TwitterAija Putniņa: "Pēc spēlēšanas izlasē labāk nospēlēju klubā"
@MarisNoviks
Foto: Romāns Kokšarovs, f64
"Atbalstīt savu valsti. Spēlēt zem Latvijas karoga. Uzvilkt sarkanbaltsarkano formu. Man tas daudz nozīmē," nospēlējot 100 spēles Latvijas sieviešu basketbola valstsvienībā, sarunā ar Sportacentrs.com teica spēka uzbrucēja Aija Putniņa.
Tu esi nospēlējusi 100 spēles valstsvienībā. Radusies sajūta, ka Tev tas ir svarīgi.
Manuprāt, tas daudz nozīmē jebkurai spēlētājai. Viens simts – tās ir daudzas spēles ilgā laikā. Daudzas spēlētājas nav sasniegušas 100 spēļu slieksni. Pēc daudziem gadiem izlasē man tā ir nozīmīga jubileja.
Neskaitot pleca savainojumu, nevaru iedomāties nevienu reizi, kad neesi bijusi izlasē.\
Jā, izlaidu tikai vienu gadu. Visas pārējās reizes esmu bijusi klāt.
Vai kādreiz esi bijusi uz robežas, domājot – braukt vai nebraukt?
Manā prātā tāda doma nav bijusi. Pēc sezonas vienmēr esmu braukusi uz izlasi. Man patīk spēlēt izlasē – tas ir pagodinājums!
Teici par pagodinājumu. Kādas ir citas vērtības spēlēšanai izlasē?
Atbalstīt savu valsti. Spēlēt zem Latvijas karoga. Uzvilkt sarkanbaltsarkano formu. Man tas daudz nozīmē. Neatkarīgi, cik laba vai slikta sezona bijusi, taču spēlēšana izlasē rada pozitīvas emocijas.
Vai kādreiz nācies no izlases aizbraukt ar vilšanās sajūtu?
Tā noticis reizēs, kad nesasniedzām mērķus. Tajos gadījumos vilšanās sajūta bijusi vienmēr. Pagājušajā čempionātā Ungārijā netikām ārā no grupas un nobeigums nebija uz pozitīvas nots.
Tagad ir otrā reize, kad Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles notiek sezonas laikā. Kādas ir Tavas domas par jauno formātu?
Viennozīmīgi – tā ir ļoti prasīga sistēma. Kā koks ar diviem galiem. No vienas puses, ir patīkami divas nedēļas pavadīt Latvijā un trenēties izlasē. Psiholoģiski, tās ir brīvdienas no darba klubā, jo sezona ir ļoti gara. Spēlēšana izlasē ļauj iegūt pozitīvas emocijas.
Vai pēc pirmā “valstsvienību loga” novembrī varēji sekmīgāk spēlēt klubā?
Tas palīdzēja, viennozīmīgi! Turpinot par FIBA sistēmu – pirms brauciena uz Slovēniju mums bija četri treniņi. Tas nav nekas. To varēja redzēt Slovēnijas spēles kvalitātē un rezultātā. Tādā ziņā esmu neapmierināta ar jauno sacensību formātu.
Aija Putniņa (priekšplānā pa labi) pirmajā spēlē ar Lietuvu. Foto: Romāns Kokšarovs, f64
Aija Putniņa valstsvienības treniņā 16. februārī
Latvijas līdzjutēji pirmajā spēlē ar Lietuvu
Kas ir galvenais pirms nākamās spēles? Spēlētāju mentālais spēks un iekšējā motivācija?
Mums jābūt motivētām, jo nav, kur atkāpties. Nav citu variantu kā uzvarēt. Jākoncentrējas, vienai otru jāatbalsta. Visām jābūt uz vienas lapas un kopā jācenšas sasniegt mērķi.
Vai šobrīd visas spēlētājas ir uz vienas lapas?
Kā jau teicu, četri treniņi nav pietiekams laiks, lai vispusīgi sagatavotos. No otras puses, kopā esam spēlējušas daudzus gadus, zinām viena otru un tas ļauj labāk saspēlēties. Grūtības ir ieiet kopējā ritmā. Tu atdod piespēli un tā aiziet...
Izskatās, ka lietuvietēm jābaidās vairāk, jo, zaudējot trešdien, viņas netiks tālāk.
Domāju, ka viņas ir sastresojušās. Ja viņas zaudēs mums – viss, tālāk netiks. Mums jānoskaņojas nopietni, jo otrā vieta grupā nav garantēta. Tāda pati situācija.
Kā var palīdzēt no malas?
Saņemt atbalstu no “6. spēlētāja” – katra līdzjutēja un fana. Spēlet Lietuvā ir gandrīz kā mājās – jāsaņemas un jāaizbrauc. Ceru, ka mums būs daudz atbalstītāju.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]