Latvijas kausa izcīņa basketbolā – kāda tā būs?

Elitāra?

Karaļa kauss (Copa del Rey) ir prestižākā nacionālā kausa izcīņa Eiropā. Tā pulcē astoņas spēcīgākās Spānijas komandas ACB līgas pirmā apļa kopvērtējumā (17 spēles). Turnīrs tradicionāli notiek februārī un risinās četras dienas, komandām izspēlējot ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālu.

Rolanda Šmita pārstāvētā “Barcelona” vienība pērn izcīnīja Karaļa kausu, finālā Madridē pārspējot “Real” ar 94:93. Šogad “Copa del Rey” risinājās 84. reizi un beidzās ar karaliskā kluba uzvaru – “baltie” finālā sagrāva Malagas “Unicaja” ar 94:68.

Itālijas kauss (Coppa Italia) notiek, izmantojot līdzīgu formātu. Sākot no 2000. gada, LBA “Astoņu finālā” piedalās astoņas spēcīgākās komandas A sērijas pirmā apļa kopvērtējumā. Atšķirībā no Spānijas, finālturnīrs tiek izspēlēts trijās dienās.

Lietuvas basketbola federācija (LKF) 2015. gada 1. decembrī devās spāņu un itāliešu pēdās, paziņojot par Karaļa Mindauga kausa (Karaliaus Mindaugo taurė) izveidi. Pirmajās trīs sezonās turnīrā piedalījās astoņas spēcīgākās LKL komandas pēc pirmajiem diviem apļiem (18 spēles).

Ceturtdaļfinālos komandas tradicionāli tika sadalītas četros pāros (1-8, 2-7, 3-6, 4-5), spēles aizvadot augstāk izsētās vienības laukumā. Četri stiprākie klubi nedēļas nogalē tikās “Četru finālā”, kura programmā tika iekļauts trīspunktu metienu konkurss un “Slam dunk” sacensības.

Turpinājumā LKL pārgāja uz demokrātiskāku formātu – 2020. gada sezonā cīņā par Karaļa kausu iesaistījās 16 komandas. Klāt nākusi “Future Cup” izcīņa ar divu labāko jaunatnes komandu līdzdalību, bet notikusi atteikšanās no “Slam dunk” konkursa.

Demokrātiska?

Francija izvēlējusies citu ceļu. Par Robēra Busnela vārdā nosaukto kausu var cīnīties trīs stiprāko līgu komandas (Pro A, Pro B, NM1). Federālā sporta komisija pirms 1/32 un 1/16 fināla sadala valsti četrās ģeogrāfiskajās zonās, savukārt pirms 1/8 fināla izlozes – divās zonās. Cīņas sākas septembra otrajā pusē un turpinās astoņus mēnešus.

Francijas kausa (Coupe de France Seniors Masculins Trophée Robert Busnel) fināls tradicionāli notiek maija vidū Parīzē. Tajā pašā laikā turpat risinās arī Žo Ženē kausa izcīņa sievietēm – arī šajā turnīrā par trofeju cīnās trīs stiprāko līgu (LF, LF2, NF1) komandas.

Zemāko līgu komandas cīnās par vēl vienu Francijas kausu (piemēram, sievietēm cīņā par “Trophee Coupe de France Seniors Feminines” piedalās NF1, NF2 un NF3 līgu vienības). Šo kausu 2017. gadā izcīnīja Paulas Lūķes un Kitijas Štolces pārstāvētā NF2 komanda “Monaco”. Visbeidzot, savs kauss ir junioru vecuma komandām.

Igaunija izvēlējās Francijai līdzīgu formātu. Sākot no 2001. gada, spēles notika visu rudeni, bet izšķirošās cīņas risinājās dažas dienas pirms Ziemassvētkiem. Tāpat kā gallu zemē, finālturnīra ietvaros notika vīriešu, sieviešu un jauniešu komandu sacensības. Kausa izcīņas “Četru finālu” pārmaiņus uzņēma Rakvere, Pērnava, Viljandi un Kuresāre.

Kaimiņvalstī jokoja: komanda, kura izcīnīs kausu, zaudēs nacionālā čempionāta finālā un otrādi. Jokā slēpās daļa patiesības – Tallinas “Kalev/Cramo” 2015. gadā izcīnīja kausu pēc septiņu gadu pārtraukuma, lai gan starplaikā vairākkārt kļuva par Igaunijas čempioni.

Igaunijas kausa izcīņa vīriešiem līdz šim pēdējo reizi notika 2016./2017. gada sezonā, bet sievietēm – 2018./2019. gada sezonā. Šobrīd kausa izcīņa turpinās tikai zēniem un meitenēm, finālus aizvadot U14, U16 un U18 vecuma grupās.

Alternatīva?

Vairākās valstīs stiprākie klubi nepiedalās cīņā par nacionālo kausu. Piemēram, Maskavas CSKA basketbolisti Krievijas kausā nespēlē jau desmit gadus. Tas pats attiecas uz daudzām VTB līgas komandām. Iemesls? Krievijas kausā var piedalīties tikai spēlētāji ar Krievijas pilsonību.

Krievijas kausu pēdējos 10 gados izcīnījušas tādas komandas kā Samaras “Krasnije Kriļja” (2012, 2013), “Novosibirsk” (2015, 2017), Permas “Parma” (2016, 2019) un “Samara” (2020).

Leģionāru nepiedalīšanās mainīja arī sieviešu turnīra iznākumu. Piemēram, 2015. un 2016. gada sezonā pie Krievijas kausa tika Gundara Vētras un Mārtiņa Zībarta trenētā Kurskas “Dynamo”, kamēr nacionālajā čempionātā līderpozīcijas saglabāja Jekaterinburgas UGMK.

Krievija nav vienīgā, kas izvēlējusies šādu ceļu. Piemēram, 2015. un 2016. gadā “ČEZ Nymburk” nepiedalījās Čehijas kausa izcīņā. Labākais čehu sieviešu klubs “USK Praha” kausa izcīņā nav spēlējis jau piecus gadus pēc kārtas – turnīrā šajā laikā uzvarējušas četras dažādas komandas.

Kāda būs Latvijas izvēle?

Ierobežotais komandu skaits virslīgā piedāvā skaidru atbildi – Latvijas kausa izcīņā jāizvēlas demokrātiskais modelis ar LBL2 un LBL3 komandu līdzdalību. Tieši tāds variants tiek izskatīts.

LBS valdei jādomā arī par kausa izcīņas rīkošanu sievietēm. Tas šķiet pašsaprotami, ņemot vērā, ka tā notiek visās kaimiņvalstīs – Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā un Lietuvā. Ja “TTT Rīga” turpinās spēlēt Eirolīgā, lietderīgi būtu ņemt vērā Čehijas pieredzi.