Pleinics: "Čempionu līga "Ventspilij" ir optimāls turnīrs"

Pirmo reizi tāda klubu padome tika sasaukta vēl laikā, kad Čempionu līga bija tikai dzima. Toreiz uz tikšanos tika uzaicināti pārstāvji no sešiem klubiem, kas spēlēja FIBA Eiropas kausā, jo līgas veidotājiem bija svarīgi saprast, ko vēlas tieši komandas. Šajā sešiniekā bija arī "Ventsplils", bet pirmajā sapulcē paustās idejas palīdzēja tapt Čempionu līgai, turnīra izspēles kārtībai un citām niansēm.

Laiku pa laikam, lai saprastu, vai viss notiek pareizi un vai neprasās kādas pārmaiņas, joprojām tiek sasauktas šādas sēdes, kas šoreiz tika organizēta, jo uz beigām iet trīs gadu plāna realizācija un jāsaprot, kā dzīvot tālāk. Interesanti, ka “Ventspils” sākumā nebija dalībnieku vidū, bet kāda tikšanās oktobra otrajā pusē šo situāciju izmainīja.

Šajā laikā dažādas dalībkomandas apmeklēja Čempionu līgas izpilddirektors Partiks Kominoss, kurš 23. oktobrī ieradās arī Ventspilī. “Ar viņu tikos gan kopā ar kluba padomes locekli Jāni Vītoliņu, gan individuāli, man bija iespējas izstāstīt savas idejas, padalīties pieredzē, kas nu jau ir diezgan liela. Laikam jau manis teiktais iepatikās, jo pēc tam tika pieņemts lēmums paplašināt padomi par vienu vietu un Ventspili tomēr iekļaut. Tā arī radās tā lieliskā iespēja piedalīties šajā sanāksmē, kurā darba kārtībā bija 14 punkti un, man par lielu pārsteigumu, starp tiem netrūka manu ideju,” atklāj Pleinics.

Galvenās tēmas bija turnīra izspēles sistēma un finansējums, par ko līgai ir svarīgi zināt klubu viedokli. “Ventspils” valdes loceklis neslēpj, ka būtisks klubam ir līgas finansiālais atbalsts, kas ļauj nosegt lielu daļu izmaksu, turklāt organizatori arī apmaksā tiesnešu pakalpojumus. Šajā sapulcē tika spriests, vai finansēšanas veidu nevajadzētu mainīt, kas tik maziem spēlētājiem kā ventspilniekiem, nebūtu izdevīgi: “Šobrīd klubi zināmu summu saņem jau turnīra sākumā un mums ir svarīgi, lai ar to varētu rēķināties arī turpmāk un šo sistēmu nemaina. Tāpat prēmijas pienākas par katra posma pārvarēšanu, bet par uzvaru Čempionu līgā saņem miljonu eiro. Taču, lai tiktu pie miljona, kas "Ventspilij" būtu milzīga summa, klubam nepieciešams septiņu, astoņu miljonu budžets. Tā kā ir jāsaprot, ka mēs nekad nenopirksim titulu, mēs varam to tikai izcīnīt ar kaut kādām cilvēciskajām īpašībām un droši vien arī veiksmi.”

Tik pat būtisks ventspilniekiem ir sacensību formāts, par ko arī bija diskusija, piedāvājot organizēt divus posmus apakšgrupās, ar četrām komandām katrā. Pleinics ir gandarīts, ka šī ideja netika atbalstīta: “Tādām komandām kā “Ventspils” ir ļoti svarīgi, lai spēļu būtu vairāk, tāpēc šī brīža sistēma ar četrām grupām un astoņām komandām katrām, ir ļoti piemērots. Turklāt jau pierādījies, ka, jo ātrāk beidzas Eirokausi, jo mazāk motivēti kļūst spēlētāji un bieži vien no komandā, kuras vairs nespēlē starptautiskos turnīros, citi mēģina izķeksēt līderus. Mums ir svarīgi saglabāt sastāvu, uzvarēt valsts čempionātā un turpināt spēlēt Čempionu līgā. Šobrīd izskatās, ka formāts tiks saglabāts arī uz nākamajiem trim gadiem, ja vien kāds nenāks ar ļoti labu ideju, kā kaut ko izmainīt, nezaudējot spēļu skaitu, kas ir svarīgs ne tikai mums.”

Šādas sapulces ir ļoti vērtīgas arī pieredzes apmaiņai, piemēram, par līdzjutēju piesaistīšanu, kas ir svarīga problēma arī Ventspilī. Iemesli ir dažādi, bet Pleinics neslēpj, ka klubs varētu šajā jomā ieguldīt vairāk darba: “Skaidrs, ka mums būs tas jādara. Piemēram, vācu “Brose Bambergs”, kas regulāri izpārdod ap 80% no 6000 biļetēm, par to vien rūpējas četri, pieci cilvēki. Mums ir viens cilvēks, kam jārūpējas par visu. Taču to nepieciešams pārskatīt, jo skaidrs, ja vēlies kaut ko saņemt, kaut kas arī jāiegulda. Tas noteikti ir lauciņš, pie kura ir jāstrādā. Apmeklējums ir svarīgs ne tikai klubam, bet arī Čempionu līgai, tāpēc ir lieliski, ka iespējams šīs lietas pārrunāt ar citiem, kuri ar savu pieredzi labprāt arī dalās.”

“Bija tiešām liels gods tur būt, bet šo godu nopelnījis Basketbola klubs “Ventspils”, tas ir visa kluba, vadības darba rezultāts. Pēc daudziem gadiem atkal ir tā sajūta, ka tevi sadzird, pieņem tavas idejas un ir šī atgriezeniskā saite, ko nebija izdevies sajust kopš Ziemeļeiropas Basketbola līgas laika. Domāju, Čempionu līga ir “Ventspilij” optimāls turnīrs. Turklāt mūs tajā pazīst, respektē, atzīmējot, ka esam ar to kopā jau no pirmās dienas. Tā kā šajā ziņā nākotnē varam skatīties ar lielu interesi un cerīgi,” Čempionu līgas klubu padomes sapulcē piedzīvoto rezumē Pleinics.

Viņš uzskata, ka Čempionu līgai ir labas izredzes kļūt par vienu iespaidīgu Eiropas klubu turnīru: «Tas pamatmērķis, protams, ir konkurēt ar Eirolīgu, kļūt, ja ne par pirmo, tad vismaz otro klubu turnīru Eiropā. Domāju, turpinot tā virzīties soli pa solim Čempionu līga tiešām noēdīs ULEB Eiropas kausu, kuru daudzi joprojām uzskata par numur divi Eiropā, lai gan jau tagad par to jau var pastrīdēties. Savulaik Eiropā bija dažādi basketbola turnīri, ko organizēja ne tikai FIBA, kas pēdējos gados šajā ziņā tiešām stagnēja. Eirolīga aizgāja savu ceļu, kļuva par slēgtu turnīru, bet FIBA galu galā saprata, cik liels pīrāgs atdots privātās rokās. Tagad federācija mēģina dabūt to atpakaļ, mēģinot organizēt turnīru, kas balstīts uz sportiskajiem principiem. Es gan uzskatu un teicu to arī sapulcē, ka Čempionu līgai mazāk būt jāskatās uz to, ko dara un kas notiek ULEB vai Eirolīgā, bet jārada savs produkts. Tev ir sava unikālā pieredze, cilvēki, kas daudzus gadus strādā basketbolā un, saliekot to visu kopā, var sanākt arī tiešām unikāls produkts,” skaidro Pleinics.

Viņš uzsver, ka šajā turnīrā vieta garantēta nav nevienam klubam, bet gan, atbilstoši reitingam, tāda ir paredzēta valstij. Latvijai, par kuras reitingu pēdējā laikā rūpējies tikai BK “Ventspils”, pienākas viena vieta regulārajā sezonā un viena iespēja pieteikt klubu kvalifikācijas turnīram. Pleinics spriež, ka šādi skaidri spēles noteikti atvieglo dzīvi klubiem: “Tātad tev ir jāieņem konkrēta vieta nacionālajā čempionātā, lai tiktu pie iespējas Čempionu līgā. Šāda sistēma ļauj klubiem vieglāk plānot savu dzīvi, jo ir skaidrs, kas ir jāpaveic, lai kaut kur tiktu, cik jāiegulda, lai sasniegu šo mērķi.”