Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:131, Did:0, useCase: 0

Čerbikovs: "Sapratām, ka čaļiem jādod enerģija"

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Čerbikovs: "Sapratām, ka čaļiem jādod enerģija"
Ilmārs Čerbikovs un BK "Ogre" 2019. gada 4. maijā: pirmā medaļa LBL pirmajā divīzijā. Foto: Renārs Koris

"Ogrēnieši ir kolosāli. Tik patriotiski, ka spēlētāji sezonas beigās daudzviet jutās kā mājās. Ceru, ka pārējās LBL komandas atradīs pareizos cilvēkus un izveidos līdzīgas kustības," pēc pirmā lielā panākuma pirmajā divīzijā teica BK "Ogre" līdzjutēju kustības līderis Ilmārs Čerbikovs.

Lietainajā 2014. gada augustā Ogres 1. vidusskola uzņēma Eiropas U16 čempionāta spēles. Latvijas kadetus, tai skaitā nākamo NBA spēlētāju Rodionu Kurucu, atbalstīja krietns līdzjutēju pulks, bet nākamajās sezonās skatītāji arvien biežāk sāka apmeklēt arī pašmāju komandas spēles.

Ogres ceturtajā sezonā virslīgā jau varēja novērot parādību, kura agrāk bija pazīstama tikai Cēsīs, Saldū un Valmierā – savējos vārda tiešā nozīmē atbalstīja visa pilsēta. Tas ir brīdis, kad – mēneša griezumā – uz mājas spēlēm grib nākt 10 un vairāk procenti iedzīvotāju. Kā, piemēram, Baltijas līdzjutēju galvaspilsētā Kauņā. Un tad notiek lielas lietas.

Piecas sekundes pirms finālsvilpes kļūst skaidrs – neviens Ogrei uzvaru neatņems. Zālē sākas prieka izvirdums. Līdzjutēji pateicas komandai divreiz – vispirms ar “Viking clap” vietējo versiju, pēc tam uzgavilē komandai, kura, sadevusies rokās, atdod godu galvenajai tribīnei.

Ir 2019. gada 4. maijs. Kad sākās Tavs ceļš?
Laikam 2015. gadā, taču reāli un nopietni – 2018. gada pavasarī. Brīdī, kad cīnoties par bronzu, sāpīgi zaudējām tai pašai Jūrmalai ar 0-3. Saņēmāmies! (sarunas laikā pie Ilmāra turpina nākt spēlētāji un līdzjutēji)

Šo sezonu gribas nosaukt par “kļūdu labojumu”. Protams, sastāvi ir citādāki, sezona cita, taču – izdarījām. Liels prieks par puišiem, apsveicu!

Teicu trenerim par trešās ceturtdaļas beigām – Edgars ārā, diviem četras piezīmes. Ko fani juta tajā brīdī?
Fani spēli uztver visjūtīgāk. Ņemot vērā, ka Lasenbergs ir atslēgas spēlētājs, kurš visa “play-off” garumā spēlēja pirmo vijoli – un ir mazā fināla galvenais spēlētājs – piezagās uztraukums. Viens otru uzmundrinājām. Sapratām, ka čaļiem jādod enerģija. Paldies Dievam, viss sanāca.

Viena lieta ir atbalstīt komandu mājās. Ogrei tas izdodas – super, malači! Emociju ziņā lielākā diena LBL sezonā, taču katram fanam liels pārbaudījums ir izbraukums. Divsimt ogrēnieši Tallinā – kā tas notika?
(Garām ejošie līdzjutēji nobļaujas “Ilmār!”) Domāju, ka tas kļuva par pagājušā gada notikumu loģisku turpinājumu. Uzņēmos fanu kultūras “vilkšanu”. Daudzi saka, “Ilmār, paldies, bez tevis tas nenotiktu”. Negribu tam piekrist – viss notiek mijiedarbībā. Ļoti daudz nosaka komandas darbs.

Kā zinām, latvieši ir fanotāji. Pavasaros tas redzams hokejā. Vajag viņus aizraut – piešķilt dzirksteli – un viss notiek. Ielikt sludinājumus (avīzēs un sociālajos tīklos). Uz Tallinu nebraucām pēc ceturtās vietas – un komandas spēle parādīja, ka varējām Igauniju atstāt ar medaļām. Tāds ir sports.

Ogres līdzjutēji: gada labākā atmosfēra LBL spēlē. Foto: Renārs Koris

Ogres klubs var lepoties ar saviem atbalstītājiem

”Mēs esam Ogre!”

Kāds ir Ogres fana nākamais sapnis?
Fani ir maksimālisti – vienmēr gribēs vairāk. Sasniedzām trešo vietu, gribam – minimums, sudrabu. Maksimums, uz kuru ejam, ir zelts. Turpinot par izbraukumiem – Ogres cilvēki ir kolosāli. Tik ļoti patriotiski, ka spēlētāji sezonas beigās daudzviet jutās kā mājās.

Ceru, ka pārējās LBL komandas atradīs pareizos cilvēkus un izveidos līdzīgas kustības. Daudzviet tādu nav, tādēļ ogrēnieši izbraukumos var justies kā mājas zālē. Jūrmala gan tāda nav – arī viņu atbalstītāji deva pretī.

Kura komanda agrāk bija Tavējā?
Tādā līmenī – tikai Ogre, taču basketbols nekad nav atstājis vienaldzīgu. Pats esmu no Rīgas un mans pirmais atbalstītais klubs bija “ASK Rīga”. Diemžēl pirms 10 gadiem tas beidzās. Ilgu laiku nevarēju atrast piemērotu komandu. Pārgāju uz hokeju, kamēr pārvācos dzīvot uz Ogri. Sāku ar LBL2, turpinājumā komanda iekļuva pirmajā divīzijā un kāpa arvien augstāk.

     [+] [-]

, 2019-05-05 09:29, pirms 7 mēnešiem
Pēdējās dienas vairums rakstu par Ilmāru Čerbikovu
Cik var noprast, tad tieši vinš izcīnija bronzu Ogrei
APSVEICAM !!!

     [+] [-]

, 2019-05-05 11:59, pirms 7 mēnešiem
It kā viss pareizi, tikai Ilmārs aizmirst, ka Ogre ir mazpilsēta un visur pasaulē lokālpatriotisms ir ļoti augstā līmenī, jo mazpilsētā sabrauc visi radu radi, draugi, čomi, čomu čomi, un tas viss veido šo aizrautību, jo sevišķi, ja spēlētāju kodols noturās ilgāku laiku. Rīgai fanus piesaistīt ir ļoti grūti, jo atpūtas iespēju ir tiiiiiik dauuudz, lai izvēlētos darīt ko citu. Rīgā ziņas neizplatās tik ātri par nākamajiem mačiem, bet mazpilsētā aizejot uz vienīgo lielo TOPiņu cilvēki runā savā starpā un info nodot no mutes mutē un protams ja cilvēki redz ka par komandu jūsmo valsts prezidents un pilsētas mērs nekaaunoties no tā, tad pilsēta pavelkas līdz sakot, re, kāpēc es arī tā nevaru. A Rīgā tā nav , visi ir auksti, katrs katram ir svešs un visi kautrīgi, sak, ko tad es. To ir jāmaina līderiem komandas vadībā, un līderiem tribīnēs, kas izstrādā pareizo formulu cilvēku piesaistei. Paldies Jahovičam Gatim, kas šobrīd ir sācis domāt par VEF fanu iekustināšanu un kaut kas vismaz notiek. Vajag tādus kā Ilmāru, fanātus!