Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:131, Did:0, useCase: 3

Misters: "Pēc krustenisko saišu traumas svarīgākais būt pacietīgam"

Emils Ozerinskis

Misters: "Pēc krustenisko saišu traumas svarīgākais būt pacietīgam"
Andris Misters
Foto: VEF Rīga

Šosezon Latvijas Basketbola līgā debitējis 25 gadus vecais latviešu basketbolists Andris Misters, kurš savu pirmo profesionālo sezonu aizvada "VEF Rīga" rindās. Pēc spēles Valmierā, kurā Misters ar 17 punktiem bija mača rezultatīvākais spēlētājs, basketbolists sarunā ar Sportacentrs.com pastāstīja par pievienošanos valsts čempionkomandai un dalījās ar savu pieredzi, atlabstot pēc krustenisko saišu traumas.

194 cm garais uzbrūkošais aizsargs Andris Misters vefiņa rindās LBL čempionātā vidēji spēlē sakrājis 10,3 punktus, tālmetienus realizējot ar 44,4% precizitāti, tādējādi būdams komandas rezultatīvākais spēlētājs. Savukārt VTB līgas turnīrā basketbolista spēles laiks bijis mazāks, vidēji tiekot pie 3,8 punktiem, bet metienu precizitāte Misteram tajā bijusi pat labāka nekā vietējā čempionātā.

Latvijas līgā esat izcīnījuši astoņas uzvaras pēc kārtas, VTB līgā panākumi pēdējās divās spēlēs. Kādas emocijas šobrīd ir komandā?
Emocijas, protams, ir pozitīvas, jo, kā jau teici, esam pēdējās spēles uzvarējuši. Domāju, ka beidzot sākam nākt kopā kā komanda. Darām to, ko treneris liek, līdz ar to ir rezultāts gan VTB līgā, gan LBL. Galvenais to visu turpināt un sezonas gaitā uzlabot sniegumu.

Pēdējā laikā komandai pievienojušies divi jauni leģionāri. Kā noris viņu iejušanās komandā?
Neko īpaši speciālu nedarām. Viņi ir ļoti profesionāli. Jau no pirmās dienas, nākot uz treniņiem, zina kombinācijas. Cik varam, palīdzam iejusties komandā, bet džeki kā tādi ir ļoti normāli. Viņi ir forši komandas biedri gan uz laukuma, gan ārpus tā. Viss ir ļoti labi.

Šodien pats sameti 17 punktus un laukumā izskatījies pārliecinoši. Kā pats jūties, spēlējot LBL līmenī, un kā ir VTB līgas spēlēs?
Jūtos pārliecināts. Spēlēs cenšos īstenot to, pie kā strādāju treniņos. Protams, ne vienmēr tas izdodas, bet ir spēles, kad sanāk. Šodien bija viena no tām dienām, kad liela daļa no treniņos darītā arī izdevās laukumā.

Pašam 25 gadu vecumā sanāk debitēt profesionālajā basketbolā. Vai komandā nav sajūta kā jaunajam, lai gan nebūt pēc vecuma neesi jaunākais spēlētājs komandā?
Varbūt kādreiz ir tāds moments. Tomēr basketbolu spēlēju jau ne pirmo dienu un pavisam kā jaunais nejūtos. Citiem tā var likties, skatoties no malas, bet es pret sevi turu augstus standartus un cenšos darīt visu pēc labākajām iespējām.

Pēc tiem gadiem Amerikā daudzi šeit Latvijā bija par tevi aizmirsuši. Pastāsti kā bija starpsezonā? Cik liela interese komandām par tevi bija?
Godīgi teikšu, ka interese nebija nekāda milzīgā. Bija tikai pāris iespējas. Jāatzīst, ka arī pagājušā sezona, atgriežoties pēc traumas, pēc statistikas, cilvēkiem skatoties Latvijā, nelikās tā spožākā. Līdz ar to kontakts ar mani vai cilvēkiem, kas varētu par mani pastāstīt, nav, tādēļ nezināja un nebija lietas kursā. Neviens tā īsti nebija ieinteresēts. Biju ļoti priecīgs par doto iespēju no VEF, kuru izdevās izmantot. Te nu es esmu.

Kurš bija tas cilvēks, kurš tevi ieteica VEF?
Bija vairāki cilvēki, ar kuriem pēdējās sezonas laikā kontaktējos. Viens no tiem bija Kaspars Vecvagars, kurš ir ļoti tuvs draugs, kopā esam uzauguši. Ar viņu runājot, izveidojās kontakti un tā iespēja radās.

Šodienas aktuālais notikums basketbola pasaulē ir ziņa par Kristapa [Porziņģa] traumu. Pašam arī ir nācies iet cauri šādai situācijai. Pastāsti, kas ir sarežģītākais, ārstējot krustenisko saišu traumu, un kas ir galvenais, lai sekmīgi atgrieztos basketbolā?
Uzskatu, ka sarežģītākais ir tas, ka mēs kā sportisti visu ar degsmi gribam panākt ātrāk. Svarīgākais ir būt pacietīgam un iziet visu rehabilitācijas procesu no pirmās dienas līdz pēdējai. Nedrīkst sasteigt, citādāk būs visādas problēmas arī turpmāk. Ļoti svarīgi būt pacietīgam, katru dienu darīt pa bišķītim, sākot no pirmās dienas. Progress nāk. Pašam arī sākumā likās bēdīgi un nebija daudz prieka. Laikam ejot, sāc atkal skriet un darboties ar bumbu. Tas dod lielu prieku un pacilājumu. Jāturpina tas darīt. Citam nepieciešami septiņi, citam astoņi, citam deviņi mēneši. Ceru, ka Kristapam būs veiksmīgs atveseļošanās process, un viss būs kārtībā pēc iespējas ātrāk.

  -1 [+] [-]

, 2018-02-08 01:19, pirms 6 gadiem
arī 6 mēneši šķiet brrriesmigi gari. vai kads arsts vai specialists var pateikt kapec krustenisko saishu plisums ir tik ilgi arsteejams??

     [+] [-]

, 2018-02-08 02:39, pirms 6 gadiem
Jo ir nepieciešams ilgs laika periods , kamēr saite saaug ! Man pašam ir plīsis ! Man no augštilba saitēm uztaisīja krusteniskās saites ! Kamēr saaug un spēj atkal funkcionēt ir nepieciešams laiks , nerunājot nemaz par profesionālu sportu

     [+] [-]

, 2018-02-08 08:09, pirms 6 gadiem
Tieši tā, itkā saka ka krusteniskās saites transplants saaug kaut kur ap 3 mēnešiem. Bet nu praksē, tas ir katram individuāli. Man personīgi ir sācies jau 7 mēnesis un neesmu sācis vēl kārtīgi lekt, tāpēc varu teikt ka mana atlabšana ir lēna. Kaut kur nedaudz sastiedzu un celis atkal nedaudz piepampa un pampumu nost varēju dabūt tikai ar atpūtu.
Profesionāļiem tas ir protams savādāk, ap viņiem čubinās entiem fizoterapeiti un saka, kas ir labāk.
Varbūt ņemot vērā tēmas aktualitāti var kāds vēl padalīties ar savu pieredzi ACL traumu sakarā?

     [+] [-]

, 2018-02-08 08:12, pirms 6 gadiem
Pirmos mēnešus kāja ir jātur ortozē, noteiktā lenķī ar īpaši ierobežotām kustībām, lai transplants saaugtu ar kaulu. Precīzi neaceros, bet no kāda trešā mēneša pamazām jaunā saite jāsāk iestaipīt,lai neatrofētos. Četru mēnešu laikā, kamēr lēkā uz vienas kājas, muskuļi orai kājai ir pilnīgi atrofējušies, tad jāsāk tie uztrenēt atpakaļ, pamazām stiepjot saiti tālāk līdz funkcionālai amplitūdai (kura nekad nebūs tik liela vairs, kā īstajai saitei). Un tad beidzot jāsāk nostiprināt muskuļi ap saiti, lai tie būtu vēl spēcīgāki, nekā pirms traumas. Nu kaut kā tā, lai gan profiņiem tie laika nogriežņi iespējams ir savādāki. Pamatuzdevumi - iestaipīt transplantu, atjaunot un nostiprināt muskuļus, nodrošināt muskuļu darbības automātiskumu un nervu impulsu pareizu reaģēšanu uz slodzēm, pārslodzēm.

  +2 [+] [-]

, 2018-02-08 08:21, pirms 6 gadiem
Daudz kas atkarīgs arī no meniska, vai tas bija traumēts reizē ar saiti, jeb nē. Pampums veidojas no šķidruma celī, kas mēģina "ieeļļot", aizsargāt traumēto vietu, urbtos kaulus. Ja neliksi slodzi virsū sapampušam celim, tad šķidrums turpinās veidoties pie katras jaunas slodzes. Labs tautas līdzeklis - svaigas ar gaļas āmuriņu sadauzītas kāpostu lapas, kuras pa nakti un pēc slodzēm var pietīt celim - tās noņems pampumu.

     [+] [-]

, 2018-02-08 08:44, pirms 6 gadiem
Principā jau menisks pie krustenisko saišu plīsuma vienmēr plīst. Manā gadījumā to piešuva atpakaļ.
Nu par to pampumu jeb tūsku, uzliekot atpūtu un magnēta terapija tas nogāja

     [+] [-]

, 2018-02-08 10:02, pirms 6 gadiem
Pirmo ko dara pēc operācijas ir izstrādā hamstringus, jo ir nepieciešams pilns kustību apjoms celī, lai neveidotos rētaudi. Jo ar atroskopu operācijas laikā caur to pašu griezuma vietu (celim no priekšpuse) ņem saiti no hamstringu cīpslas, tādēļ ja pēc operācijas to vietu neizstrādās veidosies sabiezējumi un rētaudi, kuri pēc tam radīs lielas problēmas. Aktīvas kustības neveic principā tikai ~1mēn, taču tajā laikā var strādāt ar nelieliem izometriskiem vingrojumiem, kur muskuļi savu garumu nemaina kontrahējoties.

     [+] [-]

, 2018-02-08 18:35, pirms 6 gadiem
kvadrats rakstīja: Jo ir nepieciešams ilgs laika periods , kamēr saite saaug ! Man pašam ir plīsis ! Man no augštilba saitēm uztaisīja krusteniskās saites ! Kamēr saaug un spēj atkal funkcionēt ir nepieciešams laiks , nerunājot nemaz par profesionālu sportu
Tas tīri no cilvēka atkarīgs...Aizmirsu uzvārdu, bet bijušajam leišu basketbolistam arī bija tāda trauma, viņš 3-4 mēnešu laikā atgriezās...Kurš skatījās interviju ar Kasparu Vecvagaru zinās, tur viņš tika pieminēts

     [+] [-]

, 2018-02-09 11:14, pirms 6 gadiem
Real Rebel rakstīja: Tas tīri no cilvēka atkarīgs...Aizmirsu uzvārdu, bet bijušajam leišu basketbolistam arī bija tāda trauma, viņš 3-4 mēnešu laikā atgriezās...Kurš skatījās interviju ar Kasparu Vecvagaru zinās, tur viņš tika pieminēts
Droši vien, ka var to izdarīt, ja viss labi saaug un ir liela vēlēšanās pašam strādāt ar kāju un celi (pirmos mēnešus nav baigi patīkami, jo kustinot ir diez gan lielas sāpes) + no psiholoģijas daudz kas atkarīgs, jo zemapziņā kājai vairs neuzticies, gribas to pasaudzēt. Tāpēc daudz vairāk ir tādu, kas nevar atgriezties iepriekšējā līmenī. Tādeļ cepuri nost par Dāvja gribasspēku un psiholoģisko noturību.

     [+] [-]

, 2018-02-09 21:12, pirms 6 gadiem
serso rakstīja: Droši vien, ka var to izdarīt, ja viss labi saaug un ir liela vēlēšanās pašam strādāt ar kāju un celi (pirmos mēnešus nav baigi patīkami, jo kustinot ir diez gan lielas sāpes) + no psiholoģijas daudz kas atkarīgs, jo zemapziņā kājai vairs neuzticies, gribas to pasaudzēt. Tāpēc daudz vairāk ir tādu, kas nevar atgriezties iepriekšējā līmenī. Tādeļ cepuri nost par Dāvja gribasspēku un psiholoģisko noturību.
Kā Dāvis intervijā teica, tad otrā atlabšanas reize bijusi daudz vieglāka