Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2929, Did:0, useCase: 0

Digna Strautmane: "Profesori bija ar mieru pagaidīt"

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Digna Strautmane: "Profesori bija ar mieru pagaidīt"
Digna Strautmane. Foto: Renārs Koris

"Komandā izveidojusies ļoti pozitīva gaisotne, esam draudzīgas. Tagad jāspēlē un jāuzvar – domāju, ka viss būs kārtībā," Digna Strautmane jau ziemā gaidīja vasaru un iespēju spēlēt Latvijas sieviešu basketbola valstsvienībā.

Digna ir jaunākā Latvijas spēlētāja, kura valstsvienības rindās piedalījās Pasaules kausā Tenerifē. Viņas smaids un pozitīvisms ir lipīgs. Tas palīdzēja gan visām jaunatnes izlasēm – viņa pārstāvēja Latviju 129 spēlēs, kas ir absolūtais valsts rekords – gan iedod jaunu dzirksteli pieaugušo komandai.

Pagājušā gada septembrī spēlēji Pasaules kausā. Tas sakrita ar mācību gada sākumu. Vai skolā bija jāprasa atļauja braucienam uz Tenerifi?
Atļauja bija jājautā gan treneriem, gan mācībspēkiem. Treneri ieteica, lai visu sarunāju ar akadēmisko personālu. Teicu, ka nevaru laist garām šo iespēju. Skolas pārstāvji sākumā nepiekrita, taču atradās profesori, kuri bija ar mieru pagaidīt.

Kitija Laksa augustā vienu nedēļu pavadīja skolā, kārtojot mācību lietas. Tev bija jābrauc?
Pateicu, ka nebraukšu uz vienu nedēļu (smejas). Zināju, ka varu sarunāt mācību lietas, sazinoties ar profesoriem “Facetime”. Ja augusta brauktu uz Ameriku un atpakaļ, klāt nāktu divas laika maiņas un nogurdinoši pārbraucieni.

Teici, ka “Facetime” sazvanījies ar profesoriem un treneriem.
Tas notika gandrīz katru otro dienu – īpaši augustā. Trakākais posms bija vienu-divas nedēļas pirms skolas sākuma, kad mēģināju sakārtot mācību lietas. Arī valstsvienības treneri rakstīja vēstules “Syracuse” treneriem. Atbildes bija pozitīvas.

Septembrī kļuva mierīgāk?
Darīju nepieciešamo – lasīju, rakstīju mājas darbus, pildīju testus. Ja nevarēju izdarīt kādu lietu, pateicu – profesori bija ļoti saprotoši. Basketbols bija prioritāte. Zināju, ka mācības varēšu sakārtot pēc atgriešanās universitātē.

Digna Strautmane “Cuse Awards” ceremonijā. Foto: Syracuse, Renārs Koris

”Syracuse” basketbolistes svaru zālē

Digna un treneris Ednijs Amadu

Spēlēšana Pasaules kausā Tev deva jaunas emocijas un motivāciju. Aizbrauci uz Ameriku un sāki rītos agrāk iet uz treniņiem?
Treniņu režīms īpaši nemainījās – arī pirmajā gadā centos strādāt gan pirms, gan pēc oficiālajiem treniņiem. Šogad treneris Ednijs Amadu (Adeniyi Amadou) varēja veltīt man mazāk laika – vajadzēja ielikt pamatus jaunpienācējām, tāpēc individuāli vairāk bija jāstrādā pašai. Strādāju gan ar sevi, gan jauno meiteņu grupā.

Treneri teica, ka zālē biji jau 05:45 no rīta.
Komandas treniņi bieži sakās 06:30 vai 07:00, dažreiz ātrāk. Pati vienmēr nācu stundu agrāk – lai varu vismaz 40 minūtes mest pa grozu un driblēt.

Bija tā, ka sākumā stundu pirms treniņa nāci viena un pārējās meitenes pievienojās?
Kad atgriezos universitātē, sākumā bija šoks – pērn pirmgadnieces no rītiem strādāja visas kopā. Šogad – nāca meitenes, kuras treneris veda uz treniņiem. Pārējās – sākumā nē. Uzrunāju viņas un dzirdēju aizbildinājumus. Vēlāk, netiekot pie lielāka spēles laika, meitenes saprata, ka jārīkojas.

Ziemā uz treniņiem gājām visas kopā – treneris vairs neveda. Atšķirībā no pagājušās sezonas, kad vairāk trenējāmies dienvidū, šogad visu laiku bija agrie treniņi. Tas kļuva par pārbaudījumu. Autobusi tik agri vēl nekursēja, piecos no rīta bija jābrien cauri kupenām.

Vajadzēja uzmanīties – vairākas reizes saslimu. Nekas traks, dzēru zāles. Sezonas laikā neizlaidu nevienu spēli.

Kādreiz spēlēji ar paaugstinātu temperatūru?
Uz vienu no turnīriem – Ņujorkas piepilsētā Vaitpleinsā, kur savas mājas spēlēs aizvada “Knicks” fārmklubs – aizbraucu ar angīnu. Iepriekšējā dienā man un vēl vienai meitenei kāpa temperatūra, sadzērāmies zāles. Pateicu, ka spēlēšu, brīdī, kad sāka kļūt labāk. Otra meitene pateica, ka viņai sāp kakls. Man arī! Izlaidu tikai vienu vai divus treniņus.

Kuras meitenes pievienojās agrajiem treniņiem pirms treniņa?
Viena no franču meitenēm un čehiete Veronika Voračkova nāca tikpat agri. Vēlāk pievienojās abas francūzietes, kuras mācījās otro gadu – Meiva (Maeva Djaldi-Tabdi) un Marīpola (Marie-Paule Foppossi). Abas pērn bija manas istabas biedres un treniņos parādīja labu attieksmi. Rezultāti atšķīrās. Meiva tika pie spēles laika, Marīpola mainīja skolu.

Teici, ka treneris šosezon vairāk strādāja ar pirmgadniecēm.
Neteiktu, ka ar mani strādāja mazāk, vienkārši vajadzēja pievērst lielāku uzmanību pirmgadniecēm. Čehu meitene ļoti progresēja, savukārt francūzietei Izabelai Sisoko patraucēja ceļgala savainojums. Abas ir labas meitenes un spēlētājas.

Digna izbraukuma spēlē Pitsburgā

NCAA čempionāta pirmā diena “Carrier Dome”. Digna atbalsta māsu Paulu

Atpūtas brīdī Kankunas turnīra laikā

Treneri joprojām mēģināja mainīt metienu?
Vairs nē, turklāt vasarā, spēlējot Latvijas izlasēs, atkal pieradu pie Eiropas laukumiem un bumbas. Metiens kļuva labāks. Treneri teica, lai metu, kā gribu, tikai iekšā. Svarīgi ievērot balansu un kāju darbību – tagad metiens izstrādājies līdz automātismam. Vairāk nav jāpiedomā pie kāju darbības.

Kuros elementos šosezon kļuvi labāka?
Visvairāk strādāju pie metiena – ļoti, ļoti daudz metu pa grozu. Trenerim Ednijam tas nedaudz apnika, viņš mēģināja mainīt uzsvarus. Sezonas beigās sāku vairāk strādāt pie caurgājieniem. Tas bija grūti, jo visu sezonu metu.

Jo visa komanda bija metēju komanda!
Sapratu, ka varu iet caurgājienos, vienkārši jāiegūst pārliecība. Nākamajā gadā jāstrādā pie tā! Arī izlasē jāgrib un jādara visu pēc labākās sirdsapziņas. Ja gribēsi, vienmēr progresēsi. Izlasē vairāk jāpievēršas komandas darbam – katram jāieliek savas labākās puses kopējā puzlē.

Komanda ļoti daudz meta tālmetienus. Vai bija spēles, kuras uzvarējāt un zaudējāt, pateicoties tālmetieniem?
Tāda ir trenera sistēma – jāmet pa grozu! Francūzietes – Izabella un Marīpola – labprātāk gāja garām un vēlējās citu sistēmu. Ja laukumā tur metējas, kurš ies garāmgājienos? Caurgājējas palika malā, vajadzēja pakļauties. Arī pati pirms Amerikas nedomāju, ka tik daudz metīšu pa grozu.

Treniņos izmetu simtiem reižu. Pēc katras nodarbības vēl stundu metu. Grupu treniņos strādājām pie atblokiem un kāju darbības, metiens palika pašas ziņā. Protams, uzmest sanāca arī treniņa laikā.

Ja cēlies piecos no rīta, cikos gāji gulēt?
Daudz noteica mācību slodze, dažās naktīs gulēju 2-3 stundas. Vieglāk bija pēc mācību darba nodošanas – nākamajās dienās varēja atgūt zaudēto miegu. Mācību kalendārs šogad nebija pārāk labi saplānots, tādēļ klājās grūti.

Nākamgad steiga būs mazāka. Klases četras dienas nedēļā – paliks vairāk laika atpūsties un izgulēties.

Kuras klases šogad patika vislabāk?
Abi semestri bija ļoti grūti. Pirmajā vajadzēja savākt daudz kredītpunktu – paņēmu salsas un jogas klases. Patika, jo varēju no visa atslēgties. Mācību klasēs lielajās auditorijās daudz gulēju (smejas). Kad celies piecos no rīta un pēc gara treniņa aizej uz auditoriju, fiziski nevari noturēt acis vaļā. Draugi rakstīja konspektus un atsūtīja piezīmes. Mācību padomnieki palika tie paši, kuri pagājušajā gadā.

Salsas klase – dejas!
Tas bija forši – man patīk kustēties. Salsas pasniedzējs izrādījās ļoti atsaucīgs – nāca uz spēlēm.

Latīņamerikānis?
Manuprāt, no Puertoriko. Puse salsas klases apmeklētāju bija no Puertoriko. Arī daži sportisti – pa vienai meitenei no softbola un tenisa komandām.

Tu biji garākā?
Jā, taču arī puiši-sportisti nebija paši īsākie. Salsu dejojām uz apli, visu laiku mainot partnerus. Varēja iepazīt visus.

”Syracuse” basketbolistes Kankunā

Meiva no Francijas un Digna no Latvijas

”Girl scout day”

”Syracuse” bija interesanti izbraukumi – uz Jūdžinu pie “Oregon” un Sabrinas Jonesku, uz ACC/”Big 10” izaicinājumu, uz Kankunu Meksikā un Sentpītersbergu Floridā.
Ļoti patika “Cancun challenge” – turnīrs Karību jūras piekrastē (Meksikas slavenākajā kūrortā). Tas iekrita Pateicības dienas nedēļas nogalē, kad nebija jāmācās. Varējām izbaudīt tur pavadīto laiku, turklāt diezgan labi nospēlējām. Pārējās vietās spēlējām basketbolu un mācījāmies.

Floridā uz spēli atbrauca Kitija Laksa.
Trenējāmies “South Florida” zālē Tampā. Uz spēli atbrauca gan Kitija, gan Elīna Bērziņa.

Pienāca marts un “Selection Monday” – diena, kad oficiāli nosauc NCAA čempionāta 64 komandas. Izspēles kārtība tika nopludināta pirms paredzētā laika.
Mums pateica rezultātus uzreiz pēc noplūdes. Uzrakstīju Paulai – viņa bija neizpratnē. Informācija izplatījās ļoti ātri. Visas komandas gatavojās vakara šovam, taču pārsteiguma brīdis tika nolaupīts.

Ierakstījāt video ar tēlotu sajūsmu?
Mēģinājām patēlot prieku, taču tas bija diezgan bezjēdzīgi. Kad sākās pārraide, visi sēdēja bez emocijām.

Pirmā reakcija, kad ieraudzīji turnīra zaru? Vienā apakšzarā ar “Quinnipiac”!
Bāc! No vienas puses zināju, ka satikšu Paulu. No otras – ļoti dīvaini, ka starp visām komandām (vienā no 16 četriniekiem) salika kopā tieši mūs. Vismaz citādi.

Žēl, ka nesanāca uzspēlēt pret “Quinnipiac”. Ja tā notiktu, abas būtu uzvarējušas vismaz vienā NCAA čempionāta spēlē. Viņām neizdevās uzvarēt “South Dakota” un mums arī.

Paula teica, ka redzējusi piecas minūtes no “Syracuse” pirmās spēles. Vai iepriekš redzēji māsas spēli?
Visu pirmo puslaiku, pēc tam bija jāiet uz ģērbtuvi. Un beigas. Priecājos, ka Paula ļoti labi nospēlēja.

Pieļauju, ka zaudējums pret “South Dakota” bija sezonas lielākā vilšanās. Pirms trīs gadiem, rīkojot NCAA čempionāta pirmo divu kārtu spēles, “Syracuse” aizspēlējās līdz “Četru finālam”.
Nezinu, kam vilšanās bija lielāka – spēlētājām vai treneriem. Šķita neiespējami zaudēt.

No desmit spēlēm deviņās būtu uzvarējušas?
Talanta līmenis bija atšķirīgs. Piemēram, mūsu Tiana Mangakahija bija viena no labākajām saspēles vadītājām turnīrā. Acīmredzot, sezonas gaitā uzkrātās neveiksmes un neapmierinātība šoreiz iznāca ārā pēdējā spēlē.

Kā izpaudās trenera neapmierinātība?
Nekas ārpus parastā – video parādīja sadarbības. Vīlušies bija visi. “South Dakota” nebija slikta komanda, taču iznākums... Pret (“Final Four” komandu) “Oregon” spēle beidzās ar līdzīgu rezultātu, bet šajā gadījumā – kā tā var?

Digna Strautmane un Kitija Laksa 2018. gada 19. decembrī “South Florida” treniņzālē

Digna Strautmane spēlē pret “NC State

Digna “Rozā lentītes” spēlē 2019. gada 7. jūnijā

Reakcija – pēc dažām dienām komanda atgriezās treniņzālē?
Šķiet, ka pauze bija tikai vienu dienu. Uzreiz atgriezos zālē. Brīvdienas paņēmu tikai pēc trīs vai četrām nedēļām – mācību dēļ. Visu laiku trenējos un treneris pateica, ka vajag iepauzēt. Viņš zināja, ka Latvijā spēlēšu. Brīvajā laikā tāpat gāju ārā kustēties.

Brīdī, kad atgriezos Latvijā, izlases treniņi notika divreiz nedēļā. Atnācu piektdien un nākamajā pirmdienā sākās oficiālā nometne. Tādējādi arī mājās ieguvu vienu mierīgāku nedēļu.

Teici, ka kustējies. Skrēji pa kampusu?
Skrēju ar čehieti Voračkovu. Pagājušajā nedēļā satikāmies Prāgā (Voračkova iekļauta Čehijas divpadsmitniekā un spēlēs Eiropas čempionātā Rīgā).

Skatoties pēc rezultātiem, komandai šī sezona bija labāka nekā iepriekšējā. Tiana paliek uz vēl vienu gadu – tātad nākamsezon būs vēl labāk?
Izmaiņas sastāvā ir lielas – projām aizgāja divi treneri un astoņas spēlētājas. Domāju, ka būs labi – komanda parakstījusi četras jaunas spēlētājas, ierindā palikušas četras starta piecinieka dalībnieces. Visas meitenes, kuras daudz spēlēja, paliek.

Veronika ir no Prāgas?
Dzīvo divarpus stundu attālumā, taču Prāgu varēja parādīt. Aizgājām līdz Kārļa tiltam. Pilsēta ļoti patika, tāpat kā Burgosa Spānijā, kur spēlējām jūnija sākumā.

Trdeļņiki iepatikās?
Pagaršojām, tiesa, dabūjām ne pārāk svaigus. Garšīgi tāpat, taču gribējās siltus un mīkstus.

Ar ko raksturīga šīgada komanda?
Nedaudz jaunāks sastāvs – nav Gunta Baško, Anete Šteinberga un Kitija Laksa. Manuprāt, komandā izveidojusies ļoti pozitīva gaisotne. Visas meitenes grib darīt visu, esam draudzīgas. Tagad jāspēlē un jāuzvar – domāju, ka viss būs kārtībā.

Kas ir hits komandas ģērbtuvēs?
Prāgā atskaņojām dziesmu “Zentas brālis”. Visiem jautri. Hitu meistares ir Kate un Ilžuks. Pašas iedzied – viņām labi sanāk, var uztaisīt albumu (smejas).

Dziesmas ir, vajag dejotāju!
Varu izmantot salsas kustības (smaida).

Brīvdienās izdodas atslēgties no basketbola?
Gatavošanās Eiropas čempionātam nav pārāk ilga – pagājis tieši viens mēnesis kopš nometnes sākuma. Manuprāt, nav tā, ka šobrīd būtu jāatslēdzas. O, čempionāts ir Latvijā – mums jāaizstāv sava valsts. Visām gribas būt iekšā. Brīvdienā domā par savu ķermeni, lai tas nesalūzt. Turnīrs tūlīt sāksies, pārbaudes spēļu skaits pietiekams – nav tik traki.

Paula un Digna Strautmanes. Foto: Renārs Koris

Māsas

Tava uzruna līdzjutējiem?
Nāciet atbalstīt! Jāparāda pasaulei, ka Latvijā basketbols ir augsta līmeņa sports ar labiem faniem – un tādi mums ir. Tas ir arī pirmais solis, lai kvalificētos Olimpiskajām spēlēm. Jānospēlē labi, lai pašas būtu priecīgas. Mūsu zeme – Latvija!

Estere Zeltiņa, Dignas komandas biedre “Rīdzenē”

“Digna ir īpaša. Viņa ne tikai no ārienes šķiet pozitīva, visu laiku smaidot un smejoties – pieejot klāt un sākot runāt, viņa vienkārši izstaro pozitīvismu! Dignas sabiedrībā šķiet, ka vispār nav jāuztraucas.

Raksturotu Dignu kā cilvēku ar ļoti labu sirdi. Viņai nekad nav žēl kaut ko aizdot vai veltīt laiku, palīdzēt. Par draugiem kritīs un celsies, vienmēr atbalstīs. Sasniegusi daudz, bet iedomīga nav bijusi nekad!!! Var sadraudzēties ar jebkuru! Lielisks komandas cilvēks – neatstums nevienu, bet radīs kopīgu komandas garu.

Domājot par Dignu, smaidu rada… šķiet, ka viss. Digna ir viens smaidīgs cilvēks. Katru reizi satiekoties jāsmaida un mēs smejamies. Visi turnīri – spēles, izbraucieni ārzemēs, nometnes, dzimšanas dienas – palikuši atmiņā kā pozitīvi pasākumi, kurus atceroties, smaids ir līdz ausīm.

Lielākais pārsteigums – Digna noorganizēja savai māsai dzimšanas dienas pārsteiguma ballīti. Uzaicināja vairākus draugus, izdomāja spēles un Paula to pat nenojauta.

Digna, paliec tikpat draudzīga, jautra un mērķtiecīga! Nekad neapstājies pie sasniegtā! Daudz jaunu piedzīvojumu kopā ar lieliskiem draugiem un lai viss, viss izdodas!!! Zini – varam nesatikties gandrīz gadu, bet vienmēr Tevi atbalstīšu un domās būšu ar Tevi!”