Mārtiņš Gulbis: "Kas noticis vēsturē, lai paliek vēsturē"

Sieviešu valstsvienības darba plāns 2020. gada vasarai paredzēja piedalīšanos elitārā turnīrā Japānā, spēlējot pret Olimpisko spēļu dalībniecēm. Dzīvē iznāca citādi – pandēmijas dēļ no marta vidus līdz augusta pirmajai pusei nenotika neviena spēle.

Latvijas vīriešu izlase aktīvās gaitas atsāka 25. un 26. jūlijā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Tiesneši ar Oskaru Luci priekšgalā nedēļu vēlāk tiesāja Somijas un Igaunijas valstsvienību pārbaudes spēles. Latvijas dāmas pirmās iemēģināja vietējo laukumu, eksperimentālās cīņās Daugavas sporta namā divreiz atzīstot Somijas pārākumu – 63:68 un 66:74.

Aizvadītas divas pārbaudes spēles agrāk iecerētās plašās programmas vietā. Ko varam paņemt no šīm spēlēm?
Galvenā ideja – dot iespēju meitenēm, kuras sasniegušas labus rezultātus Eiropas un pasaules jauniešu čempionātos. Dot viņām iespēju novērtēt sevi uz Eiropas skatuves. Daudz riskējām, daudz eksperimentējām un variējām – ļāvām pamēģināt visām spēlētājām.

Piedzīvojām divus zaudējumus, taču tie ir daļa no (mācību) procesa. Savā uzrunā ģērbtuvē teicu – spēlētājām, kuras pēdējos piecos gados vairāk sēdējušas un plaudējušas, jāsāk uzņemties atbildība un jāsāk taisīt rezultāts. Domāju – meitenes saprata, ka tas ir nedaudz grūtāk nekā izskatās no malas.

Teici par spēlētājām, kuras agrāk atradās rezervistu lomās. Šoreiz vairāk nekā puse sastāva bija studentu vecumā – ar septiņām U20 izlases spēlētājām, septiņām debitantēm. Vai viņām izdevās tikt no sēdēšanas pie darīšanas?
Šis ir pārejas posms – sieviešu valstsvienībā notiek paaudžu maiņa. Runājot par atbildības uzņemšanos, vēlos minēt Kati Krēsliņu – protams, viņa ir spēlējusi (daudz), bet pirmo reizi atskaņo tik svarīgu vijoli un taisa rezultātu. Tas pats attiecas uz Ilzi Jākobsoni, Paulu Strautmani un citām jaunietēm. Spēles pret Somiju bija laba pārbaude, lai saprastu, kur esam un būtu gatavi novembrim.

Cik ilgu laiku izdevās pastrādāt kaujas režīmā?
Kaujas režīmā strādājām pusotru nedēļu. Tikai pirms divām nedēļām saņēmām atļauju trenēties ar pilnu kontaktu. Iepriekš nedrīkstējām to darīt, jo spēlētāju līgumi nebija apdrošināti. Jūnijā un jūlijā strādājām pie individuālās tehnikas. Bija daudz jaunu lietu – priecāšos, ja meitenes tās izmantos basketbola laukumā.

Somija pēdējos 10 gados Henrika Detmana vadībā izveidojusi ļoti labu basketbola sistēmu. Pirms sestdienas spēles bija iespējams redzēt Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēļu ierakstus. Vai dzīvē izdevās ieraudzīt ko jaunu?
Sistēma nemainās – redzēju tās pašas lietas, kuras ieraudzīju, strādājot ar U16 puišiem. Somu kadeti spēlēja zem groza un darbojās bez bumbas, kamēr šī komanda vairāk spēlēja no ārpuses – jo tā spēlē viņu līdere (Avaka Kuiera). Jauniešu un sieviešu basketbolam tā ir laba sistēma – ar ļoti agresīvām un trenētām, fiziski labi sagatavotām meitenēm.

Domāju, ka arī Latvijas treneri dara labu darbu – pārbaudes spēļu rezultāti pilnībā neatspoguļo (mūsu) kvalitāti. Spēlējām bez vairākām līderēm – meitenēm, kuras pirmo reizi uzvilka Latvijas kreklu, bija mandrāža. Pēdējā apvienojumā ar (jaunām) prasībām radīja dubultas kļūdas. Labi, ka šajos apstākļos vispār varējām spēlēt!

Paskaitīju – svētdien tikai vienai spēlētājai no divpadsmitnieka bijušas vairāk par 30 spēlēm izlasē. Minēji arī, ka somietēm ir laba fiziskā sagatavotība. Vai mūsu meitenes pietiekami strādājušas pie tās?
Manuprāt, ieguldītā darba apjoms bija pietiekams. Jāadaptējas un jāsaprot, kas vajadzīgs komandai. Šajā sabraukumā vairāk gribējām redzēt, kā meitenes pieņem lēmumus. Brīžiem tas labi izdevās – bija skaistas epizodes. Arī ceturtajā ceturtdaļā bija garām aizmesti metieni no groza apakšas, taču patika meiteņu cīņas spars un attieksme divu mēnešu garumā.

Vai spēlētājas devušas jāvārdu spēlēšanai novembra sabraukumā?
Vasaras sabraukumā nepiedalījās daudzas spēlētājas – daļa gatavojās pēc individuālām programmām. Mūsu durvis ir atvērtas visām uzrunātajām basketbolistēm – ceru, ka meitenes būs atsaucīgas un atgriezīsies baskbola laukumā. Treneru kolektīvs ir jauns – ar saviem mērķiem un ambīcijām. Kas noticis vēsturē, lai paliek vēsturē. Šķiram jaunu lapu ar jaunām lietām – ceru, ka meitenes izlasē atgriezīsies ar prieku.

Pagājušais gads dāvāja jaunu precedentu. Vācijas izlases vadība vienojās ar “Oregon” komandu par savas līderes piedalīšanos novembra spēlēs. Vai varam cerēt uz līdzīgu risinājumu ar Paulas Strautmanes māsu Dignu?
Būtu ļoti priecīgs, ja varētu strādāt ar māsām Strautmanēm. Šis jautājums jārisina izlases vadībai. Pašreizējā situācija ASV, tostarp ar elpceļu vīrusu, ļoti apgrūtina iespējamo risinājumu.