Aivars Vīnbergs: "Ja vēl varētu iemest no apakšas..."

Vai var just, ka cīņās ar lietuviešu komandām ir augstāks sportiskais līmenis?
Pirmajā divīzijā cīņas ir spraigākas (nekā tās desmit, ko oktobrī un novembrī aizvadījām pret latviešu un igauņu komandām). Caurstaigājamo spēļu te nav. Pirms turnīra sākuma biju nobažījies – Lietuvas komandas visu laiku bijušas pusprofesionālā līmenī. Domāju, ka mums ies smagāk.

Acīmredzot, esam gana labi. Priecē, ka esam konkurētspējīgi (ar Lietuvas komandām). Iespējams, ka Viļņas “Kibirkštis” būs galvastiesu pārāks, taču jāspēlē. Ceru, ka iegūta pieredze spēlēs, kurās intriga saglabājas līdz beigām, nesīs mums rezultātu Latvijas “play-off”.

Gana labi – tas nozīmē, ka Zanes Jākobsones-Pelses un Kristīnes Silarājas vietā nākuši gandrīz līdzvērtīgi papildspēki?
Kāda lieta gājusi zudumā, citas – nākušas klāt. Tas, ka šobrīd nav izteiktas līderes, iespējams, padara mūs par saliedētāku komandu. Šobrīd tas ir pats galvenais. Komandas iekšējais raksturs rada pozitīvu rezultātu.

Klāt nākušas divas spēlētājas ar divām pirmā numura iemaņām – Dinija Pāvelsone un Sindija Kudule. Vai tas ļauj Annai Bušai pievienot papildu dimensiju uzbrukumā?
Ārējā līnijā mums ir plašas rotācijas iespējas, arī Kristiāna Sprudzāne un Zane Ozoliņa, kura šodien vispār nespēlēja. Jādomā, kā spēlēsim aizsardzībā, jo mazā gala spēlētājas mums bieži vien ir augumā īsākas nekā pretiniekam.

Agresīvas saspēles vadītājas ir pluss. Pērn Kristīne Silarāja bija mūsu punktu mašīna – bez viņas punktiem nevarējām. Tagad Dinija viņu diezgan veiksmīgi aizvieto. Ukmerģē viņa sevi ļoti labi parādīja. Kad Dinija aizelšas, vajadzīgo agresivitāti dod Sindija Kudule. Spēles raksturs nemainās.

Un apakšā Ilze Gotfrīda.
Kā centra spēlētājai viņai nav daudz centimetru, taču savu darbu izdara – iemet, paņem daudz bumbu.

Pret Klaipēdu vairāk izdevās samest no perimetra.
Jā, precizitāte trijniekos 40%, divniekos 26%. Prieks, ka svarīgos brīžos no trīspunktu līnijas pavilka Arta Frīdenberga. Viņas trīspunktnieki bija ļoti būtiski – pirmkārt, pirmajā puslaikā neaizlaidām pretinieces projām, bet otrajā puslaikā viņas piektais tālmetiens bija diezgan izšķirošs. Arta uzbrukumā kļuva par labu atspaidu.

Šī ir eksperimentāla sezona – kādi ir pirmie secinājumi?
Formāts nav nepareizs. Ideja par kopīgu līgu ar lietuviešiem tika apspriesta sen, taču līdz šim nebija realizējusies. Šajā ziņā ir svarīgi neradīt caurstaigājamās spēles. Tādas kā iepriekš, kad viena komanda sita otru. Tas nav vajadzīgs. Šādas spēles ceļ formāta vērtību. Iepriekš paredzamas – degradē. Labi, ka tādas spēles ir.