TwitterPārdomas par ''mūsējie ārzemju presē'' rakstiem
Latviešiem patīk tīksmināties par to, ko par mums domā ārzemēs. Laikam arī tāpēc mēs esam gandrīz vai vienīgā valsts, kurā joprojām ir populāri tādi raksti kā ''Ko par mums raksta avīzes Turcijā pēc turku zaudējuma'' u.t.t. Mani, godīgi sakot, kaitina šie raksteļi, jo tie nekalpo nekādiem citiem mērķiem kā tikai onanēšanai par to cik augstu mūs novērtējuši ārzemēs un kā pretinieki ir vai nu noskumuši vai dusmīgi par to, ka zaudējuši mums, vai cik ļoti viņi mūs slavē.
Senos laikos, kad nebija interneta un arī video tiešraides nebija pieejamas šiem rakstiem bija jēga. Toreiz no Latvijas uz sporta notikumiem ārzemēs brauca sporta korespondenti un tad Sporta Avīzē vai līdzīgā izdevumā klabināja ''tāds un tāds Jānis panāca 45:40 un tad mūsējie aktīvi nospēlēja aizsardzībā tra ta rā un vinnēja ar 85:65'', respektīvi tika atstāstīta spēles gaita un kurš iemeta labu trjaci vai dankoja pāri kādam. Tā kā sporta līdzjutējam šis atreferējums bija vienīgā informācija par spēli, tad bija jēga veikt ārzemju preses rakstu par konkrēto notikumu atstāstu, jo tad varēja objektīvāk novērtēt to kas patiešām notika spēlē, kā to redzēja citās valstīs, kā mūsu sniegumu novērtēja citi bez iespējamā korespondenta iespējamajām rozā brillēm uz acīm.
Mūsdienās, kad visas spēles var noskatīties tiešraidē un video, kad ir pieejamas intervijas un kad katrs, kurš ir ieinteresēts var izdarīt to pašu, ko sportacentra skribents t.i. ielikt turku avīžu virsrakstus Google Translate un redzēt kas un ko raksta, es neredzu citu jēgu šādiem raksteļiem kā tikai onanēšanu par mūsējo diženumu...
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]