Navarro skumst par aiziešanu, Voroncevičs skaidro konfliktu ar Švedu

„Esmu ļoti lepns par savu izlasi,” sacīja Huans Karloss Navarro preses konferencē. „Pēc zaudējuma pusfinālā spējām saņemties un gūt panākuma bronzas spēlē. Esmu lepns, ka varu pabeigt savu starptautisko karjeru ar medaļu.”

„Manas sajūtas šobrīd ir divējādas – esmu gan priecīgs, gan bēdīgs,” atzina Navarro. „Šoreiz medaļai ir citāda garša, taču lēmumu biju pieņēmis jau iepriekš, un veids, kādā izdevās pielikt punktu karjerai izlasē, dara mani priecīgu. Vēlos pateikties visiem saviem komandas biedriem par šo panākumu.”

Spānijas izlases treneris Serdžio Skariolo preses konferencē nekautrējās īpaši uzslavēt Navarro pienesumu komandai un viņa nesavtību: „Nevēlos palikt bez iespējas pateikt, cik ļoti lepns esmu par to, ka varēju būt Navarro treneris. Viņš ir ne tikai lielisks spēlētājs, bet arī izcils komandas biedrs. Sadarboties ar viņu – tā man ir bijusi neizsakāma dzīves pieredze.”

Krievijas izlases treneris Sergejs Bazarevičs tikmēr atzina, ka Spānija ir daudz pieredzējušāka šādās izšķirošās medaļu spēlēs, un tas arī izpaudies pirmajā puslaikā. „Mēs bijām nedaudz par lēnu,” sacīja Bazarevičs. „Mana motivējošā runa bija pārāk ilga, un spēlētājiem tas bija par daudz. Vēlos viņiem pateikties par šo turnīru, tāpat arī federācijai par man doto iespēju. Šajā turnīrā es daudz ko iemācījos. Mums šis čempionāts bija ļoti grūts. Mēs cīnījāmies ne tikai ar pretiniekiem, bet arī ar saviem ego. Ceru, ka tagad spēlētāji ir auguši ne tikai basketbola lietpratēji, bet arī kā cilvēki.”

Bazarevičs atzina, ka līgums ar izlasi viņam ir beidzies un ka viņš apsver domu arī pielikt punktu savai trenera karjerai, vismaz uz laiku.

Krievijas izlases neapšaubīts uzbrukuma līderis šajā turnīrā bija Aleksejs Šveds. Šodien viņš izdarīja 11 tālmetienus, bet turnīrā kopumā vidēji spēlē pa grozu meta 16 reizes. Ja vien vakarā gaidāmajā finālā Gorans Dragičs vai Bogdans Bogdanovičs nesametīs 50 punktus, tad tieši Šveds būs turnīra rezultatīvākais spēlētājs ar 24.3 punktiem. Tiesa, tas neļāva viņam izvairīties no nesaskaņām ar Andreju Voronceviču.

„Kas notika starp mani un Švedu?” tika vaicāts Voroncevičam. „Uz viņa izteikumu, ka es viņam nedodu piespēles, atbildēju, lai ar mani tā vairs nekad nerunā. Neesmu no tiem puišiem, kuri speciāli kādam nedod piespēles. Šodien jūs redzējāt, ka centos spēlēt maksimāli komandas interesēs. Tādām lietām, par kurām runā Šveds, nevajadzētu notikt laukumā. Nekādu pretenziju vienam pret otru mums nav, visu izrunājām. Treneris vienkārši prasīja, vai esam gatavi kopā iziet laukumā, un mēs teicām, ka esam.”

„Pat ja arī spēles laikā rodas kādas domstarpības, tad mēs pietiekami ilgi jau esam spēlējuši kopā, lai saprastu, ka tās ir tikai emocijas,” turpināja Voroncevičs. „Un domāju, ka šoreiz arī šīs emocijas nostrādāja. Puiši uzvilkās, radās kritisks brīdis, kad vajadzēja saņemties, un visi sitās līdz pēdējam. Ja mēs jau no pirmajām minūtēm būtu ticējuši sev un sākuši tā spēlēt, tad mums būtu medaļas.”

Izmantotie resursi:
eurohoops.net
https://www.championat.com/basketba...