Visockis-Rubenis: "No Boba Hārtlija iemācījos - paļaujies uz intuīciju!"

"Pirms spēlēm runājām par to, kas ir pretinieka sirds. Kristaps Dārgais intervijā Sportacentrā teica: "Basketbols ir pārliecības sporta veids. Ja atņem pretiniekam pārliecību, tu izrauj viņa sirdi." Mēs pret serbiem to jau pašā sākumā neizdarījām. Nebijām gatavi tik brutālai spēka cīņai. Bijām sagatavojuši vairākus taktiskos variantus, kā apturēt viņus, neielaižot soda laukumā, bet viņi bija tik spēcīgi, ka tāpat tur tika. Otrajā puslaikā pamainījām aizsardzību. Runājām ar treneriem - ja nevaram apturēt iepriekš sagatavotajā veidā, tad ļaujam mest no distances, bet visi esam iekšā soda laukumā," atklāja Visockis-Rubenis.

"Otrajā puslaikā divatā sedzām cilvēku, kuram nav bumbas - garo, kurš gribēja ieņemt vietu groza tuvumā. Otrs garais tikmēr stāvēja perimetrā un domāja, ko darīt. Domāju, ka tas viņiem otrajā puslaikā sagādāja problēmas. Ja no paša sākuma būtu mēģinājuši spēlēt šādā veidā, varbūt mēs būtu atņēmuši serbiem pārliecību, un spēle būtu stresaināka arī viņiem," vaicāts, vai ko mainītu, ja būtu jāspēlē fināls vēlreiz, godīgi atbildēja treneris.

Divarpus minūtes pirms finālspēles beigām Visockis-Rubenis pirmoreiz finālā izlaida laukumā Oskaru Hlebovicki, nomainot komandas līderi Artūru Žagaru. Laukumā esot Oskaram, izdevās veikt nelielu izrāvienu un atdzīvināt cerības uz panākumu mačā. "Šajā komandā nebija spēlētāja, kuram nebija lomas. Katram sava loma bija skaidra. Oskars bija viens no tiem, kas laukumā [visa čempionāta gaitā] netika daudz, bet, kad tika, viņam bija ļoti skaidri uzdevumi - iziet laukumā, ienest enerģiju, paņemt pāris bumbas uzbrukumā, iemest brīvu trīspunktnieku, būt ļoti aktīvam. Divas trīs minūtes līdz beigām, kad jūti, ka uzvara slīd projām, jāpieņem drosmīgi lēmumi. Tas bija kā klikšķis: "Osi, uzej laukumā un pusotras minūtes laikā izdari kaut ko aktīvu!" Zināju, ka Oskars ir spēlētājs, kurš tiešām to darīs, tā bija viņa loma, viņš zināja, kas būs jādara. Man nebija jālaiž kāds cits, kuram vēl jāstāsta to, kas būs jādara. Oskars izgāja laukumā un pusotrā minūtē, lai gan pats punktus neguva, ienesa enerģiju, un tas bija redzams uz rezultāta tablo," epizodi skaidroja treneris.

"Ne vienmēr tā notiek, savā ziņā tā ir laimes spēle, intuīcija," atklāts ir Visockis-Rubenis. "Bieži esmu sev uzsvēris, ka vairāk jādomā ar prātu, bet [Latvijas hokeja izlases galvenais treneris] Bobs Hārtlijs šī gada pasaules čempionātā teica vienu ļoti būtisku lietu: "Ja tava iekšējā intuīcija saka, ka kādā brīdī ir jālauž spēle ar konkrētu darbību, tad dari to! Ja nebūsi pamēģinājis, aiziesi mājās un nožēlosi. Ja pamēģini un zaudē, labi - kļūdījies, neko darīt, ej tālāk!" To es no viņa paņēmu sev - ja nostrādā iekšējā izjūta, paļauties uz to! Tā bija ar Oskaru - man bija doma, ka viņš izies un varbūt izdarīs kaut ko papildus, un tā arī bija. Lai gan viņš pats punktus neguva, spēle mainījās."

Pilnu interviju ar Artūru Visocki-Rubeni var noskatīties šeit: Visockis-Rubenis par U18 basketbolistu ceļu...