Pieci iemesli sekot Latvijas valstsvienībai Serbijā

Iespēja pēc 80 gadu pārtraukuma aizbraukt uz Olimpiskajām spēlēm
Latvijas valstsvienība 1936. gadā piedalījās pirmajā Olimpiskajā basketbola turnīrā Berlīnē. Sarkanbaltsarkanajiem bija jābrauc arī uz nākamajām Olimpiādes spēlēm Helsinkos, taču šo iespēju izjauca Otrais Pasaules karš.

Līdz nākamajai iespējai nācās gaidīt vairāk nekā pusgadsimtu. 1991. gada 21. augustā Latvija atguva neatkarību un jau pēc 10 mēnešiem basketbolisti cīnījās Barselonas spēļu atlases turnīrā. Bez nozīmīga valsts finansējuma, bez lielo zīmolu atbalsta, bez starptautiskas atpazīstamības. Pietrūka vienotības, taču āķis bija lūpā. Tagad esam daudz drošāki un spēcīgāki.

Ainara Zvirgzdiņa trešais mēģinājums
Ainara Zvirgzdiņa vadītā sieviešu valstsvienība 2008. gadā Madridē kļuva par pirmo Latvijas sporta spēļu komandu vasaras sporta veidos, kura kvalificējusies Olimpiskajām spēkām. Pekinā latvietes pārspēja Brazīliju, debijas reizē izcīnot devīto vietu.

Četrus gadus vēlāk Zvirgzdiņš palīdzēja Borisa Sokolovska trenētajai Krievijas sieviešu valstsvienībai izcīnīt ceturto vietu Londonas spēlēs. No vienas puses, kaimiņvalsts federācijas vadību tāds rezultāts neapmierināja. No otras – krievietes gadu vēlāk nespēja pārvarēt Eiropas čempionāta pirmo kārtu... Belgradā trenerim radusies iespēja cīnīties par nokļūšanu trešajā Olimpiskajā turnīrā pēc kārtas.

Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība Olimpiskajās spēlēs debitēja 1936. gadā Berlīnē. Attēlā: spēlētāji pēc pirmās uzvaras pār Urugvaju ar rezultātu 20:17

Pieci debitanti ar nākotni
Valstsvienībā, pirmkārt, ir jāspēlē spēlētājiem, kuri GRIB to darīt. Ja nav vēlēšanās, saruna beigusies, nevajag būvēt sapņu pilis. Kamēr atbilstoša līmeņa gribētāju un darītāju skaits pārsniedz pieejamo vietu skaitu, viss kārtībā.

Belgradā pirmais nozīmīgais iznāciens būs pieciem spēlētājiem, kuri valstsvienībā aizvadījuši mazāk par 15 spēlēm: Ingum Jakovičam (14), Aigaram Šķēlem (13), Jānim Bērziņam (11), Anžejs Pasečņikam (4) un Ojāram Siliņam (2). Viņu pieredze ar “Trīs zvaigznēm” nesākas no baltas lapas – Ingus Jakovičs, Jānis Bērziņš un Ojārs Siliņš ir Eiropas jaunatnes vicečempioni, savukārt Anžejs Pasečņiks bijis Eiropas junioru čempionāta simboliskā piecinieka dalībnieks.

Ojārs Siliņš un Anžejs Pasečņiks. Foto: Romāns Kokšarovs, f64

Izredzes kļūt par pārsteiguma autoriem
Serbijas basketbolisti, sākot kopš 2009. gada, vienmēr iekļuvuši lielo turnīru astoņu labāko komandu vidū, tai skaitā izcīnījuši ceturto un otro vietu FIBA Pasaules kausa izcīņā. Pilnai pieredzes bagāžai trūkst vienīgi līdzdalības Olimpiskajās spēlēs un būtu dīvaini, ja pasaules vicečempioni netiktu uz Rio.

“Ērgļi” savās mājās spēlē ļoti labi, taču – gluži cilvēcīgi – var izjust lielā spiediena sekas. Serbijā no viņiem gaida tikai uzvaru, taču basketbols ir spēle, kuras galotnē visu var izšķirt viens vai divi sekmīgi metieni. Komandas līderis Milošs Teodosičs to zina labāk kā neviens cits – viņam bija nepieciešami septiņi (!) mēģinājumi, lai uzvarētu “Turkish Airlines” Eirolīgā.

Ainars Bagatskis, Ainars Zvirgzdiņš un menedžeris Dinārs Kvedovs. Foto: Romāns Kokšarovs, f64

Nekādas nožēlas
Kamēr neesam izlutināti ar regulāru spēlēšanu Pasaules kausa izcīņā vai Olimpiskajās spēlēs, katrs turnīrs, kurš tuvina globālajai skatuvei, jāuztver pozitīvi. Valstsvienības spēlēšana Rio kvalifikācijā ir Latvijas basketbola sabiedrības panākums un komanda pelnījusi atbalstu. “Trīs zvaigznes” var tikai iegūt.