandā palika gandrīz tikai jaunie, un Skonto kļuva par vairāk atspēriena punktu talantīgākajiem jaunajiem latviešu basketbolistiem turpmākajā karjerā, nekā klubs ar nākotnes mērķiem. Piemēram, Kristaps Valters 2007./08.g. sezonas vidusdaļā noslēdza līgumu ar Krievijas basketbola klubu Triumf, Kristaps Janičenoks vairākas sezonas aizvada tradīcijām bagātajā Itālijas klubā Boloņas Upim, Sandis Valters pēc Vācijā un Ukrainā nospēlētām 2 sezonām ir kļuvis par titulētā galvaspilsētas kluba Rīgas ASK (trīskārtējais Eiropas klubu čempions) kapteini, Jānis Blūms 2006.g. spēlēja Lietuvos Rytas, Andris Biedriņš kopš 2003/04.gada, NBA skautu atrasts, pārcēlās spēlēt uz Ameriku Goldensteitas pilsētas komandā Warriors, turpretī konkurentu vienībā Ventspilī atsevišķiem spēlētājiem neredzēja tādas karjeras izaugsmes (Bagatskis pēc 03.g. sezonas pārcēlās uz Lietuvas Zhalgiris, taču viņš bija Rīgā izaudzināts basketbolists), izņēmums Vītols, kurš 2006.g. sezonā pārcēlās uz Spāniju. Faktors tāds, ka Skonto izkopa individuālās meistarības, nevis pozicionālo basketbolu, kas viņiem neļāva sagādāt čempiona titulu (03.g. sezonā jaunajiem basketbolistiem arī neizdevās vienots spēles stils ar pieredzējušo Edgaru Šnepu un sezonas vidū no ārzemēm atbraukušo Vītolu), bet deva lielākas karjeras izaugsmes individuāli, bet Ventspils spēlēja komandas basketbolu ar izteiktiem mērķiem LBL un Eiropas Eirokausa izaicinājuma turnīrā Europe Eurocup Challenge. Ikdienas sīkumi, kas simbolizēja kluba (Skonto) stāžu, pazuda - pēc 2002.g. fināla zaudējuma Ventspilij vairs netika drukātas spēļu programmiņas, Sporta manēža, kurā notika spēles, izskatījās nekopta. Komanda neprasmīgi spēlēja Eiropas klubu turnīrā, uzvaras Sopotā (ar 130 punktiem) un Rīgā pret Saratovas Avtodoroznjik (120 : 77) mijās ar pārliecinošiem zaudējumiem - Saratovā 57 : 105. Komanda ar savu sniegumu un mājas spēļu regulāru zāļu mainīšanu (Ķeizarmežs, Skonto manēža) pievērsa FIBA komisāra uzmanību. Pēc LBL finālspēļu sērijas pret Ventspili 4 : 1, ģenerālmenedžeris Valters deva skumju ironiju par komandas progresu, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu (4 : 0), par iemeslu tai kalpoja finansiālo grūtību dēļ no komandas pirms finālspēlēm aizbraukušie amerikānis Vilsons un Latvijas pilsonību ieguvušais Trojs Ostlers.
Skonto klubam nebija perspektīvas, pēc sezonas no kluba strādāt uz ārzemēm vai uz Ventspili aizbrauca lielākā daļa sastāva, no otras puses kluba prezidents Indriksons deklarēja jaunus mērķus, kāpēc Skonto jābūt - 1. - lai varētu starptaustiskajā arēnā parādīt Andri Biedriņu, par kuru interesējās itāļi, amerikāņi (līdz šim neviens latvietis nebija draftēts pasaules labākajai līgai NBA), 2. - klubs nodarbošoties ar visas Austrumeiropas jauno talantu audzināšanu (no iepriekšējā sastāva arī palikuši bija tikai visjaunākie - Biedriņš, Gatis Jahovičs, Rinalds Sirsniņš), taču mērķi norādīja "plūšanu pret straumi", patiesībā Skonto vairs nebija funkcionētspējīgs, FIBA Eiropas līgas turnīrā 14 spēlēs tika izcīnītas 3 uzvaras (piem. 17.decembra spēle pret Helmaņa pārstāvēto GHP Bamberg 67 : 75), ģenerālmenedžeris Valters atteicās no praktiskā darba (arī 2000.gadā Brocēnu krīzes laikā Valters aizgāja no galvenā trenera amata), to uzticēdams saviem palīgiem Guntim Endzelim, Raivo Otersonam, savukārt atvestie talanti no Slovākijas un Lietuvas izrādījās viduvēji, klubs uz 2003./04.gadu bija nesakārtots. Pēc Andra Biedriņa klusas aizvešanas uz Ameriku klubs pavisam sabruka. Iemesls, Skonto nepaspēja noslēgt formālu līgumu ar tikko pilngadību sasniegušo spēlētāju, tādējādi zaudējot miljonus par atsvabināšanu par labu ieinteresētajai pusei. Juridiskās sarunas beidzās ar Indriksona paziņojumu, ka Skonto vadība esot apmierināta ar panākto mierizlīgumu, taču neviena oficiālā persona neapstrīdēja ziņu, ka vienošanās panākta pie aģentu, nevis Indriksona nospraustās robežas, Latvijas pusei samaksājot 350'000 dolāru. Aprīlī Guntis Indriksons paziņoja, ka vairs neatbalstīs basketbolu.
Pēdējā regulārajā LBL čempionāta spēlē Skonto tikās ar Līvu alus/Liepāja komandu, kura uzvaras gadījumā apsteigtu Skonto tabulā (2.pret 3.vietu), 2 no 3 savstarpējām spēlēm iepriekš uzvarējusi bija Liepāja. Lai gan trenera Nikolaja Balvačova komanda zaudēja kļūdās un neprecīzajos metienos pret Skonto Kristapa Valtera ātrajiem pretuzbrukumiem, Skonto vairs nebija tā līderkomanda ar individuāli meistarīgajiem spēlētājiem. Pēc finālspēlēm pret Ventspili (78 : 94, 83 : 92, 72 : 80, 75 : 81) Skonto vārds pazuda no Latvijas basketbola.
Valda Valtera komentārs par izveidojušos klubu ar ambīcijām un ātro bankrotu. "Jautājums nav pie manis. Nezin kāpēc, to vainu uzveļ man, ka viņš nogrima. Pirmkārt, viņš man nepiederēja. Otrkārt, klubs piederēja Guntim Indriksonam. Iepriekšējais klubs – Brocēni – tika atdots pilnīgā Indriksona kontrolē. Skaidrs, ka es pildīju to sportisko pusi. Toreiz Skonto bija tāds diezgan nestabils finansiālais stāvoklis, un protams, ka Indriksons viņu noņēma nost. Bet sportiskā puse mums jau bija laba. Ja atceras, kādi spēlētāji šajos trīs gados spēlēja Skonto sastāvā, tad vienkārši nav ko runāt, kur viņi spēlē šobrīd. Toreiz budžets bija apmēram tāds, kāds tagad ir VEF(VEF-Rīga, jaunizveidots 07.g., jauniešu komanda, kuru trenē V.Valters - aut.piez.). Spēlētāji vairāk par 2000 ASV dolāru mēnesī nesaņēma. Tomēr basketbolistiem toreiz tas bija tāds posms, ka viņiem bija labas spēles, bija labi treniņi un tā viņi progresēja. Tad aizgāja tālāk. Kā redzams, visi kaut kur spēlē un labos klubos. Ja nebūtu Skonto, nebūtu Andris Biedriņš..." 11

3.2 Ventspils

Latvijas čempionvienība Ventspils 2003. - 2005.gada sezonās piedalījās starptautiskajos FIBA čempionu līgas (3.pēc Eiropas ranga, 03.g. 2.pēc ranga) un ULEB kausa turnīros (2.pēc ranga), 03.g. sezonā izcīnot 10 uzvaras 16 pamatturnīra spēlēs; izslēgšanas kārtā 2 spēļu summā tika uzvarēta Kazaņas Unics 88 : 79 un 76 : 79, zaudēts pusfinālā Polijas SSA Sopot 57 : 79, un par trešo vietu pārspēta Serbijas KK Vrsac 91 : 90. 04.g. sezonā jaunizveidotais ULEB kausa turnīrs ar sakārtotu vidi, skaidriem spēles noteikumiem, pieklājīgiem pretiniekiem (atšķirībā no FIBA) izsauca neticību, vai Ventspilij šāda līmeņa turnīrā jāpiedalās. Pretiniekiem, Beļģijas Charleroi, Francijas Gravelines bija tālu lielāki klubu budžeti, Spānijas Alicante vienībā spēlēja 2 valsts izlases spēlētāji, taču Ventspils panākumiem liela nozīme bija emocionālajai pacilātībai, kas izrietēja no vienota, saspēlēta spēlētāju kodola (latviešiem). Arī no Latvijas čempionātā nopietnu pretestību nesastopošām komandām, tādējādi ļaujot uzkrātās emocijas (fizisko un psiholoģisko svaigumu) izpaust starptautiskajās spēlēs, turpretī lielākai daļai pretinieku šīs spēles bija tikai vienas no daudzajām pašmāju līgu spēlēm bezkompromisa spēļu virknē.
Alicante kluba centra spēlētāja Lū Rū komentārs pēc zaudētās spēles (95 : 81) Ventspilī (Ventspils debijas spēle):
"Izrādās, mums darīšana ar ļoti labu komandu, kuru spēles sākumā nebijām novērtējuši."12
Ventspils 2004.g. izkļuva no grupas un ciklu beidza astotdaļfinālā, zaudēdami Belgradas Zeleznik/Reflex (68 : 79 un 89 : 95), kur saspēles līderis, vēlākais prestižo Maskavas Dinamo un Maskavas apgabala Dinamo spēlētājs Meirs Četmens pirmajās minūtēs traumēja kāju. Pēc viņa teiktā, ar viņu (Četmenu) ierindā, Ventspils būtu izcīnījusi ULEB kausu. Savukārt 2005.g. Ventspils grupu turnīru pabeidza ar absolūti labākajiem rādītājiem visu 42 komandu vidū, izslēgšanas spēles parādīja arī Ventspils spēju psiholoģiski atgūties un atspēlēties no lieliem mīnusiem (astotdaļfinālā pret Ķelnes Rhein Energy -16, savā laukumā panākts +25), ceturtdaļfinālā tikai ar 1 punktu 2 spēļu summā piekāpās KK Hemofarm (Vrašacā 93 : 99, savā

11 interneta portāla esports intervija ar Valteru. - 2007-10-17
12 Keisels G. Basketbols latviešu gaumē. - Rīga: "Jumava", 2005. – 48.lpp.

laukumā 82 : 77, turklāt izšķirīgajās sekundēs Ventspils leģionārs Brents Raits neiemeta grozā 1 no 2 soda bumbām, (parādīja, ka komandas spēlējušas punkts punktā ar 6 punktu atstarpi, secinājums: Ventspils bijuši pietiekoši spēcīgi, lai tiktu pusfinālā).
Konkrētajos 3 gados par Ventspils izaugsmes rādītāju kļuva FIBA un ULEB turnīri, Latvijas basketbola līgā komandas progresam paliekot nenovērtētam, jo uzvaras neizbēgamas padarīja ārpuskomandas faktors - Skonto pakāpeniskā novājināšanās. Uzvarēto/zaudēto spēļu bilance ar Skonto: - 20 : 5, tai skaitā finālspēlēs 12 : 1.

4 ASK Rīga - sākums jaunai ērai

Pēc Skonto izjukšanas, kas neformāli tomēr bija Brocēnu pēctecis, 2005.gadā formējās jauna komanda BK Rīga. Svarīgs aspekts, ka Rīgai laikā no 1992.g.- 2007.g. bija vismaz savi divi klubi. Guntis Indriksons ar parakstītu dokumentu BK Skonto tiesības startēt līgā nodeva BK Rīgas prezidentam Guntim Šēnhofam, taču jaunizveidotais klubs tikai daļēji pārņēma Skonto saistības, no finansiālajiem darījumiem atkāpjoties, neesot ar tik lielu budžetu un ambīcijām par medaļām, Valteram aizejot no menedžera amata, tika pārņemti iepriekš ar Skonto noslēgtie spēlētāju līgumi, vieta LBL, kā arī bijušā prezidenta Indriksona piedalīšanās kluba līdzfinansēšanā. Šēnhofs uzsvēra, ka klubs ir "pilnīgi jauns", tādējādi atsacīdamies no tradīcijām un paralēlēm, kas to varēja vienot ar Skonto, kuru savukārt saistīja Brocēni, Latvijas basketbola līga no tā tikai zaudēja, jo komanda ar skaļu vārdu ilgā laika posmā varēja panākt papildu līdzekļu piesaisti, kā arī noturēt finansiālu stabilitāti no iepriekšējo Skonto un Brocēnu fanu puses, kuri jau sniedzās citā paaudzē. Komandas sastāvs tika veidots pēc Valmieras un Liepājas parauga, pārņemot rīdziniekus no Skonto, tika izrādīta interese arī par Latvijas izlases kandidātiem Raiti Grafu un Bruno Pētersonu, tika piesaistīts Edijs Šlesers un Kaspars Raiskums no Barona, Juris Andzijevskis no Valmieras Piena, leģionāru nozīme bija minimāla - Šēnhofa ideoloģija nebalstījās uz augstu vietu čempionāta tabulā, bet latviešu iespēlēšanu (izņemot Līvu alus/Liepāja, līdzīgi uzstādījumi 04.g. sezonā parādījās BK Skonto).
Svarīgs solis 2005.gadā basketbola attīstībai gan iekšēji līgā, gan pozicionāli kā sporta veidam (sacenšoties ar Lietuvu, kur basketbols ir 1.sporta veids) bija Rīgas domes lēmums par finansiāla un organizatoriska atbalsta piešķiršanu vienai no Rīgas komandām. Galvenais faktors - dalība Baltijas basketbola līgā, kurā tobrīd spēcīgākais galvaspilsētas klubs Barons (2005.g.) palika priekšpēdējajā vietā 1.grupā. Rīgas klubam, kurš 05.g. sezonā čempionātu pabeidza 6.vietā iepretim Barona 2.vietai, attīstības plāns balstījās uz brendu Rīgas ASK (1955.g. ASK izcīnīja 1.čempionu titulu PSRS), kas ir basketbola pasaulē atpazīstams, turklāt sistēmā ietver ne tikai meistarvienību bet veselu basketbola piramīdu - 500 bērnu, kuri trenējas basketbola skolā Rīga, Basketbola akadēmiju ar 22 rajonu basketbola skolām - kopā ap 5000 bērnu. Neoficiālajā konkursā svarīgākais arguments par labu Rīgas ASK - klubs reprezentētu galvaspilsētu ārzemēs ar ietverto vārdu "Rīga"(atšķirībā no Barons), taču kopumā bija vairāk nevis sportisku, bet biznesa rakstura argumentu par labu Rīgai 05 (agrāk BK Rīga). Jaunās ASK Rīgas komandas budžetu veidoja nozīmīgas finanšu struktūras - Rīgas dome, Nacionālie bruņotie spēki, Parex banka (atšķirībā piem. no Gulbenes komandas, kuru 2004.g. finansēja Bumerangs spēļu klubi) un arī Basketbola akadēmija Rīga.
Nozīmību projektam piešķīra Valda Valtera, kuram basketbola aprindās bija izveidojusies iesauka "Ģenerālis", atkalatgriešanās pēc Skonto krīzes. Viņš 1999.gadā bija centies realizēt reformu, ar kuru kluba stabilizēšanā (ASK Brocēni/LMT) finansiāli piedalītos Rīgas dome (projektam 7 gadu nobīde). Valters ticēja, ka Rīga 05 komandas modelis ir efektīvāks par Barona, taču, lai gan palīdzēja kluba izveidē, pats vairs nevēlējās pieņemt konkrētu posteni, kā arī jebkad atgriezties par galveno treneri kādā vadošā klubā.

Nobeigums

LBL 14 sezonās startējušas 22 komandas, no kurām visu distanci izturējušas trīs - Ventspils, Liepāja, Rīgas klubs Barons,- ja pieskaita Principa un LainERS laiku, no kuriem kluba prezidents Ivo Zonne negribēja distancēties. Pretējā pusē vienas sezonas apvienības - Cerība, Nākotne, Investor Ego '91, lai gan Investor caur dažādiem nosaukumiem saglabāja savu vietu čempionāta tabulā arī 2007./08.g (Lielupe - 94., 95.g., Stimorol - 96.g., Iecavas B-fans - 97.g., Olainfarm - 98.g., BK Roja 99. - 02.g., Zemessardze/Klondaika - 03. - 04.g., Falco - 95.g.(..)). Fārmklubs, veterānu apvienība un entuziasta ātri izveidots veidojums - tipiska aina Latvijas basketbolā XX gadsimta 90.g. pirmajā pusē. Žīgura incidents ar tiesnesi, VEF finālspēļu rezultātu anulēšana dēļ līgas valdes nekompetences, daudzās tehniskās piezīmes un basketbols bez taktiskajiem elementiem norādīja, ka komandas ir vēl tapšanas stadijā. Nodibinājās arī citas amatieriskas komandas, 92.g. - Studenti, 93.g. - Jelgava, RTU, Tukums, Valmiera, 94.g. - Una/Hark, Pols, 95.g. - Policijas BK, VIA Rīga, 96.g. - VEF (nav saistības ar VEF lielkomandu), nākamajos gados amatierisko komandu pieplūdums pierima, LBL izveidojoties par stabilu organizāciju, tam par pamatu kalpoja naudas aprites atgriešanās basketbolā pēc 1995. gada, kad banku krīzes iespaidā klubi zaudēja lielus līdzekļus. Amatierisko komandu stāvokli arī ietekmēja banku krīze 94.g. LBL čempionātā piedaloties visvairāk komandu tās pastāvēšanas vēsturē - 14, kur nākamajā gadā (ekonomiskās krīzes laiks) tās skaits saruka līdz 12. Sekojošās krīzes laiks parādīja, ka profesionāla sporta pastāvēšanai Latvijā nav nepieciešamo ekonomisko priekšnoteikumu, - vārgās priekšrocības tādām bija saglabājušās no padomju gadiem - ēdināšanas taloni, bezmaksas treniņtērpi u.c., taču neņemot vērā faktu, ka krīze deva jaunajiem latviešu basketbolistiem lielāku spēles laiku un individuālās meistarības vairošanu, spējīgākie latvieši aizbrauca uz ārzemēm, kas basketbola izaugsmi atsvieda atpakaļ uz 93. gadu.

Latvijas basketbola attīstībā noteicošos faktorus izšķiru iekšējos un ārējos rādītājos: iekšējie rādītāji - 1. - finanses, komandu budžeti, 2. - organizatoriskais līmenis, 3. - treneri, 4. - latviešu spēlētāju izaugsme, 5. - izveidojušies basketbola centri.
Ārējie rādītāji - klubu starptautiskās, arī mājas spēles (balstītas uz iekšējiem rādītājiem), kuras tika atspoguļotas darba pamatdaļā un kalpoja kā sekas ar komandām notiekošajiem procesiem.
Finanses

Attīstības stūrakmens, naudas apgrozījuma daudzums pieauga, lielākām naudas plūsmām ienākot 1993. gadā, ļaujot attīstīties profesionālajiem klubiem un liekot bankrotēt/mainīt nosaukumu vai pāriet uz Jaunatnes līgu amatieriskajām komandām, to vietā nākot citām. Patieso naudas nozīmi parādīja 1995. gads, respektīvi, sporta struktūru atkarību no tās, jo basketbols pats kā sporta veids nebija pelnoša organizācija, (tāds Eiropā bija tikai klubu čempionāts, - vēlāk Eirolīga), bet atkarīgs no mazajiem latviešu uzņēmējiem, tādējādi pierādot, kāpēc Latvijas klubi nespēja finansiāli mēroties ar lielvalstu komandām. Piem. naudai atgriežoties basketbola apritē pēc 1996. gada, laikā līdz 2005. gadam Ventspils un Skonto budžeti tik un tā bija mazi, salīdzinot ar NEBL čempionāta komandām. Savukārt ārējie rādītāji - klubu sniegums (Brocēni) pēc ekonomiskās krīzes bija progresīvs (Eiropas kausa izcīņā sasniegts astotdaļfināls), ar ieguldīto naudu, ļaujot koncentrēt latviešu basketbolistus gan 1994.g., gan pēc 1995.g. ap komandu. Secinājums: no vienas puses naudas trūkums atgrieza basketbolu 2 gadus atpakaļ, no otras - ar esošo naudu (normālos ekonomiskos apstākļos) pietika mērķa sasniegšanai, labākajiem latviešu basketbolistiem spēlējot Latvijā.
Budžetu stāvokļa, kā arī sliktā komandu realizācijas mehānisma līgā dēļ izira Bonus, Metropole, Brocēni komandas. Arī Skonto faktoru noteica finanses - latviešu spēlētāju atgriešanu no ārzemēm, prognozējošos mērķus, līdztekus sportiskajiem argumentiem. Citām komandām, neskaitot Ventspili (un Liepājas Baltiku), sportiskos mērķus vairāk ietekmēja Latvijas basketbola attīstība, orientējoties uz jaunatnes spēlētājiem, nekā cīņa par medaļām. Finanšu faktors 2. groza komandām izpaudās ar Gulbenes progresu 2000. - 2002.g., citām komandām cikliskā periodā panākot Gulbenes komandu. Valmieras dalība FIBA Izaicinājuma kausa izcīņā kā ārējais rādītājs finanšu nozīmīgumam starp 2. groza komandām.

Organizatoriskais līmenis

Valdis Valters vēl kā spēlētājs iesaistījās LBL izveidē 1992. gadā, līdzās citiem vecmeistariem - Jurim Visockim un Vilim Krištopanam, panākot LBL dibināšanas protokola parakstīšanu. No otras puses pirmajai sezonai bija raksturīgi asi incidenti, Žvīgura faktors, kā arī Igors Miglinieks, kurš Brocēnos spēles laikā iesita tiesnesim. Ieskats, kas notika pēc savstarpējās nesapratnes līgas vadības nekompetences dēļ, kad tā neaizsūtīja diskvalifikācijas dokumentu VEF vadībai - pusfināla spēlē VEF - Bonus Miglinieks izgāja pamatsastāvā un, spēlei sākoties, to pēc dažām sekundēm pārtrauca LBL viceprezidents Juris Briņķis, iznākot laukumā ar mikrofonu, nolasīdams diskvalifikācijas lēmumu, Armands Krauliņš, kurš bija VEF treneris, pārņēmis mikrofonu, savukārt skaidroja pieļautos procesuālos pārkāpumus no līgas vadības puses.
Jau nākamajos gados parādījās skaidra tendence vadošajām komandām atpirkt trimdā spēlējošos latviešu basketbolistus (93.g. Gundars Vētra - Ādaži/Interlatvija, Andris Jēkabsons - BK Brocēni), arī līgas struktūrās Valters veica pārkārtojumus, viņa spēļu decentralizācija bija sākums līgas piemērošanai ārzemju nacionālajām līgām - 1. spēļu halles ar laiku ieviesās ne tikai Brocēnos, Liepājā un Ventspilī, bet arī Talsos, Jelgavā, Ķekavā, Iecavā un Ādažos. 2. lielākoties pārpildītu tribīņu priekšā, jo provinces pilsētās iepriekš padomju gados basketbols nebija ticis attīstīts.
Valters 1994. gadā izkārtoja no Toronto pilsētā notikušajā Pasaules čempionāta basketbolā grīdas parketa pārvešanu uz Rīgu, kā rezultātā ieguva visa līga, starptautiskajos kausos varēdama spēlēt Rīgas Sporta pilī uz jaunā seguma. Par šo transatlantisko darījumu Valdis Valters saņēma daudz komplimentu, ar savām reformām un darījumiem vienreiz izkristalizējoties par LBL galveno organizatoru.
Nākamajā gadā finansiālo grūtību iespaidā Valters pārkārtoja basketbola saimniecību pēc amatieru sporta principiem - līgā tika noteikti algu griesti, paredzēja nepalielināt spēlētāju algas, bet piešķirt stipendijas, kuri iepriekš - 93. - 94.g. sezonās lika bankrotēt vairākiem klubiem.
1995. gada decembrī izveidotā Latvijas Vīriešu basketbola aģentūra, kuras ģenerāldirektors bija Valters, tika izveidota, jo Latvijas basketbolā bija daudzi trūkumi - trūka naudas klubiem, Brocēniem bija parādi, ar esošajiem resursiem nereāla izskatījās Eiropas kausu perspektīva, starp klubiem nebija vienotības, bet citās valstīs populārā klubu savstarpējā konkurence mazajam Latvijas čempionātam nebija izdevīga, tādējādi LVBA organizācija ar Latvijas Basketbola savienības prezidentu Induli Ozoli, kurš pārstāvēja valstsvienību, juridiski un politiski neaizskarami lauza līgumu ar FIBA par LBL, un starptautiskajos turnīros piedalījās kā Latvijas valstsvienība no pašmāju spēlētājiem zem Brocēnu nosaukuma. Ārējais rādītājs - 1996./97.g. Saportas kausa izcīņā astotdaļfināls, sezona atzīta par etalonu emociju ziņā.
Valteram bija vēl reformas, kuras viņš nespēja realizēt, nesaņemdams atbalstu, kā lielākā, mēģinājums izveidot Brocēnu sadarbību ar Rīgas domi par noturīgu finansējumu. Visas savas aktīvās darbības laikā (būdams trenera palīgs, spēlējošais treneris, menedžeris) Valters ir pierādījis sevi kā lielāko organizatoru, bez kura rīcības, kura te uzskaitīta, Latvijas basketbols gan līgas, gan Brocēnu ziņā (līdz 2001.g.) būtu par vairākiem gadiem atpalicis no šodienas līmeņa.

Treneri

No treneriem bieži bija atkarīgs, kāds veidojās spēlētāju kolektīvs, katrs treneris ir atbildīgs par savas komandas sniegumu.
1. - Pēteris Višņēvics vairāk pazīstams ar provocējošo raksturu, pietrūka pedagoģisko un basketbola taktiķa zināšanu, prasmes to apgūt darba procesā, Bonusā izveidoja krīzi, plaisu starp spēlētājiem, viņu visbiežāk raksturoja viens gads konkrētas komandas vadīšanā.
2. - Aleksandrs Sidjakins - krievs, kurš strādāja ar Bonusu un Metropli - savā ziņā viena no panākumu atslēgām pirmajos līgas izveides gados, viens no pirmajiem lietoja spēļu un treniņu stenogrammas, prata pamatot savu loģiku. Ieviesa elementu no ārzemēm - dubultā segšana. Uzsvēra tehnisku, bet reizē arī ātru basketbolu.
3. - Valdis Valters - Brocēnu treneris no 1995. (neoficiāli) līdz 2000.g., tur autoritāte, Skonto neoficiālais treneris 2002. - 2004.g. Komandas organizētājs, saistot spēlētājus laukumā, trenējot pēc savas izpratnes. Kā menedžeris (reizē treneris) pie komandas vadīšanas centies piesaistīt serbu treneri Mihailo Pavičeviču (tādējādi domājis nevis par savu trenera posteni, bet komandas izaugsmi kopumā), izmantodams savu statusu, centies ietekmēt spēles ar savas zāles priekšrocībām, pats meklējis finansiālus atbalstītājus komandai, neierasti, ka visos šajos procesos vienlaikus bijis treneris, taču šajā amplitūdā tā arī nespēja saliedēt savu komandu kolektīvus - plaisu starp jaunajiem un pieredzējušiem. Secinājums: daudz ietekmējis klubu un līgas attīstību, bet vairāk kā organizators, nekā treneris.
4. - Armands Krauliņš - ar plašu pieredzi VEF meistarkomandā un Latvijas izlasē (107 spēles), Krauliņa viens no baušļiem gan nesaskanēja ar paša treniņu metodēm - "Profesionālās zināšanas jāpilnveido nepārtraukti", Krauliņa stils izpaudās vienveidībā, spēļu balstīšanā uz līderiem, pēc kā paraugiem Ventspils spēlēja līdz 2001. gadam.
5. - Kārlis Muižnieks, Ainars Zvirgzdiņš - no 2001. - 2005.g. komanda - treneris-trenera palīgs, revolucionēja treneru darbu, ieviešot jaunas idejas, pieejot taktikām ar nebijušu analīzi, spēlēm - lietišķumu, pret spēlētājiem arī sadzīvē izturējās disciplinēti, kas ļāva izveidot saskanīgu kolektīvo ritmu, kur saspēles un katra līdzsvarotais devums spēlē, emocionalitāte ļāva uzvarēt daudzus par sevi nopietnākus un bagātākus klubus.

Latviešu spēlētāju izaugsme

Pēc 1992. gada sezonas komandas centās iepirkt pa leģionāram, balstīdamas spēles uz tiem, - Brocēniem - Villakampa, Principam - Mikijs Džeksons, un lai gan leģionāru skaits nākamajās sezonās pieauga, uzsvars tika likts uz latviešu audzināšanu un iespēlēšanu, komandas katra individuāli un kopā sāka apzināties sevi ne tikai kā konkurentes čempionātā, bet kā Latvijas basketbola attīstītājas.
Iestājoties vispārējai krīzei latvieši, kurus nepieprasīja ārzemēs, bija spiesti pieņemt jauno apstākļu diktētos noteikumus, tā pirms 95./96.g. sezonas jaunos Uvi Helmani, Aigaru Vītolu, Galvanovski uzskatīja par Metroples līderiem, divus metrus garo Aigaru Zeidaku, Raimondu Liepnieku, Kasparu Skrastiņu - par LainERS, bet tādi vistiešākajā nozīmē izrādījās Jānis Āzacis, Kristaps Purnis, Štelmahers no ASK/Brocēniem, izturēdami 6 finālspēlēs Metroples spiedienu (88 : 90, pagarinājumā 84 : 83, 106 : 101, 85 : 99, 104 : 76, 97 : 96).
Liela nozīme jauno talantu audzināšanā bija jauniešu basketbola skolu tīklam, kuru ieskāva Jaunatnes līga. No tā nāca VEF jauniešu komanda un Arnis Vecvagars, Valtera Basketbola skola un abi dēli Valteri, Raitis Grafs, līvānietis Raimonds Vaikulis (..), Gulbenes amatieru komanda, Liepājas basketbola skola, Valmieras sporta skola, kura bija starp pirmajām, kas 90. gadu sākumā pievienojās jaunizveidotajai Jaunatnes basketbola līgai. Vidzemnieki audzināja valsts junioru izlases dalībniekus un maiņu savai pieaugušo komandai.
Pārizveidotajai komandai Liepāja - Līvu alus sponsori uzlika prasību veidoties no vietējiem liepājniekiem, komanda balstījās uz savu basketbola skolu, taču tikai vēlākajās sezonās (ap 2004.g. - ...) vietējie jaunieši proporcionālā daudzumā sāka tikt izmantoti.
Noskaidrots, ka jauno latviešu izaugsme lielajai komandai Brocēni balstījās uz mērķtiecīgu darbu izaudzināt otros numurus galvenajai komandai (no Basketbola skolas), bet nabadzīgākām komandām tie bija vajadzīgi (lai pastāvētu), jo viesspēlētāji no Rīgas vai ārzemnieki izmaksāja dārgi.

Basketbola centri

1994. gada sezonā, kad LBL piedalījās 14 komandu un basketbols bija kļuvis par populāru zīmolu pašvaldībām un uzņēmējiem sevis reklamēšanā, savi centri, lielākoties amatieru, bija izveidojušies ne tikai Rīgā vairāku komandu pārstāvniecībā (arī SWH/Brocēni fārmklubs SWH/Dumle uz konkrēto sezonu), bet arī Ādažos, Iecavā, Ventspilī, Jelgavā, Liepājā, Talsos, Tukumā, Ķekavā. Tam par pamatu bija ātri pelnītā nauda, kura 1994. gadā pirms banku krīzes sasniedza savu kulmināciju, taču vēlākajos gados mazo pašvaldību līdzekļi vairs neatļāva sava basketbola sponsorēšanu, lai pilsētas iedzīvotāji to turpinātu atbalstīt, pirmkārt, bija vajadzīgas noturīgas groza bumbas tradīcijas, otrkārt, savi kadri laukumā un komandas vadībā, treškārt, vietējie uzņēmēji ar vēlēšanos un iespējām to atbalstīt - kādi bija Ventspilī, Gulbenē (savas tradīcijas kopš 30. gadiem), Valmierā, Liepājā. Šīs pilsētas tika pārstāvētas līgā arī XXI gadsimta pirmajos gados (un tiek vēl joprojām 2008. gadā), kad basketbola norises Latvijā vairāk vai mazāk sabalansējās ar ekonomikas likumiem un LBL komandu skaits nostabilizējās pie astoņi.

Izmantotās literatūras saraksts

Keisels G. Basketbols latviešu gaumē. – Rīga: „Jumava”, 2005. – 143 lpp.
LETA, 3.09.04, "Skonto vietā BK "Rīga"
TVnet Sports, 17.12.03, BK "Skonto" piekāpjas Vācijas "GHP Bamberg"
Slišāns L. "Bukiem" pietrūkst precizitātes un veiksmes // Dzirkstele. - 2004. - 3. septembris
bumerangs.lv "Spēļu klubi „Bumerangs” aktīvi atbalsta Latvijas sportistus."
Kraufmanis P. "Liepājnieki regulārajā čempionātā paliek trešie" // Kurzemes Vārds. – 2004. – 16. aprīlis
Wikipedia.org „BK Ķeizarmežs”
basket.lv 06.12.03 ”Līvu alus/Liepāja" ar lielu starpību zaudē "Baronam”
Zaļais A. "Liepājnieki grib, bet nespēj uzvarēt "Bukus" // Dzirkstele. – 2001. - 17. oktobris
Esports.lv, 17.10.07, "Par BK "Skonto". Klubs Latvijā ienāca ar ļoti lielām ambīcijām, bet ātri vien bankrotēja..."
Buivids R. Pirmā zelta kalēji // Sports. - 2007. - Nr.72
Ošiņš I. // Baskets, Sporta avīze+. - 2006. – novembris – 42. – 45.lpp.
Sporta avīze Basketbols. – 2007. – janvāris – 2 – 13.lpp.
Strauss Ē. // Sporta avīze Basketbols. – 2007. – novembris – 34. – 39.lpp.