Latvijas vīriešu valstsvienība pirmdien 15 spēlētāju sastāvā sāka gatavoties Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīram, kas sāksies 15.augustā.Tagad pienācis laiks skaistos zaudējumus nomainīt pret vērtīgām uzvarām,"viens no potenciālajiem izlases līderiem Jānis Strēlnieks kopā ar komandas biedriem ir noskaņoti turpināt pozitīvās tendences valstsvienības attīstībā.
Foto: Romualds Vambuts
Paturpinot benčpresa tēmu, tad NHL hokejisti šogad (iekš drafta kombaina), lai arī ir labāk nekā pirms gada, taču 70 kg labākais uzspieda 17 reizes (LABĀKAIS!), bet vidējais rādītājs bija 7 reizes.
Tajā pašā laikā NFL jaunpienācēji 102 kg spiež (labākie rezultāti) ne mazāk kā reizes 35.
P.S. Kas attiecas tieši uz Šķēli, tad nevajag jau uzreiz domāt, ka viņš šitos kilogramus (40 kādi?) tur moka. Pirmajā treniņā pēc vasaras cilāt submaksimālus svarus (70-85% no 1 reizes maksimuma) nav gluži prātīgi, bez tam, bez iesildīšanās štangas ceļ tikai "pludmales pozeri" (tie, kas tikai krūtis, rokas, plecus un presi kačā).
Kungs aiziet gan, pie tam kā hokejistiem, tā basketbolistiem vēl būtu pamatīgi jāiespringst, lai iepriekš pieminētajā vingrinājumā nepaliktu aiz "fizkultūrieša".
Neesmu eksperts bet varu derēt ka basketbolistam dzudz svarīgāk ir kājas un visādi lokanības vingrinājumi uc.
Btw, Ziemeļamerikā ir tāda neoficiāli-oficiāla tēze (bieži lasīta), ka ja atlēts (runa ir par PRO līmeņa atlētiem - hokejistim, basketbolistiem, futbolistiem, beisbolistiem) nevar spiešanā guļus uzcelt vismaz 1.5 savus svarus, tad nu... ir jautājumi viņam.
Spiežot guļus nodarbināti tiek ne tikai pektorālie muskuļi, bet kā palīgmuskuļi un muskuļi-stabilizatori arī tricepss, priekšējās deltas, mugura, apakšdelmi, prese un kājas (faktiski, kā jau bāzes vingrinājums, tas iesaista ļoti daudz muskuļus).
Protams, ka tas ir vēlamais rezultāts, kurš jebkurā gadījumā, kā jau jebkurš spēka rekords, ir uzstādīts konkrētā brīdī, ar speciāli sagatavošanos utt., un ja būs 1.4 vai 1.35 savi svari, līgumu nelauzīs (vispārpieņemtas normas ir, ka 2 gadu laikā cilvēks, kurš nav trenējies ar svariem un dara to tādā fitnesa režīmā sasniedz 1.2 savus svarus). Tajā pašā laikā spēka rādītājiem ZAmerikas PRO sportā pievērš ļoti lielu nozīmi (un pareizi vien dara).
Replikas par 120 - 160 kg spiešanu kā kaut ko ārkārtīgi "ūber" neiespējamu gan liekas tādas... nenopietnas.
Tas pats pieminētais Džefersons jau savā pirmajā sezonā strādāja ar 90 kg, kas tīri teorētiski varētu būt 60% no maksimuma (pieņemot, ka ne jau ar submaksimāliem svariem viņš nestrādā, bet tīra bodibildinga programma basketbolam nav vajadzīga), kas nozīmē, ka ap 150 kg viņa 1 reizes maksimums bija jau tad (pirms 8 gadiem).
Nu dominējošs... dominējošs ir tas kā spēlētājs savu ķermeni prot izmantot uz laukuma un fizisko sagatavotību apvieno ar funkcionālo. Un faktiski benčpress viens pats neko neparāda, taču kā būtisks faktors nosakot overall sagatavotību tas noteikti ir (komplektā ar pārējiem testiem).
Par to ko kurš var tā viennozīmīgi pateikt nevar un viss ir atkarīgs no sporta veida. Hokejā kādā, iespējams, ka debitants arī nepacels, basketbolā - ne katrs pacels. Beisbolā jau būs daudz tuvāk, bet ameikāņu futbolā tā jau ir debitantu norma. Ar veterāniem tā pat.
Kā jau teicu, neviens jau neprasa viņiem jebkurā diennakts laikā būt gataviem uzspiest šitik, taču tas ir atskaites punkts uz kuru jātiecas tiem kas to nevar izdarīt un no kura jāizvairās tiem, kas ceļ vairāk.
Starp citu, tikko sarēķināju, ka Raitis Ivanāns NHL karjeras laikā šo normatīvu izpildīja (pie svara 115 kg cēla, kā pats intervijā teica, 170 kg).
Tb par ko es te kārtējo reizi (noteikti ne pirmo) cepos - nekādā gadījumā nevajag fizisko sagatavotību nodalīt no funkcioālās un sporta veida specifiskās sagatavotības. Tb spēlētājs var būt talantīgs, labs utt., bet bez gaļas viņš visus savus potenciālos panākumus noliek zem lielas jautājuma zīmes (protams, runa ir ne par visiem sporta veidiem).
Benčpress ir labs tests kā noteikt spēlētāja ķermeņa aukšdaļas spēku (klāt vēl šolderpress noder), kas daudzos sporta veidos ir ārkārtīgi būtiski (basketbols/hokejs ir vieni no tiem).
Vispārējā fiziskā sagatavotība, starp citu, tiek noteikta pēc noteiktu normatīvu saraksta, kas jāizpilda (skriešanas dažādas, pievilkšanās, preses vingrinājumi utt.).
Kā runā gan Latvijas, gan ārzemju fiz. sagatavotības treneri, tad PRO atlētiem ar to pildīšanu būtu lielas problēmas (galvenokārt dēļ savas specializācijas un lielajai uzmanībai uz spec. sagatavošanos).
Ivanāna - sliktākā spēlētāja gadījums ir viens no tiem (tb tikpat labi jebkurš cits var nopublicēt rakstu Ivanāns - NHL superstārs).
Viņš spēku izmantoja ne tikai kaujoties, bet arī cīņā pie bortiem, aizsardzībā.
LSPA normatīvubriošūras saturu nezinu, taču, jā, VFS ir ko darīt.