Hangover 3. Minskas reids

Ir cilvēki, kuri mūsu dienvidaustrumu kaimiņu sauc par Padomju Savienības realitātes parku. Citi jūsmo par Baltkrievijā pastāvošo vadonisma kultu, bet lielākā daļa tur nekad nav bijuši. Pati Baltkrievija īpaši nesteidzas atvērt savus vārtus pasaulei, jo tās vadonis un varas elite vairāk tiecas saglabāt “status quo” - iekonservēt pagātni, kontrolēt tagadni un mēģināt saglabāt varu nākotnē.

Kopš Aleksandra Lukašenko nākšanas pie varas 1994. gadā – pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās viņš pirmajā kārtā saņēma 45,1% balsu, otrajā kārtā 80,1% - Baltkrievija baudīja pieeju lētajiem Krievijas naftas un gāzes resursiem, kas ļāva tai uzturēt no Rietumiem neatkarīgu ekonomiku.

Lukašenko kvēli aizstāvēja apvienotas Krievijas – Baltkrievijas valsts izveidi, ar cerību pašam kļūt par tās pirmo prezidentu, taču viņa plānus izjauca 1999. gadā notikusī varas maiņa Kremlī. Nepilnus divpadsmit gadus vēlāk sekoja sāpīga piezemēšanās. Krievija vairs nevēlējās iepriekšējā apmērā subsidēt Lukašenko režīmu. Maijā tas noveda pie Baltkrievijas rubļa devalvācijas par 55% un straujas algu apcirpšanas valsts un sabiedriskajā sektorā.

Baltkrievijas ceļu un dzelzceļu infrastruktūra ir labā stāvoklī. Minsku apjož sešu joslu apvedceļš, bet pilsētu caurvij plašu šoseju tīkls, kura malās izvietojušās vērienīgas Staļina laika celtnes un neskaitāmi Brežņeva ēras dzīvojamie bloki. Apgaismības laikmeta dižgara Fransiska Skorinas vārdā nosauktā centrālā iela pārdēvēta par Neatkarības prospektu, kura austrumu daļā aug Lukašenko laikmeta lielceltnes – labi apgaismotā Nacionālā bibliotēka un plānotās Minskas darījumu centra ēkas. Alkohols ir lēts un metro biļete maksā pusotru reizi mazāk nekā Pekinā – desmit santīmi par braucienu.

Taču ar brīvību ir kā dziesmā – dažiem liekas diezgan, bet visiem nepietiek. Privātas iniciatīvas tiek uzraudzītas, informācija – kontrolēta. Lai apmeklētu interneta zāli, jāreģistrējas un jāuzrāda pasi. Brokastīs, pusdienās un vakariņās tevi saskaita un uztraucas, ja ierodies piecas minūtes vēlāk. Subjektīvās sajūtas - Krievijā, nerunājot par Latviju, personisko brīvību ir vairāk.

Līdzīga iekšējā kārtība ir Baltkrievijas galvenajā sporta bāzē Staikos. Priežu mežā Minskas dienvidu pievārtē, blakus lielceļam uz Gomeļu, izvietotas treniņzāles un treniņu laukumi, kuros vairāk nekā 20 sporta veidos Baltkrievijas vadošie sportisti gatavojas kārtējām Olimpiskajām spēlēm, Eiropas un pasaules čempionātiem. Ziemā tur pārsvarā uzturas dažādu cīņas sporta veidu pārstāvji, kuru tradicionālā atpazīšanas zīme ir treniņos un sacensībās cietušās ausis. Ar ēdināšanu un transportu Staikos problēmu nav, taču lielākā daļa dzīvojamo māju pēdējo četrdesmit gadu laikā izskata ziņā nav mainījušās.

Kompleksa mājas lapā Стайки - Олимпийский спортивный комплекс publicētie reklāmas teksti klātienē iegūst citu saturu.

Mūsdienīgas sporta būves. Realitātē apkārt pārrakti ceļi un zālāji.

Ar gaumi izveidotas viesnīcas. Klātienē 40 gadus vecas kopmītnes ar aizvēsturiskām istabām, gultām, dušām, tualetēm un izlietnēm.

Unikāla daba. Priežu meži ieskauj pēc notekūdeņiem smirdošu ūdenskrātuvi ar betonētiem krastiem.

Kvalitatīva ēdināšana. Nav melots, kompleksā piedāvā kvalitatīvu un veselīgu pārtiku. Iespēja lietot 1984. gadā izgatavotas tējas krūzes.

Komforts un mājīgums. Ieejot viesnīcā, brilles no mitruma aizsvīst divu sekunžu laikā. Telpas nav vēdinātas, naktī jāsedzas ar divām segām un griesti izskatās cietuši karā.

Plašas iespējas kļūt veselākiem un izklaidēties. Restorānā vietējie cīkstoņi jūs uzaicinās uz dejām un roku laušanās sacensībām. Ēdnīcā jūs noteikti saskaitīs un pārmetīs, ka brokastīs ieradāties vēlāk nekā iespējams.

Viesmīlīgs un draudzīgs apkalpojošais personāls. Katru vakaru ir iespēja parunāties ar korpusa komendanti.

Tas viss neatstāj vienaldzīgus mūsu viesus. Tā tas tiešām ir!

Staikos ir sajūta, ka ceļo laikā vai esi nokļuvis paģiru ainā no filmas “Hangover 2”, kur galvenie varoņi pēc vētrainas nakts attopas kādā lētā Bangkokas kopmītnē.

Tādos apstākļos trīs dienas dzīvoja Austrumeiropas meiteņu basketbola līgas dalībnieces – meitenes, kuras dzimušas piecus vai vairāk gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma. Dažās dienās kultūršoks pārgāja. Taču līgas vadība un rīkotāji pie tā nav vainojami, jo ar viesu izmitināšanu ir, kā ir. Lielās viesnīcas centrā maksā dārgi, bet valsts kontrolētās atpūtas bāzes, piemēram, labā stāvoklī esošais Iekšlietu ministrijas biatlona komplekss Raubičos pretimnākšanu atlaižu veidā neizrāda.

BS Rīga/TTP U15 komandas spēlētājas Amanda Betlere un Rebeka Budļevska par iespaidiem Baltkrievijā

Kā šodien iet Baltkrievijas basketbolam? Sieviešu valstsvienības panākumi Eiropā un pasaulē radījuši lielāku uzmanību no valsts puses. Sieviešu un vīriešu klubi otro gadu startē FIBA rīkotajos turnīros – EuroChallenge un FIBA EuroCup, komandu sastāvos trešo gadu var pieteikt amerikāņu leģionārus. Baltkrievija kandidēja EuroBasket Women 2015 rīkošanai, neveiksmes gadījumā cerot uzņemt kādu no 2013. gada jaunatnes čempionātiem U20 vai U16 vecuma grupās.

Pirms minētajām aktivitātēm Baltkrievijas basketbola starptautiskā pieredze aprobežojās ar vīriešu izlases startiem B divīzijā un labāko spelētāju došanās peļņā uz ārzemēm. Jaunās ambīcijas pavērušas plašāku ceļu, taču nereti tiek aizmirsts par jaunatnes basketbolu, piemēram, pēc rubļa devalvācijas trīs Baltkrievijas jauniešu izlases bija spiestas atsaukt dalību Eiropas čempionātos finanšu trūkuma dēļ.

Meiteņu basketbols koncentrējas atsevišķos centros. Minskā ir divas sporta skolas, aktīvs darbs notiek Grodņas apgabala pilsētās Grodņā un Smorgoņā, entuziastu grupa strādā Brestā, bet valsts otrajā lielākajā pilsētā Gomeļā aktivitātes sarukušas. Valstī ir maz treneru un tikai daži desmiti tiesnešu, spēļu tehniskie protokoli pilnā apmērā tiek rakstīti FIBA sacensībās, citur vairāk jāpaļaujas uz ierobežotu statistikas pieeju. Taču perspektīvas sadarbībai ir, jo savstarpējā apmaiņā iegūt var visi. Neatkarīgi no valstī pastāvošās iekārtas.