Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:134, Did:0, useCase: 3

Dairis Bertāns: "Treneris Blats atļāva piedalīties dēla dzimšanā"

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Dairis Bertāns: "Treneris Blats atļāva piedalīties dēla dzimšanā"
Dairis Bertāns 19. augusta pārbaudes spēlē pret Lietuvu
Foto: Romāns Kokšarovs, f64

"Deivids Blats zina, ko darīt izšķirošajos brīžos – spēlēt uz garo, izmest trīspunktnieku vai iet caurgājienā. To nevar iemācīties, tas jājūt. Viņam šī izjūta piemīt," Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības aizsargs Dairis Bertāns klātienē pārliecinājās par slavenā Izraēlas trenera labākajām profesionālajām un cilvēciskajām īpašībām.

Daira brālis Dāvis 2016. gadā kļuva par pirmo Latvijas spēlētāju ULEB ērā, kurš sasniedza Eirolīgas “Četru finālu” (FIBA ērā to paveica Gundars Vētra). Gadu vēlāk vecākais brālis viņu gandrīz noķēra – Stambulas “Darussafaka” pirmo reizi iekļuva “play-off” un nonāca divu uzvaru attālumā no četrinieka.

Bertāniem pārdzīvojumu netrūka – kamēr brāļi cīnījās Eirolīgā un NBA, māte Dina uzveica krūts vēzi, bet Daira sieva Inna laida pasaulē ģimenes pirmdzimto. Pēc nedēļas Dairis un Dāvis dosies uz Stambulu, lai kopā cīnītos Eiropas čempionātā.

Finālturnīrs notiks Stambulā – grupas spēles "Fenerbahce" arēnā Āzijas pusē, "play-off" cīņas "Sinan Erdem" zālē Eiropā. Vai līdzjutējiem jānoskaņojas braukt uz abām daļām? Ko iesaki apskatīt pilsētā?
Mūsu mērķis ir spēlēt gan Āzijā, gan Eiropā. Stambulā ir ļoti daudz, ko redzēt. Pieļauju, ka braukt ar metro ir labākais veids pilsētas apskatei, citādi var gadīties visu dienu pavadīt satiksmē. Par apskates vietām neko jaunu nepateikšu – iegūglējot visu var atrast.

Tavs ieteikums – neņemt taksometru un braukt ar sabiedrisko transportu?
Tas būs ātrāk, lētāk un efektīvāk.

Stambulā ir visvairāk profesionālu basketbola komandu pasaulē. Trīs klasiskie klubi – "Bešiktaš", "Fenerbahce", 'Galatasaray". Vēlāk šai grupai pievienojās "Anadolu Efes", kamēr "Darussafaka" uz šī fona ir jauna komanda. Nebija pastarīšu sajūta?
Laukumā pierādījām, ka tā nav – uzvarējām visas nosauktās komandas. Dažas pat vairākas reizes. Varbūt uz papīra šķita, ka esam pastarīši, taču realitātē “Darussafaka” bija līdzvērtīga pretiniece.

Turpinot domu, "lielajam trijniekam" ir dziļas saknes futbolā un Turcijas sabiedrībā. Varbūt atšķirība izpaudās tribīnēs?
Tā arī bija lielākā atšķirība. Minētajiem klubiem ir futbola komandas un ļoti liela fanu bāze, attiecīgi cita līdzjutēju kultūra. “Darussafaka” nav futbola komandas, taču sezonas beigās arī mēs spējām piepildīt savu arēnu – domāju, ka ar savu spēli piesaistījām ļoti labu atbalstu.

Vai izjuti pārējo fanu kustību ietekmi Stambulā?
Visvairāk tas izpaudās “Fenerbahce” spēlēs. Viņiem ir kaislīgākie līdzjutēji – spēles ir izpārdotas. Citu komandu spēles apmeklēt nesanāca, galvenokārt drošības apsvērumu dēļ. Vietējie ieteica izvairīties no publiskiem pasākumiem – tajos uzturēties ir visbīstamāk. Piemēram, futbola spēles laikā blakus “Bešiktaš” stadionam notika sprādziens. Turku spēlētāji bija labāk informēti – ņēmu vērā viņu ieteikumus.

Sezona ar Deividu Blatu – ko ieguvi, spēlējot pie viņa? Kas viņu atšķir no pārējiem treneriem?
Basketbola ziņā neviens neko jaunu nav izdomājis – spēlēt un trenēt prot visi treneri. Blatu no pārējiem treneriem atšķir tas, ka viņš katrā situācijā zina, ko darīt. Īpaši spēles beigās, izšķirošajos brīžos viņš zina, vai spēlēt uz garo, izmest trīspunktnieku vai iet caurgājienā. To nevar iemācīties, tas jājūt. Blatam šī izjūta piemīt un tāpēc viņš ir ļoti veiksmīgs treneris.

Iekļūšana Eirolīgas "play-off" bija treneru nopelns, spēlētāju nopelns vai kopīgs panākums?
Savs ieguldījums bija kluba vadībai, savs – spēlētājiem un treneriem. Kopā darbojāmies ļoti labi. Tika nodrošināts viss nepieciešamais, lai varētu trenēties labākajos apstākļos un sasniegumi neizpalika.

Savu lomu komandā vēlējies lielāku?
Protams, gribēju. Brīžiem mana loma bija pietiekami liela. Pārējā laikā centos paņemt pozitīvo – kad spēlēju, darīju to labi. Pašpārmetumu nav – savas iespējas izmantoju.

Tavuprāt, cik tuvu bijāt Eirolīgas "Četru finālam"?
Pēc uzvaras otrajā spēlē Madridē teorētiski bijām ļoti tuvu. Stambulā atgriezāmies ar 1-1, taču nākamajās divās cīņās “Real” parādīja, ka ir augstākā līmeņa komanda. Tādā situācijā nokļuvām pirmo reizi, kamēr Madrides spēlētāji to bija piedzīvojuši daudzkārt. “Real” nesāka panikot. Spēlēja droši, ar pārliecību. Domāju, ka trešā spēle bija izšķiroša.

Izslēgšanas spēlēs tev bija individuāli uzdevumi?
Nebija viena noteikta uzdevuma. Sākumsastāvā gāju vienreiz, pārējās spēlēs nācu no soliņa. Man bija jāienes enerģija, agresīvi jāspēlē gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Ierastās lietas. Treniņos komandu sadalīja divās daļās – bieži iznāca spēlēt pret turku (Birkanu) Batuku. Sanāca izmēģināt spēkus pret visiem ārējās līnijas spēlētājiem.

Februārī izskanēja ziņas, ka "Doguš" grupa nākotnē atbalstīs "Fenerbahce" komandu. Kā ziņas ietekmēja kluba sniegumu?
Neviens baumām nepievērsa uzmanību. Visi turpināja strādāt un aizvadīto sezonu tas neiespaidoja. Oficiāli paziņojumi par pārmaiņām sekoja pēc pēdējās spēles.

Tev bija 1+1 līgums ar iespēju palikt klubā arī nākamsezon. Lēmumu ietekmēja notikušās pārmaiņas, ģimenes apstākļi vai citi apsvērumi?
Vadība uzreiz pēc sezonas pateica, ka vēlas izmantot kluba opciju mani paturēt uz nākamo sezonu. Viņi bija apmierināti ar visu, ko darīju. Runāju gan ar treneri, gan ģenerālmenedžeri. Bija zināms, ka “Darussafaka” vairāk nespēlēs Eirolīgā. Nonācām pie secinājuma – ja man būs iespēja spēlēt kādā Eirolīgas komandā, klubs neliks šķēršļus pārejai. Tā arī notika. Izpirkuma maksa bija adekvāta.

Pirmā sezona kā tēvam. Cik daudz laika varēji veltīt ģimenei?
Treniņu un spēļu rutīna īpaši nemainījās. Atšķīrās ģimenes dzīve – atnākot mājās, negāju uzreiz gulēt. Gribēju darboties ar dēlu (Danielu), gribēju būt viņam klāt. Basketbolisti ļoti daudz laika pavada izbraukumos, tādēļ centos izmantot katru iespēju. Kad vajadzēja, cēlos naktīs un piedalījos visos bērna kopšanas procesos. Neteiktu, ka tas bija ļoti nogurdinoši un traucēja. Tieši otrādi – kad sieva ar mazo atbrauca, nospēlēju labāko spēli Eirolīgā.

Teici par celšanos naktīs. Dēls kādreiz neļāva izgulēties?
Bija naktis, kurās viņš pabļāva vairāk – cēlos vienreiz vai divreiz pa pusstundai, taču pēc tam atkal varēju gulēt. Nebija tā, ka dēls bļautu no vakara līdz rītam.

Kādi ir tavi ieteikumi bērna nomierināšanai?
Kopā ar sievu Innu necentāmies reaģēt uz pirmo bļaušanu vai raudāšanu, steidzoties paņemt dēlu rokās. Viņam pašam jāsaprot – viņš jau ir sapratis, ka raudāt nav jēgas. Ar to neko panākt nav iespējams. Dēlam ir mans raksturs – viņš nepadodas un cīnās līdz galam. Dažreiz sanāk cīnīties pašam ar sevi, taču kopumā viss ir kārtībā.

Redzēju fanu zīmējumus, veltītus tavam dēlam. Vai esi saņēmis notikumam pieskaņotas dāvanas?
Visvairāk reaģē cilvēki no Bilbao. Kad spēlējām Vitorijā (pret “Baskonia”), atbrauca uzticamākie fani – tas notika brīdi pirms dēla dzimšanas – atvedot pašadītas sedziņas un citas dāvanas mazajam. Bilbao mūs atceras ļoti labi.

Ko sieva Inna ziedojusi, lai tevi atbalstītu?
Viņas lielākais ziedojums ir atteikšanās no personīgās karjeras. Lai būtu kopā ar mani, viņa upurējās – daļu savu ieceru nolika malā. Pirms dēla dzemdībām bijām kopā, cik ilgi varējām. Pēdējās nedēļās viņa dzīvoja mājās. Uz dzemdībām arī mani palaida mājās – biju visur klāt. Kad mazajam apritēja trīs nedēļas, abi janvāra sākumā lidoja uz Stambulu un bija pie manis līdz sezonas beigām.

Treneris Blats reaģēja atbalstoši?
Ar treneri runāju sezonas sākumā – pastāstīju, kas un kā. Jebkurš normāli domājošs cilvēks saprot, ka pirmais bērns – tas ir vienreiz dzīvē. Paldies trenerim par pretīmnākšanu. Viņš palaida mani, lai varētu būt klāt dzemdībās.

Vai pirms pievienošanās izlasei bija laiks patrenēties kopā ar brāli Dāvi?
Strādājot kopā, sanāca uzspēlēt arī viens pret vienu. Ar īpašiem noteikumiem – Dāvis nedrīkstēja mest trīnīšus, man visi metieni no apakšas bija jāmet ar kreiso roku.

Tavuprāt, vai Dāvis kā spēlētājs ir mainījies pēc savainojumiem?
Daudz, daudz vairāk rūpējas par savu ķermeni. Domā, ko ēd. Pievērš uzmanību niansēm.

Diētā ietekmējies no tevis, vai pats pieņēmis lēmumus?
Manuprāt, viņš pie tā nonācis pastāvīgā ceļā – sapratis, ko viņam vajag un nē. Mani vairāk uzklausa basketbola lietās. Lielākā daļa viņam nevar neko pateikt – esmu viens no retajiem, kurā ieklausās.

Minēji, ka Dāvis ir karstasinīgs. Tagad kļuvis mierīgāks?
Pirmajā skatienā jā, principā – nē (smaida). Īpaši laukumā.

Pavīdēja iesauka "Red mamba". Dāvim atbilstoša?
Tas vairāk bija matu krāsas dēļ. Pats viņu saucu par Dāvi un “bračku”.

Vai Dāvja un Kristapa Porziņģa pievienošanās dod papildus dimensiju izlases spēlei?
Noteikti. Latvijai pirmo reizi ir divi NBA spēlētāji – abi spēlē izlasē. Mums visiem jāizmanto šī iespēja, kura palīdzēs visiem kļūt labākiem. Uz mums vairāk skatīsies. Domāju, ka atbalsts būs lielāks un cilvēki gribēs klātienē redzēt NBA spēlētājus. Tas nenotiek bieži.

Jūti skudriņas, spēlējot pilnā arēnā?
Spēlēt pilnā arēnā vislabāk ir mājās, taču arī izbraukumā tas dod papildus motivāciju. Tādām spēlēm ir daudz vieglāk noskaņoties. Iznāc ārā un esi gatavs kalnus gāzt.

  +5 [+] [-]

, 2017-08-23 15:46, pirms 7 gadiem
Cerams, ka taisīšanai gan nebija jāprasa atļauja
Slēpts komentārs: pipars555

     [+] [-]

, 2017-08-23 16:58, pirms 7 gadiem
Justifiable rakstīja: Cerams, ka taisīšanai gan nebija jāprasa atļauja

  +2 [+] [-]

, 2017-08-23 17:11, pirms 7 gadiem
Justifiable rakstīja: Cerams, ka taisīšanai gan nebija jāprasa atļauja
haha