Zane Jākobsone: "Treniņos spēlējam pret puišiem"

"Nespēlējām ne tuvu līmenim, kādā varam nospēlēt. Grūti pateikt, kāpēc. Bijām noskaņojušās, taču... Komandu vairākas nedēļas mocīja vīrusi. Nebija tādu dienu, kad trenējāmies pilnā sastāvā. Visu laiku pietrūka vismaz viena, citreiz divas spēlētājas.

Esam izkritušas no ritma, taču tas nav attaisnojums. Šajā spēlē mums pietrūka gribasspēka. Sākot no pirmā puslaika beigām un otrā puslaika sākuma. Nezaudējām fiziski vai citādi, taču spēlējām bez pietiekama gribasspēka.

Iztrūkstot Sabīnei, Līgai un Ievai, dažreiz treniņā piedalījās tikai piecas spēlētājas. Treneris pasauca palīgā Cēsu puišus, lai varētu uzspēlēt treniņos. Kļūdījāmies uz noguruma fona. Pēc slimošanas meitenes vēl nav atguvušas ātrumu. Trīsdesmit minūtes ātri nospēlēt nav viegli arī labā formā, tāpēc sākām izjust nogurumu. Es arī noguru, lai gan neslimoju.

Jaunākā māsa Ilze cenšas man nerunāt pretī, lai gan man vienmēr paticis viņu pamācīt. Esot komandā, biežāk ļauju to darīt galvenajam trenerim. Viņš pasaka to pašu, ko es. Uzskatu, ka Ilzei veicas labi. Vēl ir, kur augt, taču viņa spēs attaisnot uzticību.

Mūsu uzdevums nākamajās nedēļās ir atgūt sportisko formu. Komandai jāspēj skriet. Centīsimies iegūt nepieciešamo kondīciju un taktiski gatavosimies katrai spēlei. Galvenais pretinieks nav mainījies."