Anita Miķelsone, Jete Nulle, Laura Meldere: no Franču liceja uz Pasaules kausu

Jete un Laura ir pirmās latviešu spēlētājas, kuras divas reizes pēc kārtas piedalīsies Pasaules U17 kausa izcīņā. Abas globālajā forumā debitēja 15 gadu vecumā Spānijas pilsētā Saragosā. Tālāk – vēl labāk. Jete un Laura kopā ar klases biedreni Anitu 2017. gadā Francijas pilsētā Buržā palīdzēja Latvijas U16 izlasei pirmo reizi vēsturē sasniegt Eiropas čempionāta pusfinālu.

Rīgas Franču licejs var lepoties ar savām meitenēm. Uzbrucēja Kitija Laksa kļuvusi par vienu no Latvijas valstsvienības līderēm un nopelnījusi daudz balvu ASV studentu sportā. Viņa sākusi gatavoties debijai Pasaules kausā, bet Anita, Jete un Laura laukumā dosies jau sestdien – visām spēlēm varēs sekot tiešraidē https://www.youtube.com/watch?v=vWP... .

Cik gadus mācāties vienā skolā?
Anita: Mēs ar Lauru esam vienā grupā jau no bērnudārza.
Jete: Visas trīs kopā – no Franču liceja pirmās klases. Pagājuši desmit gadi. Deviņas klases mācījāmies kopā, kamēr Laura 2017. gada rudenī aizbrauca uz Venēciju. Tagad esam vienā klasē ar Anitu.

Franču licejs – vai tas nozīmē franču valodas apguvi no pirmajām dienām?
Jete: No pirmās klases.
Anita: Pirmajā klasē – pa mierīgo. Zīmējām burtiņus, mācījāmies krāsu un dzīvnieku nosaukumus.

Izkrāso pats!
Anita: Apmēram.

Kura vislabāk runā franciski?
Jete: Noteikti, ka Anita.
Anita: Ir nācies pārbaudīt praksē. Braucām uz turnīru Francijā – mūs apturēja franču policija un nācās parunāties.
Jete: Zināšanas pielietojām arī 2017. gada Eiropas U16 čempionātā, kas notika Francijas pilsētā Buržā. Pilnīga cita sajūta, kad saproti teikto – norādes uz ceļa zīmēm, uzrakstus pilsētā, cilvēku sarunas.

Iznāca parunāt ar Francijas spēlētājām?
Laura: Samainījāmies ar krekliem (smejas).

Cik skolotājas-klases audzinātājas bijušas kopā pavadītajos gados?
Jete: Divas.
Anita: Pirmajās klasēs Kristīne Jukša, vēlāk angļu valodas skolotāja Anita Birnbauma. Labākās skolotājas pasaulē!

Kā sākās basketbola gaitas?
Jete: Mani uz “Rīdzeni” aizveda vecāki, jo bija jāaizpilda brīvais laiks. Varu teikt, ka tā bija vecāku ideja.
Anita: Mani vecāki spēlēja basketbolu. Sāku nevis tāpēc, ka Laura jau trenējās, bet tādēļ, ka Franču licejā staigāja meitenes ar uzaicinājuma lapiņām no TTP sporta skolas.

Kas bija pirmie treneri?
Anita: Mana pirmā trenere ir Maija Kubliņa.
Jete: Ainārs Čukste.
Laura: Sākumā trenējos pie 1998. gadā dzimušajām meitenēm.
Anita: Trenējos ar 1999. gadā dzimušajām meitenēm, bet Laura jau otrajā klasē aizbrauca uz Franciju.

Laura, vai tu gadu biji Francijā?
Nē, kopā ar vecākām meitenēm aizbraucu uz turnīru Francijā. Būtībā visu laiku esmu spēlējusi ar vecākiem gadagājumiem. TTP arī pārsvarā trenējos pie Maijas Kubliņas.

Kas vēl pielicis roku, palīdzot basketbola gaitās?
Anita: Nometnēs ar mums strādāja puišu treneris Anatolijs Konstantinovs.

Pirmais Latvijas Basketbola līgas čempions 1992. gadā!
Anita: Par fizisko sagatavotību vasaras nometnēs rūpējās treneri Dāvis un Kristaps.
Jete: Esmu trenējusies un spēlējusi arī pie Jāņa Nešpora. Kādu brīdi palīdzēja Lilita Bergvalde.

Anita minēja vasaras nometnes. Tās laikam sagādā jautrākos brīžus gadā. Vai arī smagākos?
Anita: Naukšēnos tā arī ir. Gan jautrākos, gan smagākos.
Jete: “Rīdzenes” nometnes notiek Strenčos – 20 kilometrus no Valmieras un Pumpuros, Jūrmalā.

Kādi interesanti gadījumi bijuši nometnēs?
Anita: Divus gadus nometnēs piedalījās TTP puiši – tad bija vēl jautrāk (smejas).
Jete: Esam darījušas trakas lietas. Īstā jautrība sākas, kad ejam gulēt – un treneri domā, ka jau guļam. Tad viss šķiet jautrāk un smieklīgāk.

Ir gadījies nokavēt treniņu nometnē?
Jete: Jā, kad aizgulies pēc diendusas.

Jo pa nakti neesi izgulējies un dienā nāk miegs?
Jete: Jā.
Anita: Bija gadījums. Skatījāmies Aļonas Ostapenko spēli “French Open” finālā un pēc tam gājām skriet apļus stadionā. Pie zāles ieejas bija ieslēgts televizors – domājām, ka mūs pasauks uz stadionu. Neviens mūs nepasauca. Dabūjām skriet.

Vai redzējāt, ka Aļona paceļ “Roland Garros” kausu?
Anita: Nē, to mēs neredzējām (smejas). Sākumā viņa bija iedzinējos. Kad skatījāmies – bija tuvu uzvarošām beigām. Noskrējām apļus un tad trenere paziņoja par Aļonas uzvaru.

Latvijas meitenes 2017. gada augustā pirms Eiropas U16 čempionāta Francijas pilsētā Buržā. Foto: FIBA

Jete Nulle Buržā

Jete Nulle un Laura Meldere Buržā

Jetes Nulles emocijas

Kaspars Mājenieks: 2017. gada labākais jaunatnes treneris Latvijā

Basketbols guva virsroku. Vai jūs mēģināja aizvilināt uz citiem sporta veidiem?
Anita: Vēl ejot bērnudārzā, trīs gadus nodarbojos ar daiļslidošanu. Sporta klubā “Rīga” – varētu būt, ka Rīgas 55. vidusskolas laukumā.
Laura: Gan es, gan Anita – abas gājām uz mākslas vingrošanu. Rīgas Vingrošanas skolā Miera ielā.

Daugavas sporta nams un “Rīdzene” atrodas Krišjāņa Barona ielā. Vēl ir Klijānu ielas zāle. Kā tikāt uz skolu un treniņiem?
Anita: Dzīvojām tuvu sporta zālei. Atnācām mājās no skolas un kopā ar Lauru gājām uz treniņu. Man sākumā līdzi gāja mamma.
Jete: Man arī. Nedzīvoju Rīgā. No skolas līdz treniņam varēju tikt pati, bet vecāki vadāja uz pilsētu un atpakaļ.

Gadās, ka basketbols paiet malā. Forša spēle, bet apnīk. Man patīk gleznot! Bija tādi gadījumi?
Anita: Sešus gadus gāju mūzikas skolā – spēlēju klavieres. Beigās nevarēju apvienot.

Ar bumbu bija interesantāk?
Anita: Daudz interesantāk.
Jete: Gāju uz visām iespējamām nodarbībām. Gleznošanā, teātra pulciņā. Bija rokdarbi un mūzikas skola. Basketbols palika vairāk, pārējais palika mazāk.

Laura?
Es arī gāju uz dažādām vietām, bet basketbols bija stiprāks.

Anita, esi spēlējusi komandas biedrēm?
Anita: Ziemas nometnēs Naukšēnos bija talantu skate. Man vienmēr lika spēlēt klavieres (smejas).
Jete: “Rīdzenes” nometnēs ir popielas.

Ko attēlojusi Jete?
Jete: Parasti dejojam ar komandu. Labākā dejotāja – Kecija Salceviča.

Jete un Laura 2016. gadā spēlēja iepriekšējā Pasaules čempionātā. Vai Anitai arī bija iespēja?
Anita: Nē, man toreiz nebija izredžu (tikt sastāvā).

Ko piedzīvojāt Saragosā ārpus basketbola?
Jete: Viss bija pakļauts basketbolam. Zinājām, ka Saragosā būs basketbolisti no daudzām valstīm, jau viesnīcā satikām ļoti dažādus cilvēkus, piemēram, no Brazīlijas. Ieraudzījām, ka Āzijas valstīm ir pilnīgi atšķirīga kultūra – cits ēdiens un sadzīve. Divās nedēļās redzējām visu pasauli. Spānijā valdīja liels karstums.

Un garākais viesnīcas gaitenis pasaulē.
Jete: Smējāmies – no istabas līdz brokastu zālei pa vienu gaiteni bija jāiet piecas minūtes. Viesnīca atradās tieši virs ātrgaitas vilcienu stacijas – dzīvošanas apstākļi bija ļoti interesanti.

Pa logu varēja redzēt vilcienus?
Tā tiešām bija. Ēdām un redzējām visu staciju.

Vai garā gaiteņa dēļ bija tā, ka galvenā trenere Līga Alilujeva lika pulcēties ātrāk?
Neizbēgami. Kecija reiz aizmirsa botas – viņai bija jāskrien cauri visai viesnīcai. Laika plānošana tiešām sagādāja problēmas.

Saragosā notika eksperimentāls čempionāts – pirmo reizi vienā pilsētā spēlēja gan puišu, gan meiteņu komandas.
Izskatās, ka pirmo un pēdējo reizi. Tas bija ļoti interesanti. Šogad skatījāmies NBA draftu un sapratām, ka esam redzējuši šos puišus klātienē. Ļoti forši! Saragosā spēlēja lietuvieši – “braļukas” bija kā savējie.

Kuri puiši tika nodraftēti?
Piemēram, Kolins Sekstons (Collin Sexton, Cavaliers #8, iekļauts Vasaras līgas simboliskajā pieciniekā) un Kevins Nokss (Kevin Knox, Knicks #9, iekļauts Vasaras līgas simboliskajā pieciniekā). Nospēlēja vienu gadu koledžā un – uz NBA.

Kas bija labākais, ko izdarījāt Saragosā?
Uzvaras. Tikām pasaules desmit labāko komandu vidū.

Anita, Tu skatījies U17 čempionāta spēles?
Mums lika to darīt. Kad 2000. gadā dzimušās spēlētājas gatavojās Eiropas čempionātam, treneris Kaspars Mājenieks lika skatīties un analizēt.

Vēl divi gadi skolā – ir parādījušās nākotnes ieceres? Latvija, Eiropa, Amerika?
Anita: Gribētos uz Ameriku, bet vēl nezinu.
Jete: Sajūta, ka vēl ir laiks. Var padomāt un apsvērt iespējas. Nav jāsteidzas.
Laura: Man patīk Itālija. Arī saprotu itāliešu valodu. Tā ir ļoti līdzīga franču valodai. Paldies franču valodas skolotājai Mārītei Alksniņai.

Laura, kā tu šogad mācījies – gāji itāliešu skolā vai tālmācībā?
Mācījos Rīgas Tālmācības vidusskolā. Saņēmu uzdevumus “online” režīmā – kad bija laiks, mācījos. Pirmajos divos gados ir kontroldarbi un ieskaites, divpadsmitās klases beigās jākārto eksāmeni. Katrā mēnesī ir trīs priekšmeti. Ja kaut ko nesaprati, var izmantot video zvanu.

Pasaules čempionāts. Gaidāt to ar nepacietību vai – man patīk process, čempionāts pienāks tāpat. Kādu sajūtu ir vairāk?
Jete: Šobrīd (saruna notika 27. jūnijā Daugavpils Olimpiskā centra lobijā) ir sajūta, ka čempionāts vēl ir diezgan tālu. Doma, ka tagad jāizdara viss treniņdarbs. Protams, turnīru gaidām ar nepacietību, taču vēl daudz jāpaveic.

Liepāja, Daugavpils, Liepāja – tas ir forši, ka treniņnometne notiek dažādās Latvijas pilsētās?
Jete: Esam Latvijas izlase, mums jāapskata Latviju.
Anita: Arī iepriekšējā vasarā trenējamies Liepājā, bet Daugavpilī nometnē esam pirmo reizi.
Jete: Režīms zāle-viesnīca-zāle.
Anita: Rīt būs pirmā brīvdiena.

Ir nojauta par pretiniecēm grupas turnīrā? Zinu, ka treneris skatījās citu kontinentu komandu spēles.
Jete: Treneris strādā ļoti daudz. Zinām, ka viņš analizē dažādas komandas. Labi, ka pirmās pārbaude s spēles tika ieplānotas pret Baltkrieviju – varēs iespēlēties.

Atgriežoties pie sporta skolām – ir principiāli savstarpējie mači starp Rīdzeni un TTP?
Anita: Agrāk – ļoti. Tagad, kad Laura aizbraukusi, švakāk. Iepriekšējos gados parasti tikāmies Latvijas Jaunatnes basketbola līgas finālā. Bija reizes, kad “Rīdzene” netika līdz izšķirošajai spēlei.
Jete: Mums gāja kā pa viļņiem.
Anita: Šķiet, ka U13 finālā spēlējām pret Liepāju. Pārmaiņus vinnējušas abas komandas.

Kādreiz saplūcāties arī?
Anita: Laukums jānošķir no dzīves ārpus sporta. Ejam taču vienā skolā.

Kopā spēlējāt VEF Rīgas skolu līgā.
Jete: Tur tiešām spēlējām kopā – paldies sporta skolotājai Gitai Pērkonei!

Vai spēlējāt kopā ar Kitiju Laksu?
Anita: Jā! Kitija gāja divpadsmitajā klasē, mēs – septītajā. Kā Kitija spēlēja, ārprāts! Viena pati vilka. Mēs skrējām, sedzām.
Jete: Kitija nevarēja piedalīties sezonas pēdējās spēlēs, jo guva savainojumu. Palikām ceturtās un sapratām, ka varam. Turpinājumā gājām, kamēr devītajā klasē – spēlējot divām meitenēm no vidusskolas – tikām līdz pirmajai vietai.
Anita: Nodraftējām Flēru Vīnerti no Rīgas Centra Humanitārās vidusskolas (RCHV).

Vai spējat savā starpā laukumā saprasties bez vārdiem?
Jete: Ir izveidojušās savstarpējās saites – visbiežāk spēlējam bez vārdiem. Izmantojam skatienus un sajūtas – jūti, ka otra būs savā vietā.

Treneris Kaspars Mājenieks ir stingrs un prasīgs?
Jete: Viss ir, kā vajag. Mūs tur grožos.
Anita: Disciplīnai jābūt.
Jete: Mēs to saprotam. Laukumā nevar visu darīt maigi, bez disciplīnas.

Ja vasarā ir spēle, cenšos pirms tās aizbraukt nopeldēties. Vai esat atradušas savas metodes, kā labāk noskaņoties spēlei?
Anita: Latviešu mūzika.
Jete: Tā ir nemainīga izlašu darba sastāvdaļa. Klausāmies pirms katras spēles. Ja braucam uz turnīru, pirms spēlēm ir “napiņš” (nap) – paguļam diendusu. Jāuzlādējas. Braucot uz spēli, autobusā skan latviešu mūzika.

Skaņu celiņš mainās?
Anita: Mums ir iecienītākās dziesmas.

Kam būtu jāskan Minskā?
Anita: Raimonda Paula popūrijs ir klasika. “Pērkona” repertuārs – Gandrīz tautasdziesma, Dienišķā dziesma, Slidotava. Šīs dziesmas skan arī ģērbtuvē.

Kas ir dīdžejs?
Jete: Anita, Paula (Kļeščova).
Anita: Darbojamies kopīgi.
Jete: Ir pasūtījumi, ja kāds vēlas ko dzirdēt.
Anita: Pašas arī dziedam līdzi.

Kas vislabāk sanāk?
Anita: Popūrijs. Esam iemācījušās visus vārdus.
Laura: Lielākā daļa spēlētāju var nodziedāt visu.

Vai katrai no jums ir paraugs basketbolā un ārpus tā?
Jete: Latvijas sieviešu izlase – spēlētājām sekoju līdzi no mazotnes. Agrāk Anete Jēkabsone-Žogota. Tagad Anete Šteinberga – no viņas cīņasspara var mācīties jebkuras pozīcijas spēlētāja. Elīna Babkina.

Jete, ko jāzina par Lauru? Ar ko viņa ir īpaša kā cilvēks?
Jete: Laura spēlē Kobēs.
Anita: Nesen pirmo reizi nopirka jaunas botas, kas nav Kobes. Labākā īpašība – Laura ir uzticīgs cilvēks. Drošība. Laura nekad neuzmet un nepieviļ. Izpalīdzīga, jautra, vienmēr var parunāties.
Jete: Sapratīs, uzklausīs. Paraudās kopā.

Laura un Jete, raksturojiet Anitu.
Laura: Anita ir brīnumbērns, kuram viss sanāk. Mūžīgais dzinējs.
Jete: Paskaties uz Anitu un tiec pie motivācijas. Saproti, ka tev arī tādai jābūt.
Laura: Izpalīdzīga. Var parunāties, pasmieties. Visas varam nākt viena pie otras.

Anita un Laura, pastāstiet par Jeti.
Anita: Vēl viens enerģijas dzinējs.
Laura: Jete vienmēr zina, kas jādara. Ja nezini kādu kombināciju, pasauc Jeti. Viņa visu dara pareizi.
Anita: Jete vienmēr visu zina.

Kādas foršas lietas komanda var izdarīt Pasaules kausā?
Anita: Uzvarēt.
Jete: Satikt cilvēkus no dažādām valstīm, iegūt jaunus draugus un kontaktus.
Laura: Iepazīt citas kultūras.
Jete: Apskatīt Baltkrieviju. Nav būts Minskā. Daudz iespēju. Ceram uz atbalstu.

Kāds ir komandas sauklis?
Trīs zvaigznes – Latvija!

Latvijas U16 izlase 2017. gadā: augšējā rindā no kreisās Matīss Rožlapa, Kristīne Žeimute, Ketija Vihmane, Paula Mauriņa, Flēra Vīnerte, Laura Meldere, Raivita Koreņika, Vika Altrofa, Kaspars Mājenieks; apakšējā rindā Jete Nulle, Līna Loceniece, Evelīna Fricsone, Laura Baltace, Anita Miķelsone, Paula Kļeščova

Laura Meldere 2017. gadā Buržā

Laura Meldere Eiropas U16 čempionāta ceturtdaļfinālā pret Vāciju

Laura Meldere spēlē pret Serbiju

Latvijas līdzjutēji Francijā

Līdzjutēji Buržā

Prieks

Maija Kubliņa, Anitas un Lauras pirmā trenere

“Dzīvē sanācis tā, kā nākamās zvaigznes vienmēr satieku Daugavas sporta namā. Lauras mamma uz treniņiem atveda pāris gadus vecāko brāli. Redzēju, ka mammai līdzi atnākusi meitene. Teicu, “Jums ir smuka un gara meita”. Mamma, “Tikai pirmā klase”. Nekas, lai pamēģina un noskaidro, patiks vai nē! Atbilde bija drīzāk nē, taču, kā Laura pirmo reizi atnāca uz treniņu, tā arī palika.

Laura palika pie divus gadus vecākām meitenēm, pie deviņdesmit devītajiem. Sapratu, ka viņa ir labs bērns. Iedevu Laurai uzaicinājuma lapiņas, lai viņa tās aiznes uz skolu. Citi 2001. gadā dzimušie bērni jau bija noskatīti, piemēram, Jete Nulle nokļuva “Rīdzenē”. Klāt nāca Anita.

Latvijas basketboliste Marianna Feodorova Puatjē pilsētā Francijā sarīkoja turnīru 1999. gadā dzimušajām meitenēm. Laura vēl mācījās pirmajā klasē, taču nolēmu viņu ņemt līdzi. Domāju, laba sakritība – meitene no Franču liceja brauc uz Franciju, zemi, kur sieviešu basketbols ir ļoti populārs. Papildus arī Marianna spēlēja centra pozīcijā un varēja piedāvāt iespēju runāt franciski.

Garo ceļu uz Franciju mērojām autobusā. Laura, nabadzīte, to saprata, kad jau bijām ceļā. Vēlāk runājām – viņa teica, ka bija ļoti nobijusies. Nesaprata, uz kurieni viņu tik ilgi ved. Sēdēja, ierāvusies pie loga. Citi bērni pēc tāda piedzīvojuma būtu aizgājuši prom, taču, ja ir lemts kļūt par spēlētāju, tad arī kļūsi.

Anita ir aktiera Harija Spanovska mazmeita. Viņas ģimene ir ļoti mūzikāla. Nolēmu nekavēt viņas mācības mūzikas skolā – lai iet tajā, cik ilgi var. Basketbols ir kā narkotika – agri vai vēlu paņem arvien vairāk. Anita apveltīta ar labu lēcienu – uzlēca tuvu grozam jau pirmajā reizē. Dabas bērns – skolā apaļa teicamniece, vecāku sapulcēs viņu minēja kā piemēru.

Anita nekavēja nevienu treniņu, lai gan paralēli apmeklēja mūzikas skolu. Bieži braucām uz turnīriem Francijā. Ģimene, kura viņu uzņēma, man teica, ka Anita jau ļoti labi runā franciski. Salīdzinot ar pārējām meitenēm, viņa runāja brīvi. Anita ir labestīga – visā saskata pozitīvo.

Laura, esot kopā ar Anitu, ir brīva un atvērta, pārējās situācijās – noslēgtāka. Viņas treneris Itālijā sākumā neapjauta, vai Laura saprot itāliski teikto. Nomierināju viņu, sakot, ka Laura visu ļoti labi saprot, vienkārši starp basketbola cilvēkiem ir atturīga un rezervēta. Ļoti godīga pret lietām, kuras dara. Citreiz teicu viņai, “Atpūties, nenāc rīt”. Laura nāca. Reti kuram bērnam ir tāda attieksme.”

Ainārs Čukste, Jetes pirmais treneris

“Jete atnāca pie manis kopā ar 1999. gadā dzimušajām meitenēm. Grupā, kura bija veidota no trešklasniecēm, Jete ienāca kā pirmklasniece. Un tā līdz šai dienai. Manā vērtību skalā Jete ir ļoti nozīmīga spēlētāja. Bez viņas man kā trenerim ir grūti. Jete ir saspēles vadītāja, novada manas domas spēlētājām laukumā. Viņa ir pēdējo gadu labākā spēles organizētāja. Ir avantūras, kļūdas – ar tām cīnāmies, pārdzīvojam. Kad spēle aiziet, Jete var spēlēt gan gudri, gan smuki.”

Latvijas U17 izlase

Galvenais treneris: Kaspars Mājenieks (Liepājas basketbols)
Treneri: Krists Pīternieks (Liepāja), Jānis Nešpors (TTT).
Fiziskās sagatavotības trenere: Līva Muižniece.
Fizioterapeite: Ieva Pelse.

Latvijas meitenes pirmās trīs spēles Pasaules kausa izcīņā Minskā aizvadīs jaunajā un modernajā “Falcon Club” zālē (2000 vietas; adrese: Uzvarētāju prospekts 20). D grupā jāspēlē pret Kanādu (21. jūlijā plkst. 17:45), Austrāliju (22. jūlijā plkst. 17:45) un Angolu (24. jūlijā plkst. 16:00).

Visas komandas iekļūs astotdaļfinālā, kur sacentīsies pret C grupas vienībām (Spānija, Ungārija, Argentīna, Jaunzēlande):

A1 – B4 (25) C1 – D4 (29)
A2 – B3 (26) C2 – D3 (30)
A3 – B2 (27) C3 – D2 (31)
A4 – B1 (28) C4 – D1 (32)

Astotdaļfinālu uzvarētājas turpina cīņu par medaļām, zaudētājas sadala 9.-16. vietu. Ceturtdaļfinālos tiek izveidoti sekojoši pāri: W25 – W30 (37), W26 – W29 (38), W27 – W32 (39), W28 – W31 (40). Pusfinālos komandas sapāro tā: W37 – W39 (47), W38 – W40 (48). Fināls notiks 29. jūlijā.