Guna Lagzdiņa: "Varu pateikt lietas, ko nesaka treneris"

Guna Lagzdiņa: "Varu pateikt lietas, ko nesaka treneris"

Guna Lagzdiņa un Latvijas basketbola līgu direktors Edgars Bērziņš
Foto: Renārs Koris

67:59

RSU - TTT juniores

"Studentiem vakaros spēlēt nav viegli – vieglāk būtu, ja pa dienu sanāktu atpūsties vai iepriekšējā naktī būtu izdevies izgulēties. Priecājos, ka pratām saņemties un izmantot savas iespējas," izcīnot bronzas medaļas, teica Rīgas Stradiņa Universitātes sieviešu basketbola komandas kapteine Guna Lagzdiņa.

LSBL bronzas sērijas scenārijs bija līdzīgs tam, kuru 2013. gada vasarā piedzīvoja Latvijas U20 izlase – pēc turnīra sākumā piedzīvotajiem zaudējumiem vairāk nebija tiesību kļūdīties. Guna Lagzdiņa toreiz, veicot izlases kapteines pienākumus, mobilizēja komandu, palīdzēja tai izcīnīt piecas uzvaras pēc kārtas un atgriezties A divīzijā. Trešdien RSU pēc divu gadu pārtraukuma atgriezās Latvijas medaļnieku sarakstā.

Guna Lagzdiņa, RSU kapteine

"Gaiss uzsilis bija jau pirms spēles. Pašas sarūpējām sērijā intrigu, bet spēle gāja kā pa viļņiem – izrāvieni bija gan viņām, gan mums. Te izmantojām savas iespējas, te nē. Un otrādi. Tā notika visas trīs spēlēs – nevienā brīdī, esot vadībā, nevarēja justies droši. Pāris neveiksmīgas aizsardzības, atkal neizšķirts un otra komanda priekšā.

Trešajā ceturtdaļā, kad Anna Buša saņēma piekto piezīmi un “TTT juniores” izvirzījās vadībā, komandā sākās neliels nemiers un apjukums. Priecājos, ka pratām saņemties un izmantot savas iespējas. Uzlabojām cīņu par (atlēkušajām) bumbām, kamēr pretiniecēm neiekrita vairāki metieni.

Visas meitenes saprata, ka šī ir sezonas pēdējā spēlē. Pēc pagājušā gada (RSU bronzas sērijā zaudēja juniorēm ar 0-2) bija palicis neliels rūgtums – tagad izdarījām to, kas bija jāizdara. Neizpalika dažādi pavērsieni, taču spējam sezonu pabeigt uz pozitīvas nots.

Nevienam nav noslēpums, ka mums sezonas gaitā bijušas problēmas spēlēt pret segšanu pa visu laukumu. Juniorēm vairākas reizes veiksmīgi izmantoja presingu, savukārt mums palīdzēja Kates (Aizsilas) atgriešanās. Viņa labāk tiek galā ar bumbu, tiesa, arī slodze bija ļoti liela.

Pret juniorēm ir grūti spēlēt – viņas nekad nepadodas. Cīnās par katru bumbu. Pat brīžos, kad šķiet, ka esi izcīnījis – piezogas klāt un atņem. Un tā visu laiku. Studentiem vakaros spēlēt nav viegli – vieglāk būtu, ja pa dienu sanāktu atpūsties vai iepriekšējā naktī būtu izdevies izgulēties. Pierasts pie (saspringta) režīma – kad vajag, var atrast enerģijas rezerves.

Visu sezonu šķita, ka komandu ik pa brīdim nepieciešams savākt. Meitenes ir meitenes – katrai ir savas lietas. Arī treneris reizēm pasaka kādu skarbāku vārdu. Nodomāju – pēdējā sezonas spēlē jācīnās par katru bumbu.

Kapteine ir kā tilts starp treneri un komandu. Varu pateikt lietas, ko nesaka treneris. Finālos tāpat jāsakopo visi spēki un jānoliek blakus lietas malā. Jākoncentrējas tikai spēlei – cenšos no visām (spēlētājām) dabūt to ārā. Prieks par paveikto un drīz jāsāk gatavoties nākamajai sezonai."

Tev jābūt autorizētam,