Viedoklis: 46 minūtes līdz solim no Eirolīgas

Uz maču devos,uzklausījis vairāku cilvēku prognozes par ventspilnieku zaudējumu ar no desmit līdz divdesmit punktu starpību. Pašam gan īsti nebija viedokļa, jo nebiju padziļināti izpētījis „Benetton” sniegumu pirmssezonā, vien zināju, ka 2007. gadā „Benetton” jau pamocījās Arēnā Rīga (83:80 pret Rīgas ASK). Iespējams, ventspilnieku atjauninātais sastāvs lika daudziem smīkņāt, sak, ko tad tik zaļiem gurķiem meklēt Eirolīgā. Žel bija noskatīties, ka Arēnā bija gaužām maz līdzjutēju un domāju, ka tie, kas neatnāca, pēc mača noteikti to nožēlo.

Daira Bertāna danks, atklājot mača rezultātu, pārsteidza ne tikai līdzjutējus, bet, iespējams, arī Trevīzo spēlētājus. Izskatījās, ka itālieši nebija gaidījuši tik veiksmīgu mājinieku startu un no šāda pārsteiguma tā arī neatguvās. Ventspilnieku spēle uzbrukumā gan pagaidām nedod pilnīgu pārliecību un brīžiem vairāk izskatījās pēc veiksmīgas improvizācijas nevis taktiski noslīpētām darbībām, bet aizsardzība iepriecināja. Var redzēt, ka Bertāns pa vasaru nav slinkojis un kļuvis gan spēcīgāks, kas īpaši palīdz spēlei aizsardzībā.

Tāpat slinkojis nav Artūrs Bērziņš – ja pagājušajā sezonā vairāk tika pie iespējas, kad uz pāris minūtēm bija jāatpūtina pamata spēlētāji, tad šogad jau izskatās, ka ir gatavs nopietni sevi pieteikt lielajā basketbolā (neskatoties uz dažu izteikumiem par pārāk neatbilstošu augumu ceturtā numura pozīcijas spēlētājam). Ne Lauris Blaus, ne Artūrs Strēlnieks, kas uz Ventspili aizbrauca komplektā ar Gunti Endzelu, nekrita ārā no kopējās ainas un labi iekļāvās kopējā komandas veidolā. Jādomā gan, ka Blaua spēles laiks būtu krietni mazāks, ja ne Zaķa un Bērziņa ātrās piezīmes, taču Lauris attaisnoja sevi.

Vairāk noteikti gribētos sagaidīt no Ronalda Zaķa. Sajutis konkurentu Donata Motejūna personā, Zaķis, iespējams, atkal par daudz uzvilkās un sapelnīja nevajadzīgas piezīmes. Par piezīmēm runājot, uzreiz jāteic, ka bija acīmredzama spēlētāju debija šādā līmenī un reakcija uz tiesnešu svilpēm bieži bija pārspīlēta (lai gan dažreiz patiešām atskanēja interesantas svilpes). Pat spēlējot bez potenciālā līdera Zaķa, ventspilnieki bija vadībā ar 15 punktiem. Šeit milzīgs nopelns Āronam Petvejam (noteikti būs starp kandidātiem uz kārtas MVP ar lietderības koeficientu +38). Izskatās, ka Kurzemē atkal būs trāpījuši ar pirmo piegājienu, meklējot ārzemnieku, lai gan, protams, pēc viena mača vēl nekādu spriedumu nevar parakstīt. Ne tikai garš, bet arī atlētisks, ar labu lēcienu plus garām rokām un labu koordināciju – tāds šobrīd izskatās Petvejs. Tonija Kērtisa Lī sniegumu grūti novērtēt, jo laukumā pabija pārāk īsu brīdi, taču, domājot par Latvijas kontekstu, varētu būt noderīgs otrā saspēles vadītāja vietai komandā.

Pie plus 15 aptuveni sešas minūtes līdz beigām Strēlnieks jaunākais izmeta samērā brīvu trīspunktnieku, kuru iemetot, spēle varēja būt izšķirta un beigās pārsvars varēgtu būt lielāks. Šoreiz neiekrita un nekrita arī tālāk, uzbrukums saka piņķerēties, bet „Benetton” tikmēr pacietīgi tuvojās līdz samazināja starpību teju līdz minimumam. +5 spēles beigās šoreiz laikam ir „tikai”, jo bija iespēja uzvarēt arī ar lielāku pārsvaru.

Komanda aizvadīja acij tīkamas 34 minūtes, esot vadībā pret vienu no Itālijas grandiem. Protams, var teikt, ka „Benetton” vēl nav formā un izskatījās nekā, taču šeit likme ir pārāk liela (spēlēšana Eirolīgā), lai tāpat vienkārši atļautos zaudēt pretiniekam ar 15 punktiem mača gaitā. „Benetton” rindās ir izlašuspēlētāji, olimpisko spēļu dalībnieki, Eiropas čempionātu dalībnieki, nemaz nerunājot par Eirolīgas pieredzi guvusiem vīriem. Kas ir „Ventspilij” – „Ķeizarmeža” līmenī spēlējuši pašmāju jaunieši un tikai potenciālie izlašnieki, kam Eirolīga vēl pirms gada bija neaizniedzamā attālumā. Nemaz tik drūma tā Latvijas basketbola nākotne nav, kādu to dažbrīd grib kultivēt.

Nospēlējot 40 nākamās minūtes tikpat koncentrējušies un gatavi darbam aizsardzībā, plus atstrādājot sešas pēdējās minūtes Rīgas spēlē rīdziniekiem (un uz galvaspilsētu atbraukušajiem ventspilniekiem) varbūt tomēr pavērsies iespēja baudīt Eirolīgas daiļumu klātienē. Skaidrs, ka savā laukumā „Benetton” ēdīs zemi, lai uzvarētu ar plus seši, un ar mīnus seši galvās ventspilniekiem arī jādodas uz Trevīzo, lai paveiktu brīnumdarbus. Krišjānis Kļaviņš „Sporta studijā” prognozēja, ka Eirolīgas sapnis beigsies Trevīzo. Paši spēlētāji noteikti ir citās domās.

P.S. Pirms pāris sezonām par Mārtiņa Berķa intervijā izteikto mērķi spēlēt Eirolīgas līmenī daudzi smīkņāja (nav ko liegties, arī es). Redzēs, kurš smīkņās pēdējais.