Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:136, Did:0, useCase: 3

Ieva Pulvere: "Varējām pateikt arī kādu skarbāku vārdu"

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Ieva Pulvere: "Varējām pateikt arī kādu skarbāku vārdu"
TTT kapteine Ieva Pulvere: 44 uzvaras un trīs tituli vienā sezonā. Foto: Romāns Kokšarovs, f64

"Nozīmīgākā komandas sapulce bija pēc zaudējuma Francijā. Nākamajā spēlē viesos uzvarējām "Fenerbahce" – tātad saruna bija vērtīga. Sezonas gaitā saglabājām pozitīvu gaisotni gan ģērbtuvē, gan laukumā," pēc uzvaras Latvijas čempionātā teica basketbola kluba "TTT Rīga" kapteine Ieva Pulvere.

Pirms sezonas komanda vienojās par darbības noteikumiem. Atskatoties uz sezonu, kuri bija nozīmīgākie?
Mums bija pirmssezonas sapulce, kurā izrunājām, kādas lietas vēlamies redzēt – kā strādāt treniņos, kādiem jābūt iekšējās kārtības noteikumiem. Spriedām, vai noteikumus pielikt redzamā vietā ģērbtuvē. Vienojāmies, ka nē. Runātais palika kā nerakstīta vienošanās.

Sapulcē runājām par komandas mērķiem – ka iesim soli pa solim. Pirmais mērķis – iekļūt Eirolīgā. Nākamais mērķis bija iekļūt starp 5-6 komandām, kuras turpina sezonu Eirolīgā vai Eiropas kausā. Mērķi auga – vēlāk gribējām iekļūt B grupas labāko komandu četriniekā. Un individuālie mērķi.

Galvenais – koncentrēties vienai bumbas kontrolei. Aizmirst pagājušo un skatīties tikai uz priekšu. Pilnveidoties, progresēt katrā situācijā. Vienojāmies viena otru nekritizēt, taču varējām pateikt arī kādu skarbāku vārdu. Iznākums – saglabājām pozitīvu gaisotni gan ģērbtuvē, gan laukumā.

Vai sezonas gaitā nācās atgriezties pie noteikumiem, atgādināt?
Kā jau teicu, rakstītu noteikumu nebija. Vairākas reizes sanācām uz sapulcēm, kurās izrunājām notikušo. Pārspriedām, vai kas nogājis greizi – parasti pēc zaudējumiem. Katrai spēlētājai bija iespēja izteikties, lai notikušais “nevelkas līdzi” sezonas garumā.

Kura, Tavuprāt, bija nozīmīgākā sapulce?
Domāju, ka pēc izbraukuma spēles pret “Carolo Basket”. Francijā nospēlējām slikti. Sapulce bija vajadzīga, jo turpinājām cīņu par četrinieku. Nākamajā spēlē viesos uzvarējām “Fenerbahce” (un kvalificējāmies izslēgšanas spēlēm) – tātad sapulce bija vērtīga.

Pagājis viens mēnesis kopš Eirolīgas regulārās sezonas beigām. Vai iekšējo sajūtu temperatūra ir pakāpusies? Pēcspēles preses konferencē teici, ka sezonu vērtē ar vārdu “labi”. Vai vari pateikt “ļoti labi”?
Manuprāt, pirms sezonas neviens Latvijā lielas cerības neloloja. Varam runāt par labi pavadītu sezonu, pēc kuras esam nopelnījušas atpūtu. Tā ir vislabākā sajūta.

Uzskatu, ka komanda Eirolīgā izdarīja 100% iespējamā. Bija trīs komandas, kuras pirms gada spēlēja Eirolīgas “Četru finālā” un spēlēs tajā arī šogad – Jekaterinburga, Kurska, Šoprona. Neskaitot spēles pret tām, TTT bilance bija 10-2. Maksimums!
Esmu maksimāliste. Domāju, ka arī divi minētie zaudējumi – mājās pret Salamanku, izbraukumā pret Šarlvilu – varēja nebūt. Kā jau teicu, neviens Latvijā pirms sezonas uz lieliem panākumiem necerēja, taču, vērtējot spēles stilu, varējām pacīnīties par uzvarām arī šajās spēlēs. Nevar gan apgalvot, ka tas mainītu sezonas iznākumu.

Janvāris, februāris, marts – spraigākie mēneši TTT vēsturē. Visvairāk spēļu, visvairāk izbraukumu. Bijāt uz fizisko un emocionālo spēku robežas?
Pavisam uz robežas nebijām. Visas spēlētājas var runāt ar treneriem, ārstiem – risināt situācijas. Šajā gadījumā mūsu priekšrocība bija salīdzinoši vājais Latvijas turnīrs. Pamata spēlētājas Eirolīgā spēlēja 30-40 minūtes, bet tā bija vienīgā spraigā spēle nedēļā. Nebija divreiz jāatdod visi spēki. Pati līdz spēku izsīkuma robežai nenonācu.

Vēl viens solis augšup – komanda pēc trīs gadu pauzes uzvarēja Eiropas Sieviešu basketbola līgā. Tas veicināja labas sajūtas?
Noteikti. Zinājām, ka izšķirošās spēles nebūs vieglas. Un nebija vieglas – pusfināls pret (pašreizējām Čehijas čempionāta finālistēm “Žabiny Brno”) izvērtās grūtāks par finālu. Vienlaikus tās bija pēdējās smagās spēles, kurās vajadzēja uzvarēt. Prieks par maksimāli paveikto ir liels.

Cik daudz komandu pastiprināja Aija Brumermane un Kristīne Vītola?
Aija un Kristīne bija mūsu pamata centri – viņu ieguldījums bija ļoti liels. Abas progresēja – ieguva visas puses.

Treneri strādāja naktīs – bijāt pilnībā nodrošinātas ar informāciju?
Nekad neesmu sūdzējusies. Ticu visām basketbola lietām, kuras dara treneris Mārtiņš Zībarts. Ticu, ka viņa sadarbības strādā. Šogad par lielu papildinājumu kļuva arī Matīss Rožlapa – viņš ļoti daudz palīdzēja individuāli strādāt ar mazajām spēlētājām. Jānis Nešpors – ar lielajām spēlētājām.

Visi deva milzīgu artavu. Varbūt Matīsam sākumā vajadzēja laiku, lai saprastu mūsu untumus – gadījās pa kādai nesaprašanās reizei, taču ieguldījums bija neatsverams.

Pagājušajā gadā notika pārmaiņas Tavā ģimenes dzīvē. Vai tam bija ietekme sezonas norisē un ko tas mainīja Tavā profesionālajā dzīvē?
Šosezon vairāk nevarēju neparūpēties par savu veselību – mans vīrs ir ārsts. Viņš pievērsa uzmanību katram zilumam, katrai skrambiņai. Aprūpēja un palīdzēja.

Emocionāli? Radusies drošības sajūta, ka par visu varu nav jāiet “pāri līķiem”, nav jāplēšas basketbolā. Protams, nedomāju to atdeves ziņā – tā nav mainījusies. Iekšā vairāk nav satraukuma – ja kādā brīdī atgadās savainojums vai beidzas basketbols – ka dzīve būtu apstājusies.

Laulības dzīve spēj sniegt drošības sajūtu. Var spēlēt mierīgāku prātu.

Vai labi, ka sezonas pēdējais mēnesis izvērtās mierīgāks?
Labi! Protams, ka (pēc Eirolīgas) bija grūti atrast motivāciju strādāt treniņos – zinot, ka tāpat uzvarēsim ar lielu pārsvaru. Motivācijas pēdējā mēnesī noteikti bija mazāk. Eiropas čempionāts? Galvenais, lai tas notiek.