Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:136, Did:0, useCase: 3

400 kilometri ceļā...katrā mājas spēlē. Dinijas Pāvelsones stāsts

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

400 kilometri ceļā...katrā mājas spēlē. Dinijas Pāvelsones stāsts
Dinija Pāvelsone spēlē pret Kanādu
Foto: FIBA

"Autobusā regulāri iemiegu. Mājās dažreiz nonāku divos naktī – pēc piecām stundām jāceļas, lai ietu uz skolu," Dinija Pāvelsone dzīvo un mācās Ventspilī, taču, sākot no 2017. gada 18. oktobra, nav izlaidusi nevienu "TTT junioru" basketbola spēli.

Vidusskolas gados tāls ceļš uz treniņiem vai mājām ir daudzu spēlētāju ikdiena, īpaši, ja jāspēlē jaunatnes izlašu bāzes komandās – Latvijas U16 un U17 izlasēs vai “TTT juniorēs”. Studējot ārzemēs vai spēlējot profesionāli, jārēķinās ar vēl tālākiem izbraukumiem, taču tos parasti nodrošina pārstāvētā augstskola vai klubs.

“TTT juniorēs” ierasti spēlē meitenes no visas Latvijas. Šogad no Baldones (Marianna Kļaviņa), Cēsīm (Māra Mote), Dobeles (Janeta Rozentāle), Jūrmalas (Nikola Ozola), Rīgas, Salaspils (Elizabete Zumenta) un Ventspils (Luīze Šepte, Dinija Pāvelsone).

Meitenes bieži pārnāk uz Rīgas skolām, taču pastāv izņēmumi. Rozentāle pērn uz junioru spēlēm brauca no Dobeles, savukārt Pāvelsone mēro vēl tālāku ceļu. “Šosezon sanāca tā, ka man Ventspilī nebija, kur spēlēt. Saņēmu foršu piedāvājumu no trenera Aināra Čukstes.”

Deviņpadsmit gadus vecā ventspilniece nav iesācēja. Viņai aiz muguras ir seši jaunatnes čempionāti, tai skaitā vēsturiskais starts 2017. gada Pasaules U19 kausa Itālijā. "Labāk braucu un spēlēju Rīgā, nekā visu gadu neko nedaru. Jāstrādā, lai vasarā varētu spēlēt izlasē."

Šķietami trauslā meitene laukumā ir sīksta un izturīga. Pāvelsones drošums un pārliecība, spēlējot ar bumbu, vasarā sekmēja viņas nokļūšanu Latvijas U19 izlases pirmā numura pozīcijā. Sākums – pārbaudes spēles pret Itāliju, ASV un Spāniju. Turpinājums – desmitā vieta Pasaules kausa debijā.

Tagad Pāvelsone kļuvusi par vienu no “TTT junioru” motoriem – vidēji 30 minūtes spēlē. "Patīk, ka basketbols ir komandas sporta veids, kurā visi var viens otru atbalstīt. Uz mūsu soliņa valda lielisks noskaņojums – šī ir ļoti forša komanda! Ja mums kaut kas nesanāk, turpinām atbalstīt viena otru."

Mājās Pāvelsone apmeklē treniņus pie Venta Kārkliņa. “Trenējos jaunatnes līgas A grupā ar 1999. gadā dzimušām un jaunākām meitenēm. Realitātē grupā ir meitenes, sākot no U15 vecuma. Cenšos viņām palīdzēt.”

Ceļā pavadīto laiku meitene velta divām praktiskām lietām. “Guļu vai mācos. Pēc vēlajām spēlēm autobuss Ventspilī iebrauc 02:05 – līdz mājām tikai piecu minūšu gājiens. Dažreiz mācos arī ceļā uz spēli. Piemēram, kad braucam uz Tallinu, lasu grāmatas.”

Svētdien, 21. janvārī, juniores “Elektrum” Olimpiskā centra jaunajā zālē pārtrauca piecu zaudējumu sēriju pret Rīgas Stradiņa Universitāti. Pāvelsones devums – 12 punkti, četras atlēkušās bumbas, trīs piespēles un neviena kļūda. “Domāju, ka pret RSU parādījām līdz šim labāko sniegumu – apliecinājums ir uzvara ar 20 punktu pārsvaru. Būs vēl skaistākas spēles!”

Ainārs Čukste, "TTT junioru" treneris

"Īstas pauzes gadu mijā nebija. Liela daļa meiteņu spēlēja izlasēs un trenējās. Zināju, ka varam trāpīt – gaidīju, kad tas beidzot notiks. Pirmajā puslaikā pret RSU neizdevās, otrajā – sanāca viss. Trāpījām, radās emocijas.

“TTT juniores” jau sen ir gatavas vinnēt gan RSU, gan “Liepājas papīru”. Tas nenozīmē, ka varam uzvarēt viņas katrā spēlē. Varam sagādāt pretestību, cīnīties kā līdzīgs ar līdzīgu un arī uzvarēt. Gribam un varam!

Puslaika pārtraukumā nedarīju neko savādāk. Norādīju, kas nav izdarīts, taču...lielākais dzinulis tāpat ir Marianna (Kļaviņa). Brīdī, kad aizgāja spēle, no soliņa sāka nākt Mariannas radītās emocijas. Tas, ko viņa dara, ir neatsverami. Marianna vienmēr ir gatava atbalstīt un uzmundrināt. Vilkt aiz sevis.

Dinija katru reizi brauc spēles dienā. Tik tālu kā viņa uz mājas spēlēm nav braucis neviens. Paldies trenerim Ventam Kārkliņam, kurš ikdienā strādā ar Diniju. Un liels paldies Dinijai. Viņas lielā gribēšana un atdošanās basketbolam – tas ir fantastiski.

Viņai ir jāspēlē. Dinija mācās 12. klasē, taču nevar spēlēt Latvijas jaunatnes basketbola līgā, jo dzimusi 1998. gadā. Šī iemesla dēļ viņa joprojām ir Ventspilī. Domāju, ka pēc skolas beigšanas situācija mainīsies – spēlētājām var atrast pielietojumu pat ļoti augstā līmenī.

Nevaru žēloties par nevienu pozīciju. Rotācijai pietiek – trausla tā var kļūt tikai savainojumu vai slimību gadījumā. Ja ir 10 stabili cilvēki un līderi zina, ka nebūs ilgi jāsēž, viss ir kārtībā. Komandā ir labs noskaņojums. Treniņu salīdzinoši nav daudz. No otras puses, iespējams, ka ar to pietiek, jo meitenēm ir liela slodze skolās. Varbūt ar treniņiem ticis pārspīlēts un spēlēs esam noguruši.

Izveidojies labs līdzsvars. Sanākam kopā vidēji četras dienas nedēļā. Ja skatās uz spēļu līmeni, šķiet, ka varētu (trenēties) vairāk. Taču meitenes atsevišķi iet uz svariem, strādā papildus. Dažreiz treniņu kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti.

Meitenes šobrīd spēlē labi. Nav pārgurušas, labi skrien, labi jūtas. Ir temps un basketbols, kāds man patīk. Apzināti vienkāršs, jo mums ir labi izpildītāji. Katra no meitenēm var pati tikt līdz metienam. Gribu turpināt viņas attīstīt individuāli. Komandu sistēmas aizsardzībā un uzbrukumā lai paliek lielajiem klubiem, kuros viņas spēlēs nākotnē."

  +1 [+] [-]

, 2018-01-25 23:53, pirms 6 gadiem
Visu cienju Dinij!!!!!

  +1 [+] [-]

, 2018-01-25 23:59, pirms 6 gadiem
Cepuri nost par apņēmību un gribas spēku .