"BK Valmiera" direktors: "Mūsu mērķis nemainīgs - cīņa par LBL medaļām"

Tā kā vakar (saruna notika 6.augustā – J.R.) "BK Valmiera" jau oficiāli sāka gatavošanos gaidāmajai sezonai, sākumā pastāstiet, kāda ir plānota šī gatavošanās?
Jā, no pirmdienas, 5.augusta esam uzsākuši gatavošanos jaunajai sezonai. Sagatavošanās process mums, kā ierasts, notiek Valmierā – šeit ir laba sporta infrastruktūra, un mēs neredzam iemeslus, kāpēc vajadzētu doties trenēties kaut kur citur. Augustā plānotie treniņi pārsvarā sastāv no rīta daļas Jāņa Daliņa stadionā, bet vakarpusē mēs gatavojamies Vidzemes Olimpiskajā centrā. Protams, jau tagad domājam par pārbaudes spēlēm. No septembra sākuma līdz jaunās sezonas startam plānojam aizvadīt 8-9 pārbaudes spēles, no kurām daļa notiks arī viesos, visticamāk, ar kādu no Igaunijas komandām.

Ir padomā jau kādi konkrēti sparingpartneri?
Līdzīgi kā pagājušogad, ceram aizvadīt spēles ar Igaunijas komandām: ar TTU, varētu būt arī Tartu "Rock" vai Valga. Skatīsimies, kādā komplektācijā būs šīs komandas. Jau šobrīd esam vienojušies aizvadīt pārbaudes spēli ar vienu Kazahstānas komandu, kura gatavošanos jaunajai sezonai aizvadīs Latvijā.

Spriežot pēc šodienas ziņām, sastāva komplektēšana jau ir sākusies pilnā sparā?
Šobrīd sastāvs ir tāds, kāds tas ir publiski nosaukts*, izņemot, protams, Dāvi Rozīti, kuru daudzi jau uztvēra kā mūsu spēlētāju. Es gan neizslēdzu iespēju, ka Dāvis varētu spēlēt Valmierā nākamajā sezonā, jo šogad viņš vēl vēlas pabeigt maģistrantūru Havaju Universitātē. Divas vasaras viņš ir trenējies kopā ar mums, tā kā mēs neizslēdzam iespēju, ka Dāvis savu Eiropas karjeru varētu sākt tieši pie mums. Tie spēlētāji, kuri ir publiski izskanējuši, ar tiem mēs arī rēķināmies, papildus vēl meklējot basketbolistu trešā numura pozīcijā. Ir vairāki kandidāti, ar kuriem mēs runājam, tomēr konkrētus uzvārdus vēl nevēlētos saukt, jo sarunas ir procesā. Tā kā Jānis Bērziņš dodas prom, tad tieši šajā pozīcijā mums ir brīva vakance. Tāpat klubs meklē otru saspēles vadītāju. Šo iespēju domājam sniegt kādam jaunajam basketbolistam, vairāki šobrīd trenējas kopā ar komandu, un domājam, ka tas būs spēlētājs, ar kuru rēķināsimies arī tālākā nākotnē. Protams, netiek izslēgts, ka kādas izmaiņas nenotiks arī sezonas gaitā.

*Pašreizējais "BK Valmiera" sastāvs: Raimonds Gabrāns, Jānis Kaufmanis, Edmunds Elksnis, Sandis Amoliņš, Jānis Engers, Māris Ziediņš, Kristaps Dārgais, Elvis Saulītis, Viktors Iļjins un Zintis Plivda.

Kā paliek ar iepriekšējās sezonas vadmotīvu – spēlēt ar vietējiem basketbolistiem?
Pagājušajā sezonā šī ideja nebija gluži akmenī cirsta, tomēr konceptuāli pastāvēja. 9 no 13 iepriekšējā sastāva basketbolistiem bija zināmā mērā saistīti ar Valmieras Bērnu sporta skolu, turklāt to visu vēl pastiprināja fakts, ka visi, izņemot Butjankovu, bija vidzemnieki. Šogad situācija varētu būt līdzīga, protams, tas nav kategorisks uzstādījums, bet mēs cenšamies pie tā pieturēties, saprotot, ka tas ir nozīmīgi mūsu atbalstītājiem un līdzjutējiem.

Kā veidojas sadarbība ar vietējo sporta skolu?
Protams, sadarbība ar vietējo sporta skolu ir viens no mūsu mērķiem, jo mēs labi saprotam, ka nākotnē tieši sporta skolas audzēkņi iekļausies kluba rindās. Jau pagājušajā un aizpagājušajā sezonā šī sadarbība bija salīdzinoši veiksmīga, tomēr mēs redzam daudzas nianses, kuras šogad vēl varētu uzlabot. Mūsu mērķis ir sniegt iespēju talantīgākajiem sporta skolas audzēkņiem sevi pierādīt augstākajā Latvijas un Baltijas basketbola līmenī. Protams, mēs paši arī esam ieinteresēti veidot sekmīgu basketbola piramīdu Valmierā un vairāk piesaistīt vietējos basketbolistus. Jau pagājušā sezona pierādīja, ka sporta skola strādā labi un ir palīdzējusi vairākiem labiem basketbolistiem, tā kā uzskatu, ka nākotnē situācija kļūs tikai un vienīgi labāka.

Saprotu, ka "Valmiera" startēs gan LBL, gan BBL. Jau iepriekšējās sezonas izskaņā pavīdēja runas, ka komanda varētu startēt arī Eirokausos, tomēr beigās līdz tādam lēmumam klubs nav nonācis. Kāds pamatojums bija šādai rīcībai?
Sākumā vēlos uzsvērt, ka mēs kā klubs esam vienmēr bijuši par to, ka attīstībai jānotiek pakāpeniski, soli pa solim. Redzējām, ka mums ir, kur vēl augt Latvijas un Baltijas līmenī, un nevēlējāmies spēlēt Eirokausos tikai spēlēšanas pēc. Protams, ka šāda iespēja tika izvērtēta, tomēr gan klubs, gan tā vadošie atbalstītāji nonāca pie lēmuma, ka labāk turpināt savu attīstību vietējos turnīros. Apsvērumi par labu šim lēmumam bija vairāki. Pirmkārt, uzskatām, ka BBL un FIBA Izaicinājuma kausa līmenis ir aptuveni līdzīgs, ja paskatāmies uz komandām, kas tajos piedalās. Otrkārt, pats galvenais apsvērums bija spēļu skaits. Pagājušogad mums sanāca aptuveni 60 spēles sezonā, kas ir diezgan optimāls skaits. Jāņem vērā arī šī gada LBL paplašināšanos ar divām komandām klāt, līdz ar to spēļu skaits būs pietiekams arī šajā sezonā. Lai visu sezonu aizvadītu labā līmenī, vēl viens turnīrs klāt, manuprāt, ir par daudz. Protams, tās ir arī zināmas finansiālās izmaksas. Nākamgad mēs tomēr plānojam attīstīt savu organizāciju, palīdzēt sporta skolai, arī piesaistot jaunus spēlētājus un ieguldot līdzekļus tieši jauno spēlētāju attīstībā.

Tātad finansiālu problēmu startam Eirokausos klubam nebūtu?
Tīri teorētiski nodrošināt finansējumu startam Izaicinājuma kausā būtu iespējams, tomēr mēs labāk izvēlāmies startēt LBL un BBL, kā arī paralēli strādāt un dot iespēju jaunajiem basketbolistiem. Šobrīd mēs redzam, ka ar šīm divām līgām pietiek kluba izaugsmei. Protams, perspektīvā neizslēdzam iespēju startēt kādā no Eiropas līmeņa turnīriem.

Jūs minējāt, ka klubs vēlas turpināt izaugsmi. Atskatoties uz iepriekšējās sezonas rezultātiem – trešo vietu Latvijā un "TOP 16" Baltijā, noprotu, ka šogad mērķi būs augstāki?
Kas attiecas uz BBL, tad mēs noteikti tēmējam augstāk. Pagājušogad iekļuvām "TOP 16" un tikai nedaudz pietrūka, lai mēs iekļūtu arī labāko astoņu komandu pulkā. Šogad tas ir mūsu mērķis – iekļūšana ceturtdaļfinālā. Te gan jāņem vērā, ka ir mainījies turnīra formāts, jo izslēgšanas spēles sāksies jau no astotdaļfināla un vairs nebūs "TOP 16" posma. Savukārt LBL mēs izvirzām mērķi cīnīties par medaļām. Kāda kaluma medaļas – tas ir cits jautājums, jo konkurence par tām ir ļoti sīva. Redzot, kā sastāvus komplektē konkurējošās komandas un kādas ir arī citas vienības, saprotam, ka cīņa par medaļām būs ļoti nopietna.

Nedaudz pieminējāt arī to, ka plānojat attīstīt arī savas mārketinga aktivitātes un darbu ar līdzjutējiem. Vismaz iepriekšējā sezonā "Valmiera" savā ziņā izcēlās uz līgas fona. Ko Valmierā dara atšķirīgāk kā citur?
Sākumā vēlētos teikt, ka LBL katrs klubs rīkojas savu iespēju robežās. Skaidrs, ka visiem ir zināmas mārketinga iestrādnes, kuras vēl varētu uzlabot, tomēr mēs laikam nebūsim tie, kas vērtēs citu veikumu. Mūsu klubs vairāk koncentrējas uz savu aktivitāšu uzlabošanu un attīstīšanu, ļaujot vērtēšanu veikt basketbola līdzjutējiem. Gan atsauksmes par mūsu aktivitātēm, gan LBL augstākais mājas spēļu apmeklējums ļauj spriest, ka mēs ejam pareizajā virzienā un varam turpināt attīstīties. Protams, ka ir daudzas lietas, kurās mēs vēl varam augt, tādējādi centīsimies šogad to latiņu pacelt vēl augstāk. Domāju, ka līdzjutējiem bija patīkami būt šeit, Vidzemes Olimpiskajā centrā, kur centāmies radīt lielisku spēļu atmosfēru, kā arī sekot mūsu aktivitātēm attālināti, pateicoties lieliskam šajos procesos iesaistīto cilvēku darbam. Zināmā mērā vēlētos vilkt paralēles ar Valmieras Drāmas teātri – ja daudziem cilvēkiem relaksēšanās vieta ir teātris, tad citai sabiedrības daļai šādas sajūtas rada tieši basketbols, baudot labu spēli un organizāciju. Galvenais vērtētājs, protams, ir skatītājs un līdzjutējs.

Citi klubi nav vērsušies pēc padoma?
Protams, par kaut kādām niansēm esam runājuši, tomēr katrs klubs iet savu ceļu un arī mārketinga lietās rīkojas tā, kā uzskata par pareizu. No konkurentiem esam saņēmuši daudz pozitīvu atsauksmju, un arī paši cenšamies vienmēr pēc iespējas labāk uzņemt viesus, sagatavojot arī pielāgotu pirmsspēles šova programmu. Domāju, ka arī pretiniekiem ir patīkami spēlēt tādā atmosfērā – pie pilnām tribīnēm un labas sagaidīšanas.

Atgriežoties pie sastāva jautājumiem, mēs jau nedaudz pārspriedām par papildinājumiem, bet tagad vēlētos parunāt arī par tiem, kuri komandu ir pametuši. Situācija ir skaidra ar Jāni Bērziņu, bet ir arī citi, piemēram, Artjoms Butjankovs un Kalvis Krūmiņš.
Runājot par tiem spēlētājiem, kuru vairs nav "BK Valmiera" rindās, viņiem pēc iepriekšējās sezonas beidzās līgumi. Daļu no viņiem mēs izskatījām kā iespējamos variantus arī šai sezonai, bet savi apsvērumi un mērķi bija arī sportistiem. Piemēram, Artjoms Butjankovs Valmierā bija pavadījis jau divas sezonas un izteica vēlmi, ka varētu pamēģināt spēkus kaut kur citur. Izmēģināt spēkus ārpus Latvijas vēlējās arī Pāvels Veselovs. Protams, nozīme bija arī finansiālajam jautājumam, jo bija spēlētāji, kuriem prasības auga diezgan krasi, un mēs nespējām šīs prasības nodrošināt. Tas ir dabisks process, kas notiek jebkurā komandā. Zināms procents komandas sastāva tiek nomainīts, un mēs šajā ziņā neesam izņēmums. Priecājamies par tiem spēlētājiem, kuri dodas tālāk, piemēram, tagad par Jāni Bērziņu, kurš četru gadu laikā Valmierā sevi ir ļoti labi parādījis, tostarp vienu gadu pavadot arī "VEF Rīga". Tas ir arī viens no mūsu kluba mērķiem, lai vietējie spēlētāji redz "BK Valmieru" kā atspēriena punktu tālākai karjerai, lai jūt, ka te ir vieta, kur nodrošina labus apstākļus izaugsmei un iespēju kāpt augstāk pa karjeras kāpnēm. Arī Artjoms Butjankovs šobrīd trenējas ar „BK Ventspils” un ļoti gribētos, lai viņam izdotos nostiprināties tās sastāvā. Mums ir prieks par mūsu jauniešiem, kuriem karjera jau šobrīd ir pasniegusi labas iespējas, un paralēli turpinām strādāt ar citiem jaunajiem basketbolistiem, kuri, cerams, arī nākotnē izaugs ar laba līmeņa sportistiem.

Tomēr zinot to, ka finanšu līdzekļi ir ierobežoti, klubam nav izdevīgi sagatavot pārāk labus basketbolistus, kuri nevarēs palikt Valmierā un līdz ar to veicināt kluba panākumus turnīros, kur tas piedalās?
Protams, tas jau tagad notiek, piemēram, tā paša Jāņa Bērziņa vai Artjoma Butjankova gadījumā. Gan žurnālisti, gan līdzjutēji mums saka, ka ir žēl, ka viens vai cits spēlētājs vairs nebūs komandas rindās, atskatoties uz viņa pienesumu iepriekšējā sezonā. Loģiski, ka mums ir vietā jāmeklē cits spēlētājs, un, zinot Latvijas spēlētāju tirgu, tas nav vienkāršs uzdevums. Tomēr, no otras puses, mums ir svarīgi vietējie spēlētāji, kuri tepat ir auguši, sākot jau no sporta skolas, un pēc tam pāraug to vietējo līmeni. Mums tāpat par to būs gandarījums, ja šis spēlētājs cīnīsies Latvijas izlases sastāvā vai kādā no Eiropas labākajiem klubiem. Protams, tas rada problēmas mūsu komandas sastāvā komplektācijā, tomēr spēlētāju attīstība, izaugsme un panākumi ir viens no mūsu kluba mērķiem.

Konkrētāk, paturpinot par Jāni Bērziņu. Šim spēlētājam aizvadītā sezona bijusi gana spilgta gan "BK Valmiera", gan U20 izlases rindās. Par viņu ir bijusi liela interese no citām komandām?
Ierastā prakse ir tāda, ka spēlētāju pārejas jautājumi un tamlīdzīgas lietas sportisti kārto ar aģentu starpniecību, pie tam jāņem vērā, ka Bērziņam līgums ar "VEF Rīga" bija spēkā vēl uz gadu, tā kā šāds jautājums droši vien būtu adresējams viņiem. Protams, Bērziņa sniegums šajā sezonā netika nepamanīts, un prieks, ka vēsturiski pirmais Valmieras audzēknis tika šajā vasarā tika uzaicināts dalībai "Eurocamp" nometnē Trevizo. Šovasar vairāk kā citus gadus jaunie sportisti un viņu vecāki interesējas par iespējām spēlēt Valmierā un apgūt šeit basketbola prasmes sākumā sporta skolā, bet pēc tam arī lielajā komandā. Var just, ka gan jaunie basketbolisti, gan viņu vecāki saskata Valmieru kā labu vietu, kur sportistiem augt, attīstīties un gūt panākumus.

Vai tas nozīmē, ka tuvāko dažu gadu laikā mēs varam sagaidīt vairāku augstas klases basketbolistu rašanos Valmieras basketbola vidē?
Domāju, ka jā. Ir vairāki perspektīvi spēlētāji gan 1995./1996.gadā, bet tālākā nākotnē vēlētos izcelt 1999.gadu, kurā dzimušo spēlētāju vidū varētu būt vismaz daži, kuriem varētu būt iespēja spēlēt "BK Valmiera". Līdzīgi ir arī ar 2000.gadu. Domāju, ka šie basketbolisti kādreiz spēs veidot labu pienesumu lielajai komandai un iepriecināt ne tikai vietējos līdzjutējus, bet arī, iespējams, valsts izlases atbalstītājus.

Zinot komandas samērā augstos mērķus, cik reāla ir tā iespēja viņiem iekļūt lielajā komandā un tikt pie ievērojama spēles laika? Atskatoties uz iepriekšējo sezonu, šķiet, ka jaunākajiem basketbolistiem varēja arī būt vairāk iespēju.
Protams, tas ir atkarīgs no tā, ko mēs uzskatām par jaunu basketbolistu. Var būt, piemēram, 1991.gadā dzimušais Viktors Iļjins, kurš par sevišķi jaunu vairs netiek uzskatīts, tomēr viņš joprojām ir visnotaļ perspektīvs. Domāju, ka nākamsezon viņam būs daudz nopietnāka loma kā iepriekš, jo Iļjins divu gadu laikā ir strauji progresējis. Ja pirms diviem gadiem viņš sāka kā fārmkluba rezervists, tad jau aizvadītajā sezonā Iļjins pierādīja, ka spēj līdzvērtīgi spēkoties ar labāko Latvijas un Baltijas komandu centriem. Tā kā jaunā spēlētāja iekļaušanās komandā ir atkarīga no katra paša, katram basketbolistam šīs brīdis ir citā laikā. Mums ir arī piemēri, kuri agri debitē lielajā komandā, piemēram, Jānis Bērziņš un Jānis Engers. Protams, svarīgi ir sabalansēt sportiskos rezultātus un jauno spēlētāju attīstību, tomēr, skatoties uz kopējo situāciju Latvijā, uzskatu, ka mums tas diezgan labi izdodas.