Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:131, Did:0, useCase: 3

Šlesers: ''LU sistēma ir kā pāreja uz profesionālo basketbolu''

Šlesers: ''LU sistēma ir kā pāreja uz profesionālo basketbolu''
Edijs Šlesers.
Foto: Anna Paula Kuzņecova

Jaunizveidotā LBL 2.divīzijas komanda ''Latvijas Universitāte/BS Rīga'' ir LU basketbola sistēmas attīstības komanda, kuras vadība uzticēta Edijam Šleseram. Komandas sastāvu veido vairāki perspektīvi spēlētāji, turklāt arī treneris ir ne mazāk ambiciozs un mērķtiecīgs. Par speciālista lēmumu pievienoties LU basketbola sistēmai, mērķiem un līdzšinējo karjeru basketbolā piedāvājam uzzināt pārpublicētajā intervijā no BK LU žurnāla 4.numura.

Pilnīgi iespējams, ka lielāku uzmanību cilvēki šī rudens sākumā pievērsa tam, ka Latvijas Universitāte nomainīja treneru sastāvu savai Latvijas Basketbola līgas 1. divīzijas komandai. Taču vēl lielākas izmaiņas šajā vasarā piedzīvoja 2. divīzijas komanda – precīzāk, jaunā 2. divīzijas komanda. Ja agrāk LU LBL-2 piedalījās ar LU/Pārdaugava komandu, tad šogad tā ir Latvijas Universitāte/BS Rīga – jauna komanda, jauni treneri, jauni mērķi, līdz ar to viss jauns.

Par komandas galveno treneri tika izraudzīts Edijs Šlesers, kurš vienlaicīgi ir arī LU absolvents. Jaunajam trenerim jau ir liela pieredze jaunatnes basketbolā – pēdējos gados tieši viņš ir trenējis BJJS “Rīga” jaunos basketbolistus, tāpēc, kā atzīst arī pats Edijs, šī ir lieliska iespēja turpināt trenēt savus kādreizējos audzēkņus. Tieši tāpēc E. Šlesers bija perfekta trenera izvēle, jo galvenais 2. divīzijas komandas  (un visas LU basketbola sistēmas) ir nodrošināt starpposmu starp Jaunatnes basketbola līgu un profesionāla basketbolista karjeru. LBL2 dod iespēju jaunajiem spēlētājiem sevi parādīt, tādā veidā arī iekļūstot 1. komandas sastāvā, gūstot pieredzi augstākā līmeņa basketbolā Latvijā.

Bet šoreiz par pašu Ediju Šleseru. Intervijā ar treneri var iepazīties ar viņa basketbola gaitu sākumu, pamazām nonākot līdz šodienai – LU/BS Rīga galvenā trenera amatam.

Katram sportistam un trenerim ir savs stāsts par to, kāpēc tieši šis sporta veids (šajā gadījumā basketbols). Kā sākās tavas gaitas basketbolā? Vai kādreiz ir bijušas šaubas – spēlēt vai darīt ko citu?
Kopumā ar sportu man jau no pašas mazotnes ir paticis nodarboties, t.i., daudz kustēties, sacensties. Sākumā nodarbojos ar visiem sporta veidiem, kuri bija pieejami: vasarā – basketbols, futbols utt., bet ziemā ar hokeju, slēpošanu un tamlīdzīgi. Un no visiem visvairāk man iepatikās tieši basketbols. Sanācis tā, ka tieši basketbola dēļ es 4. klasē pārcēlos dzīvot uz Rīgu, lai varētu nopietnāk ar to nodarboties. Jo Auces novadā, kur dzīvoju līdz tam, tādas iespējas nebija.
Tādu īstu šaubu un vēlmes nodarboties ar citu sporta veidu nekad nav bijis. Pat atceros to dienu, kad gājām pieteikties uz sporta skolu (bijušajā Valda Valtera basketbola skola) Sporta pilī. Patiesībā tēvs mani mēģināja pierunāt spēlēt hokeju, jo, viņaprāt, tas esot populārāks un lielajā sportā spēlējot vairāki sekmīgi latvieši (Irbe, Ozoliņš, Skrastiņš, Žoltoks tajā laika).

Domāju, ka katram cilvēkam atmiņā paliek spilgtākie un labākie dzīves notikumi. Kā ir ar tevi? Kas ir, tavuprāt, tavi lielākie panākumi tieši kā spēlētājam?
Tos varētu iedalīt divās daļās. Par individuāli augstāko sasniegumu uzskatu iekļūšanu simboliskajā pieciniekā U-16 Eiropas čempionātā, kas toreiz notika tepat mājās, Rīgā. Pieciniekā iekļuvu kopā ar tādiem spēlētājiem kā Linas Kleiza (Lietuva) un Rūdijs Fernandess (Spānija). Līdz šim panākuma tika ieguldīts liels darbs, un tas arī atmaksājās.
Un par komandas augstāko sasniegumu es uzskatu Latvijas čempiona titula iegūšanu, kad biju basketbola kluba “Barons” sastāvā 2010. gada. Lieliskas emocijas!

Panākumi sportā vienmēr prasa daudz darba, savukārt daudz darba nozīmē, ka neatliek laiks citām nodarbēm, bērniem tas noteikti ir visgrūtāk, īpaši mūsdienās, kad ir tik daudz citu iespēju un izklaižu. Vai bērnībā un jaunībā no daudz kā ir nācies atteikties, lai spēlētu basketbolu?
Jā, tā ir. Lai kaut ko sasniegtu basketbolā, tas ir jāizvirza par prioritāti. Un, protams, arī mācības man vienmēr bijušas svarīgas. Bet basketbola dēļ sanāca pat tā, ka nevarēju aiziet pats uz savu 9. klases izlaidumu. Un, protams, arī citas lietas tika noliktas malā.

Tik daudz par bērnību. Savu spēlētāja karjeru pavadīji dažādos basketbols klubos, piemēram, Valmierā un Baronā. Kā notika pāreja uz trenera amatu? Vai vēl spēlē basketbolu?
Vienmēr esmu gribējis darboties basketbola lauciņā, arī pēc basketbola spēlēšanas beigām. Basketbolā jūtos kā savā elementā, savā vidē. Pirmoreiz pamēģināju trenera pienākumus Artūra Visocka-Rubeņa rīkotajās "3 punktu" nometnēs. Paldies Artūram par tādu iespēju! To es sāku darīt tad, kad vēl pats aktīvi spēlēju basketbolu. Un, kad biju beidzis aktīvās spēlēšanas gaitas, uzreiz sāku darboties kā treneris BJJS "Rīga" ar 1998. un 1997. gadā dzimušajiem audzēkņiem.

Un šobrīd esi nokļuvis LU basketbola sistēmā. Kā tas notika? Kas lika pievienoties tieši LU kolektīvam?
Likt neviens nelika, bet Dzintars (Berkolts) un Uģis (Bisenieks) šovasar augusta sākumā man piedāvāja šādu iespēju – strādāt ar LU 2. divīzijas komandu, kuras pamatuzdevums ir jauno un perspektīvo spēlētāju piesaiste LU basketbolam un sagatavošana nākamajam solim, kas ir pāreja uz profesionālo sportu. Ilgi nedomājot es piekritu. Paldies viņiem!

Jau pāris mēneši kopš stāšanās galvenā trenera amatā ir pagājuši, sistēma arī no iekšpuses iepazīta krietni labāk. Kādi, tavuprāt, ir LU basketbola sistēmas plusi/mīnusi?
Sākumā par plusiem, kas ir lielas iespējas attīstībai – jo tīri akadēmiski LU ir lielākā augstskola Latvijā ar visdažādākajiem studiju virzieniem. Arī vieta ir lieliska – Rīga (stratēģiski Latvijas centrā), kas ļauj piesaistīt spēlētājus no visas Latvijas. Par plusu varu uzskatīt arī visus LU basketbola cilvēkus, kur katram ir savi pienākumi.
Ja par mīnusiem, tad lielākais mīnuss, manuprāt, ir savas treniņu un spēļu zāles trūkums. Prasītos nedaudz modernāka zāle par Diagnostikas centra 4 piedāvāto. Ziemā mēdz būt pārāk auksts un, manuprāt, treniņu zālei jābūt tādai, kas atbilstu arī LBL1 spēļu prasībām!

Katrs jaunais treneris ar sevi nes arī izmaiņas. Kādas ir lielākās izmaiņas tagad, kad LU ir pavisam jauna 2. divīzijas komanda un ar tevi kā treneri?
Lielākā izmaiņa varētu būt tas, ka turpmāk procentuāli daudz vairāk tiks piesaistīti vidusskolas vecuma spēlētāji, tādā veidā dodot iespēju daudz ātrāk adaptēties lielajam basketbolam. Un daudz vairāk strādāsim uz individuālajām lietam, protams, neizmirstot par rezultātu. Piemēram, jau tagad spēlētājiem ir iespēja četras reizes nedēļā pirms skolas plkst. 7:00 apmeklēt individuālos treniņus, kuros darbojos es un mans palīgs Agris Sarkans (kurš tieši individuālajās lietās var jauniešiem ļoti daudz dot). Divas reizes nedēļā ir fiziskie treniņi pie Ivara Ikstena, kur daudz tiek strādāts tieši ar individuālu pieeju katram spēlētājam. Tas viss notiek paralēli komandas treniņiem un spēlēm.

Un kā tev sokas ar komandu? Vai izdodas sasniegt uzstādītos mērķus visai komandai kopumā un tieši tev kā trenerim?
Sezonas jeb komandas pastāvēšanas sākums nebija pārāk veiksmīgs, jo tika piedzīvoti vairāki zaudējumi pašās maču galotnēs. Tam ir dažādi iemesli – komanda tikai septembra vidū tika sapulcināta kopā, pašlaik ir arī pārāk īsa spēlētāju komplektācija, kas traucē tieši komandas snieguma uzlabošanā u.c. Ceru, ka pavisam drīz izdosies uzlabot sniegumu! Bet galvenais mērķis ir spēlētāju izaugsme, par ko varēs spriest 1–3 gadu griezumā. Tad arī varēs redzēt, vai būsim ko paveikuši.

Daudziem cilvēkiem izdodas apvienot vairākus amatus. Kā tev ar citiem darbiem? Vai nopietni nodarbojies arī ar ko citu, vai esi pilna laika treneris?
Pašlaik esmu tikai treneris – gan LU sistēmā, gan BJBS "Rīga". Citām nodarbēm laika vairs neatliek.

Un kā ar pārējo dienas daļu? Ko vislabprātāk dari brīvajā laikā? Vai tāds vispār ir?
Pēdējā laikā tāds ir ļoti, ļoti, ļoti maz. Bet, pirmkārt, cenšos būt pats fiziski aktīvs – spēlēju gan basketbolu, gan futbolu, gan nedaudz arī tenisu + pēc iespējām vēl individuāli padarbojos. Lai vienmēr būtu formā! Patīk arī kādu labu filmu noskatīties, palasīt grāmatas un paklausīties mūziku.

Paldies par šo sarunu! Veiksmi ar komandu, lai izdodas iecerētais!

Edija Šlesera basketbolista karjera LBL 1.divīzijā

2012./2013.gada sezona - Jūrmala/Fēnikss
2010./2011.gada sezona - BK Valmiera (līdz februārim), Penne Basket (no februāra)
2009./2010.gada sezona - BK Barons
2008./2009.gada sezona - Ķeizarmežs
2007./2008.gada sezona - RNS-D/Līvāni
2005./2006. – 2006./2007./2007.gada sezona - Valmiera
2004./2005.gada sezona - BK Rīga
2001./2002. – 2003./2004.gada sezona - Barons

LBL Zvaigžņu spēles dalībnieks 2008. un 2009.gadā.

Interviju sagatavoja: Lāse Mīlgrāve

BK LU žurnāla ,,Par un ap mums'' 4.numuru e-veidā lasi ŠEIT. 

  +1 [+] [-]

, 2016-12-07 18:14, pirms 7 gadiem
Nevar būt