U19 izlases treneris Graudiņš: "Attieksme parādās treniņos, nevis vārdos"

KevinDurant#35 rakstīja: LV pa blatu arī var tikt visās izlases. Nopirkt vietu un ķipa teikt, ka labākus nevarēja dabūt. Neko darīt, bet ar trēnēšanos pašvaki, jo to jau var redzēt pat stadionos un neredzētu kaut kādi izlases puiši vai meitenes trēnētos.

itrenere rakstīja: Pilnīgi piekrītu. Ir spēlētājas, kuras izlasē tiek kopš mazotnes, jo vecāki ir labos draugos ar treneriem. Turklāt spēlētāju līmenis paliek uz vietas, jo kāpēc censties, ja zini, ka vieta būs. Tai pašā laikā kāds talantīgs paliek aiz borta.

vorkuta rakstīja: Bez konkrētiem uzvārdiem jūsu teiktais ir bla-bla-bla.

vorkuta rakstīja: Bez konkrētiem uzvārdiem jūsu teiktais ir bla-bla-bla.

ak68 rakstīja: Ir daudz taisnības tajā, ko treneris saka. Bet, ja mēs apgalvojam, ka kāda meitene tiek izlasē nepelnīti (jo tur vecāki sarunā vai kas), bet kāda laba spēlētāja paliek aiz borta, tad tomēr jārunā konkrēti. Jo kur tad ir tie lielie talanti, kas būtu palikuši ārpus komandas? Ja vien nav traumas, kādi citi objektīvi iemesli, tad vairāk vai mazāk labākās arī tiek izlasē. Galu galā četrus gadus pēc kārtas kāda no meiteņu izlasēm ir tikusi uz pasaules čempionātu un to diez vai izdarīja basketbolistes, kas bija tikušas komandā pa blatam. 14-16 gados jau konkurence ir gana nopietna, daudzas sporta skolas labi strādā. Vēlāk sākas kāds atbirums, varbūt sāk trūkt motivācijas, parādās citas intereses. Nedomāju, ka tas nenotiek citās valstīs, vienkārši tur ir vairāk iedzīvotāju un lielākas atlases iespējas, tur tikai paši treneri pamana tās, kas ir vairs negrib spēlēt. Mēs uzreiz to jūtam, redzam, ka ir meitenes, kas nevelk vairs tajā līmenī. Bet nav jau arī ko īsti likt vietā. Te var paskatīties no otras puses. Kur šīm meitenēm spēlēt profesionālā līmenī. Mums šobrīd ir 1,5 profesionālas komandas. Vajadzētu vismaz kādas četras. Piemēram, divas Rīga, viena Liepājā, vel kaut kur. Agrāk bija Cēsīs, vismaz kāda konkurence. Tad šie klubi motivētu, sacenstos par meitenēm, arī meitenēm parādītos vēlme palikt basketbolā. Citādi tagad ko? 18-19 gados taču jau sāc domāt, ko dzīvē darīsi. Ja netiekam TTT, tad vai nu braucam uz NCAA vai meklējam kādas papildus iespējas Eiropā. Bet ja pirmais nespīd, bet pēdējie divi varianti neder, tad nav brīnums, ka dažai sāk zust motivācija un tas, ka treneri stāsta, ka vairs negrib trenēties, nestrādā pie atlētisma un tā tālāk, tas neko nemainīs. Pie šīs sistēmas tikai pašas uzņēmīgākās un talantīgākās paliks profesionālajā basketbolā, pārējām tas būs labi, ja tikai hobijs.

Skudriniekss rakstīja: Tiklīdz Cēsis spēlēja ar savām audzēknēm, tā uzreiz bija pēdējā vietā LV līgā, zem Liepājas, zem TTT juniorēm, zem studentēm. Cēsis bija ļoti mākslīgs veidojums ar dārgām leģionārēm un ļoti pārmaksātām LV spēlētājām!

ak68 rakstīja: Par Cēsīm piekrītu. Lielā mērā tas bija mākslīgs veidojums. Profesionāli sieviešu basketbola klubi jāveido tur, kur ir spēcīgas sporta skolas. Bez TTT tai jābūt Liepājai, Daugavpilij, domāju, ka Saldus, arī Rīgā vēl varētu būt kāds klubs, jo sporta skolas ir vairākas. RSU te neskaitās, jo vismaz pagaidām tā ir studentu un amatieru komanda. Ja to varētu tā izdarīt, tad jau veidotos kāda sakārtota sistēma. Pagaidām mums ir tikai viena piramīda ar nosaukumu TTT.

john_isner_110096780324187 rakstīja: Par kādu Saldu un Daugavpili Tu runā. Vai Tu zini cik meitenes gadā beidz sportaskolas. Cik liels ir atbirums, pateicoties garantētajām vietām izlasēs, nopirktajām vietām, treneru malā aizvāktiem spēlētājiem, kas traucē attīstīties viņu sapņu produktam. Tur beigās nekas vairs nesanāk. Par finansējumu nemaz nerunāsim. Ar vienu Višņēviča entuziasmu būs par maz

ak68 rakstīja: Nu labi. Teorētiski, ja Saldū būtu augšā spēcīgs klubs, kas bāzēts uz profesionāliem principiem, tad būtu sakārtota vietējā piramīda un meitenēm būtu, kur tiekties. Tagad jau labi, Saldus spēlē Baltijas līgā, bet tā faktiski sporta skolas komanda. Tāpat saprotu, ka ir jautājums, ko meitenēm darīt tālāk. Normāli būtu, ja šī piramīda beigtos ar spēcīgu vietējo profesionālu klubu. Tad arī nebūtu jālokas un jāatskaitās centram. Varbūt ir vietējie uzņēmēji, kas var ko tādu noorganizēt. Var jau arī tagadējo komandu pārveidot uz profesionāliem principiem un paralēli izveidot Saldus-2, kas Baltijas līgā spēlē ar jaunatnes sastāvu. Tas jau tikai visiem nāktu par labu. Un talantīgākās meitenes zinātu, ka Saldū ir laba komanda, kas spēlē par labām vietām Baltijas līgā un varbūt arī plašākos ūdeņos. Un tad viss nebūtu atkarīgs no tā, vai tiek izlasēs vai nē. Bet to visu ne jau no centra kāds organizēs, pašai Saldus ir jāgrib to visu tā izveidot. Citādi tur tiešām būs tikai Visņēvica entuziasms, kas to visu stutē.

john_isner_110096780324187 rakstīja: Cilvēk mīļo! Vai Tev ir nojausma, cik meitenes Saldū trenējas basketbolā? Tur vecākajā grupā jaunatnes čempī jau klāt spēlē 4 gadus jaunākas par tekošo gadu, lai vispār komanda sanāktu. Un no tām Pēteris pusi aiz rokas uz treniņiem ved, lai pa ielām nevazājas. Tāda sajūta, ka būsi izmēros Saldu ar Ņujorku sajaucis

john_isner_110096780324187 rakstīja: Cilvēk mīļo! Vai Tev ir nojausma, cik meitenes Saldū trenējas basketbolā? Tur vecākajā grupā jaunatnes čempī jau klāt spēlē 4 gadus jaunākas par tekošo gadu, lai vispār komanda sanāktu. Un no tām Pēteris pusi aiz rokas uz treniņiem ved, lai pa ielām nevazājas. Tāda sajūta, ka būsi izmēros Saldu ar Ņujorku sajaucis

ak68 rakstīja: To es visu zinu. Es jau te par kaut ko citu runāju. Tas, ko es rakstīju, nav tik daudz par jaunatnes basketbolu. Tas ir vairāk par to, ka mums nav profesionālu sieviešu basketbola klubu. Tur jau visa tā sāls aprakta. Labi, nebūs Saldu, būs Liepājā, Jelgavā, varbūt Ventspilī. Bet būs kādi augsta līmeņa profesionāli klubi Latvijā bez TTT, lai ir mērķis meitenēm, kur tiekties. Nav jau tik daudz uz pagātni jāskatās. Pagātni neizmainīsi. Ir jāskatās, ko nākotnē varam mainīt. Saldus jau bija tikai piemērs, kur redzu, ka darbojas veiksmīgi sporta skola. Tas bija domāts kā pretstats Cēsīm, kur reiz bija spēcīgs profesionāls klubs, bet jaunatnes basketbolā tik lielus panākumus neredzam. Kāpēc vīriešiem varam uzturēt profesionālas vai pusprofesionālas komandas tik daudzās Latvijas pilsētās, bet sievietēm to nevaram? Es saprotu, ka večiem tur apgrozās lielāki līdzekļi. Tā reizē ir atbilde, bet reizē arī nav. Jo tradīcijas jau jāveido pašiem uz vietas. Nav jau izmēram nozīme. Ir nozīme gribēšanai kaut ko izdarīt. Iemeslus, kāpēc nedarīt, vienmēr var atrast, bet kaut ko izdarīt, tas prasa arī ko vairāk.. Bet tas jau cits stāsts.