Bruņots apsargs pie katra numura durvīm: Valters narkobaronu citadelē

Finālturnīrs jau septīto reizi 32 gadu laikā risinājās Latīņamerikā un sākās ar kuriozu. Olimpiskā vicečempione Itālija atteicās piedalīties, jo turnīra datumi (15.-28. augusts) pārklājās ar nacionālā čempionāta sākumu.

Itāliešu demarša rezultātā Pasaules kausā piedalījās četras Eiropas komandas: titula īpašniece Dienvidslāvija, Padomju Savienība (trešā vieta Maskavas Olimpiskajās spēlēs), Spānija (ceturtā vieta Maskavā) un Čehoslovākija (trešā vieta “EuroBasket 1981” aiz PSRS un Dienvidslāvijas).

Ameriku zonu pārstāvēja sešas komandas: mājiniece Kolumbija, Brazīlija (piektā vieta Maskavā), Dienvidamerikas čempione Urugvaja, “CentroBasket” čempione Panama, kā arī divas uzaicinātās Ziemeļamerikas vienības – ASV un Kanāda.

Pārējai pasaulei palika trīs vietas – no Āzijas kvalificējās Ķīnas, no Āfrikas Ziloņkaula krasta, bet no Okeānijas – Austrālijas basketbolisti. Divpadsmit komandas sadalīja trīs apakšgrupās pa četrām vienībām katrā, bet Kolumbija...ieguva tiesības sākt turnīru no “Top 7” fāzes, kur to gaidīja katras grupas divas labākās vienības.

B grupas komandas – Padomju Savienība, Austrālija, Brazīlija, Ziloņkaula krasts – sacentās Medeljinā – neoficiālajā pasaules narkotiku galvaspilsētā. Sešas vasaras iepriekš kāds 26 gadus vecs puisis, vārdā Pablo Eskobārs – lika pamatus Medeljinas kartelim, kurš divās nākamajās desmitgadēs monopolizēja kokaīna piegādi uz Savienotajām Valstīm.

Eskobāra kurjeri spēja iefiltrēties ASV – pieprasījums pēc kokaīna uzšāvās debesīs. Tiek lēsts, ka astoņdesmitajos gados Eskobārs katru gadu uz Ziemeļameriku nosūtīja 70-80 tonnas narkotiku, ātri kļūstot par vienu no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē.

“Kokaīna karalis” nopirka sev vietu Kolumbijas varas elitē, pievienojoties valdošajai partijai. Parlamenta vēlēšanās 1982. gada 14. martā Liberālā partija ieguva 104 no 199 vietām Pārstāvju palātā (Kongresā) un 55 no 114 vietām Senātā, bet Eskobārs tika ievēlēts par kongresmeni.

“Basketbolā kolumbiešiem klājās daudz sliktāk nekā narkotiku jautājumos,” atcerējās Padomju Savienības basketbolists Nikolajs Derjugins. “Mums nolasīja Pablo Eskobāra paziņojumu, ka krieviem neklāsies labi. Beigās mūs apsargāja kā valsts vadītājus. Pie ieejas katrā viesnīcas numurā sēdēja apsargs ar ieroci, bet brauciens uz spēli atgādināja Leonīda Brežņeva kortežu.”

“Priekšā traucās motociklisti – ja ceļš tiktu mīnēts, viņi pirmie sajustu uzsprāgušas bumbas radīto triecienvilni. Vidū brauca mūsu autobuss. Mūs pavadīja spēlēs un treniņos, novēroja, staigāja līdzi ar automātiem. Vēlāk pierada un sāka jokot, īpaši ar Kņazu – vēlāk Krievijas sieviešu valstsvienības galveno treneri – Anatoliju Miškinu.”

Eskobārs čempionāta norisē tomēr neiejaucās. Padomju Savienības basketbolisti Medeljinā sagrāva Ziloņkaula krastu (129:80) un Austrāliju (108:69), kā arī grupas līderu cīņā apspēlēja Brazīliju – 99:92. A grupā Bogotā spāņi izšķirošajā cīņā pieveica amerikāņus (109:99), bet C grupā Dienvidslāvija tika galā ar Kanādu – 88:78.

Sekoja septiņu komandu grupas turnīrs Kali – Kolumbijas otrā lielākā karteļa mājvietā. Mājinieki saņēma aukstu dušu, pirmajās spēlēs piedzīvojot sagrāves pret Spāniju (84:137) un Padomju Savienību – 76:143. Nākamajās dienās kolumbiešu rezultāti uzlabojās, taču 0-6 bilance neļāva pakāpties augstāk par septīto vietu.

Padomju Savienība revanšējās Dienvidslāvijai par Maskavu (99:94), bet vienīgo zaudējumu piedzīvoja pret ASV – 93:99. Neskaitot minēto trio, četriniekā iekļuva arī Spānija. Nākamā divkārtējā Pasaules kausa ieguvēja līdzi ņēma uzvaru pār amerikāņiem, taču zaudēja gan dienvidslāvu (91:108), gan padomju basketbolistiem – 93:106.

Pusfinālu nebija – 28. augustā notika spēles par medaļām. Dienvidslāvija bronzas cīņā pārspēja Spāniju – 119:117, bet fināls dāvāja krāšņu ASV un Padomju Savienības dueli. Amerikāņu sastāvu, kā ierasts, veidoja 20-22 gadus veci studenti, viņu vidū arī “Marquette” aizsargs Glens “Doks” Riverss.

“Texas” universitātes trenera Boba Veltliha vadītie amerikāņi pēdējā minūtē piespieda pretiniekus vairākas reizes kļūdīties un deviņas sekundes pirms pamatlaika beigām atguva bumbu. Viņi tika pie metiena lēcienā, taču netrāpīja un Aleksandra Gomeļska trenētā Padomju Savienība trešo reizi kļuva par pasaules čempioni – 95:94.

Riverss finālā sameta 24 punktus un nopelnīja čempionāta vērtīgākā spēlētāja balvu. Divdesmit sešus gadus vēlāk viņš ar Bostonas “Celtics” kļuva par NBA čempionu, bet pašlaik vada citu titula pretendenti – Losandželosas “Clippers”.

Par otro rezultatīvāko amerikāni kļuva Mičels Viginss – viņa un Barbadosas izcelsmes kanādiešu sprinteres Maritas Peinas dēls Endrjū tika ar pirmo numuru izvēlēts 2014. gada NBA draftā un šobrīd pārstāv “Golden State Warriors”.

“EuroBasket 1981” vērtīgākais spēlētājs – latvietis Valdis Valters – finālā guva 13 punktus. Starta pieciniekā spēlēja arī Miškins (29), Andrejs Lopatovs (11), Vladimirs Tkačenko (8) un Sergejs Jovaiša (7). Septiņpadsmit gadus vecais Arvīds Sabonis, tāpat kā igaunis Heino Endens un Valdemārs Homičs, finālu vēroja no soliņa.

Tkačenko, Miškins un Riverss tika iekļauti simboliskajā pieciniekā, kurā vieta atradās arī Dienvidslāvijas līderim Draganam Kičanovičam un spāņu zvaigznei Huanam Antonio Sanepifanio jeb “Epi”. Finālu tiesāja francūzis Ivans Mainīni – vīrs, kurš vēlāk kļuva par FIBA prezidentu un 2011. gadā apmeklēja Pasaules U19 čempionātu Liepājā.

Padomju Savienības izlase: Staņislavs Jerjomins, Andrejs Lopatovs, Anatolijs Miškins, Sergejs Tarakanovs (visi CSKA), Aleksandrs Belostennijs, Vladimirs Tkačenko (Kijevas “Stroiteļ”), Sergejs Jovaiša, Valdemārs Homičs, Arvīds Sabonis (Kauņas “Žalgiris”), Valdis Valters (Rīgas VEF), Nikolajs Derjugins (Tbilisi “Dinamo”), Heino Endens (“Kalev”). Treneri: Aleksandrs Gomeļskis, Jurijs Seļihovs, Ivans Jedeško.

Izmantotie resursi:
https://www.championat.com/basketba...
https://www.usab.com/history/nation...
World Championship 1982