Par globālu spēli basketbols kļuva pēc Otrā Pasaules kara. Minēto sešdesmit piecu gadu laikā eiropieši allaž bijuši groza bumbas lietpratēju vidū, sastādot konkurenci Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas un, retāk, Okeānijas vienībām. Taču pēdējos 10-20 gados eiropieši savas pozīcijas tikai nostiprinājuši. To labi apliecina 2010. gada pasaules čempionātu rezultāti.

Vīru sacensībās Turcijā 9 no 10 Eiropas komandām iekļuva astotdaļfinālos, bet labāko astoņnieku sasniedza 6 valstsvienības (Serbija, Spānija, Lietuva, Krievija, Turcija, Slovēnija). Sieviešu turnīrā Čehijā astoņniekā iekļuva 5 no 6 Eiropas izlasēm (Baltkrievija, Krievija, Čehija, Francija, Spānija). Neskaitot abas ASV izlases, elites supergrupā spēlēja tikai Argentīnas vīri, kā arī Austrālijas un Korejas dāmas.

Eiropiešu spēku pasaules čempionātos labi raksturo savstarpējo cīņu bilance ar pārējo pasaules daļu komandām 31-12, turklāt lauvas tiesa Eiropas zaudējumu piedzīvoti cīņās ar ASV un Argentīnu (tai skaitā visas piecas neveiksmes “play-off” fāzē). Grupu turnīrā Eiropa sasniedza bilanci 27-7 (ieskaitot astoņas eiropiešu savstarpējās cīņas 35-15), Amerikas komandas 12-11, Okeānija 6-4, Āfrika 3-12 un Āzija 3-17.

Dāmu sacensībās eiropietes cīņā ar pārējām komandām sasniedza bilanci 21-10, tai skaitā piecas reizes zaudējot ASV un piecas reizes Austrālijai. Grupu turnīrā attiecība vēl iespaidīgāka 18-6, kamēr Amerikas komandām 9-12, Āzijai 5-10, Āfrikai 0-8 un Okeānijai 5-1. Interesanti, ka, ASV un Austrālijai grupu turnīru aizvadot Ostravā, otrajā priekšsacīkšu norises vietā Brno eiropietes pārējās komandas apspēlēja ar bilanci 12-0 (Ostravā 6-6).

Konkurence, atvērtība jaunām idejām, vēlme un griba mācīties veido šo panākumu pamatus. Viens no iemesliem eiropiešu kāpumam ir kontinentā plaši izvērstā jaunatnes sacensību sistēma. Sākot no 2004. gada Eiropas labākās kadetu, junioru un jauniešu izlases tiekas katru vasaru, regulāri gūstot iespēju pārbaudīt savus spēkus cīņā ar labākajiem.

Tādās valstīs kā Spānija un Francija jaunie basketbolisti un basketbolistes tiek atbilstoši apmācīti un sagatavoti visās vecuma grupās, savukārt Krievija ir nedaudz zaudējusi pozīcijas. Zēnu basketbolā augsts līmenis sasniegts arī Serbijā, Lietuvā, Itālijā, Slovēnijā, Grieķijā, Horvātijā, nopietni sevi sāk pieteikt Turcija, Nīderlande, Lielbritānija un cittas valstis. Kā liecina pēdējo gadu pieredze, augot iespēju skaitam mūsu kontinentā, Eiropas ceļš basketbolā sāk konkurēt ar ASV izvēli. Ne velti jaunie basketbolisti šodien regulāri dodas uz Spāniju, Lietuvu, Itāliju un Slovēniju, bet meitenēm ASV mazā alternatīva meklējama Francijā.

Bugler`s Dream and Call of the Champions. Salt Lake City 2002, YouTube video