Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:133, Did:0, useCase: 3

Bertomeu: "FIBA noraidīja piecus priekšlikumus par izlašu spēļu rīkošanu vasarā"

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Bertomeu: "FIBA noraidīja piecus priekšlikumus par izlašu spēļu rīkošanu vasarā"
Hordi Bertomeu 2018. gada 17. maijā Belgradā
Foto: EPA/Scanpix

"Mūsu politika ir tāda – ja rodas problēmas ar klubu īpašniekiem, mēs runājam ar viņiem aiz slēgtām durvīm. Tikai un vienīgi. Un šobrīd nav neviena iemesla mainīt pastāvošo kārtību," atbildot uz žurnālistu jautājumiem, preses konferencē Belgradā teica basketbola Eirolīgas prezidents Hordi Bertomeu.

Par valstsvienību logiem

“Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) pieņemtā “logu” koncepcija nevar pareizi strādāt un nestrādās jebkādos apstāļos. Ko dara FIBA? Ieplāno spēles datumos, kad labākie spēlētāji nevar atbraukt uz valstsvienību nometnēm.

Nevarētu teikt, ka valstsvienībām nav piekalta uzmanība – nē, daudzās valstīs uz spēlēm nāk liels skaits līdzjutēju. Viņi ir laimīgi, viņiem patika redzēt savas izlases. Taču nedrīkst samazināt valstsvienību potenciālu, nepiedaloties labākajiem spēlētājiem.

Uzskatām, ka mums ir pienākums piedāvāt līdzjutējiem maksimāli labu basketbolu. Tā jāstrādā jebkurai sporta organizācijai. “Logi” paši par sevi nozīmē, ka nepiedalīsies ne Eirolīgas, ne NBA spēlētāji. Dabiski, ka daudzi spēlētāji nolēma palikt savos klubos, lai spēlētu Eirolīgā.

“Logu” koncepcija bija nepareiza no paša sākuma un, neskatoties uz lielu skatītāju interesi, uzskatām, ka visu varēja izdarīt vēl labāk.

Pirms dažiem mēnešiem tikāmies ar FIBA un piedāvājām piecas alternatīvas. Tikšanās bija īsa – visi varianti tika noraidīti 40 minūšu laikā. Uzskatām, ka bumba tagad ir FIBA laukuma pusē. Esam atvērti piedāvājumiem un gatavi izskatīt tādus variantus, lai valstsvienību līmenis neciestu labāko spēlētāju iztrūkuma dēļ. Spēlētāji turpina domāt – palikt klubā vai pievienoties valstsvienībai.

Katrs no pieciem priekšlikumiem paredzēja, ka valstsvienību spēlēs varēs piedalīties Eirolīgas, NBA un NCAA spēlētāji. Piedāvājām spēles aizvadīt jūlijā, septembrī, vai starp šiem mēnešiem.”

Par paplašināšanos līdz 18 klubiem

Sākot no 2019. gada rudens līdz 2023. gada vasarai Eirolīgā būs 18 klubi. Brīvdienās nespēlēsim, jo šajā laikā notiek cīņas nacionālajos čempionātos. Pēc paplašināšanās būs vairāk nedēļu, kurās komandas aizvadīs divas spēles Eirolīgā.

Viena no jaunajām komandām būs Minhenes “Bayern”, otra no Francijas. Cieši sadarbojas ar Tonija Pārkera klubu – Lionas ASVEL. Ja viņi spēs izpildīt visas mūsu prasības, neliksim nekādus šķēršļus. Bavārijas gadījumā esam pārliecināti par 100%.

Vācija ir mūsu prioritāte, taču vēlamies ieiet arī Francijas tirgū. Vācija ir gatava Eirolīgā spēlēt ar divām komandām (pirma ir “Brose Bamberg” – Sportacentrs.com). “Bayern” ir pazīstams zīmols, labs tirgus un klubs ar skaidru nākotnes redzējumu.

Nākotnē izskatām iespēju palielināt komandu skaitu, kuras varētu pārnākt uz Eirolīgu no Eirokausa. Ar variantu, kurā labi startējusi vienību varētu neatgriezties Eirokausā. Piemēram, “Lokomotiv-Kubaņ” tika līdz “Četru finālam”, bet vēlāk bija spiesta atgriezties Eirokausā.

Kad 2016. gadā pārgājām uz Eirolīgas regulāro sezonu (divi apļi, 30 spēles), sapratām, ka jaunajam formātam nepieciešams dot laiku. Pēc mūsu aprēķiniem, trīs gadus. Otrā gada beigās redzam uzlabojumus. Cenšamies mazināt pārlidojumu slodzi, uzlabot loģistiku. Treneri mācās izmantot spēlētājus. Visi mācās.

Par paplašinātiem komandu sastāviem

“Telavivas “Maccabi” izmanto divus sastāvus – vienu Eirolīgai, vienu nacionālajam čempionātam. Domāju, ka tas drīzāk kļūs par izņēmumu. Izveidosies sistēma, kurā Eirolīgas klubiem būs vairāk spēlētāju un treneri lems, kā viņus izmantot.”

Par Adrijas līgas čempioniem

“Podgoricas “Budučnost” jāpārbūvē arēna, jāiegūst finanšu garantijas, jāmaina kluba struktūra. Domāju, ka kluba menedžmentam viss izdosies. Sagaidām, ka “Budučnost” spēlēs Eirolīgā, bet Belgradas “Crvena Zvezda” – Eirokausā.

Visiem klubiem jāiesniedz pieteikums līdz maija beigām. Jūnija vidū notiks Eirolīgas sanāksme, kurā apspriedīsim visus viedokļus, bet lēmumu paziņosim 6. jūlijā.”

Par balvu fondu un talantiem

Nekad netērēsim vairāk naudas, nekā mums ir. Nekad nesubsidēsim turnīrus, jo neticam tādai sistēmai. Eirolīgas čempions saņem vienu miljonu eiro – tas atbilst tirgus iespējām. Ja Čempionu līgas uzvarētājs saņem tikpat, jo FIBA subsidē turnīru, tas ir labi. Mēs tā nedarīsim.

NBA algu griestu pacelšana neliek slīgt pesimismā. Jā, tas ir fakts, taču NBA ekonomika atļauj pulcēt talantus no visas pasaules. Mums vienkārši jāstrādā un jāaudzina jaunas zvaigznes. Var atcerēties (Luku) Dončiču, bet neaizmirsīsim par Draženu Petroviču, Oleksandru Volkovu, Vladi Divacu, Arvīdu Saboni. Plaisa starp Eirolīgu un NBA pastāvējusi vienmēr. Dončičs aizies, kāds atnāks.”

Izmantotie resursi:
https://www.championat.com/basketba...