Eva Indriķe: "Nebraukšu uz Slovākiju – palikšu Latvijā!"

“Kolibri” treneru Mudītes Zanderes un Matīsa Rožlapas audzēkne ir viena no septiņām U20 izlases meitenēm, kuras šovasar treniņos pielaikoja valstsvienības kreklu. Ja viss ritētu kā parasti, Indriķe šodien spēlētu Eiropas jaunatnes čempionātā Šopronā, taču pārmaiņas dāvā jaunas iespējas.

Pirms diviem gadiem Indriķe, spēlējot pie trenera Kaspara Mājenieka, aizbrauca uz Pasaules U17 kausu Minskā. Pērn viņa Matīsa Graudiņa, Aināra Čukstes un Daigas Žvirbles vadībā piedalījās Pasaules U19 kausā Taizemē, bet vēl pēc gada debitēja valstsvienībā.

Aizsardze-uzbrucēja laukumā pirmo reizi devās 05:05 minūtes pirms starta ceturtdaļas beigām, dodot pirmo atelpu Katei Krēsliņai. Uzņemšanās deva rezultātu – līdz puslaika pārtraukumam Indriķes rēķinā bija divi punkti, viena piespēle un viens bloķēts metiens.

Spilgtākā epizode – otrās ceturtdaļas vidū Eva paskrēja garām Somijas centra spēlētājai Avakai Kuierai, izmantoja brīvo koridoru līdz grozam, ieņēma pozīciju soda laukuma tuvumā un guva divus punktus ar pustālo metienu.

“Spēlējām “pick-and-roll” sadarbību. Pazaudēju bumbu – iestājās panika,” zīmīgo brīdi vēlāk atcerējās Indriķe. “Tajā brīdī sapratu, ka varu paiet garām Avakai. Paskrēju viņai garām, devos groza virzienā un iemetu.”

Pandēmijas radītās pauzes dēļ bez bumbas tika pavadīti apmēram divi mēneši. “Maija vidū atsāku treniņus pie Mudītes Zanderes. Jūnijā sākās nodarbības “Elektrum” sporta centrā. Divreiz nedēļā devos uz brīvprātīgajiem treniņiem valstsvienībā, bet pirmdienās un piektdienās trenējos pie trenera Matīsa (Rožlapas).”

Rožlapas vadībā meitene no rītiem trenējās Rīgas 47. vidusskolā, lai 2020. gada sākumā parādītu līdz šim labāko basketbolu. “TTT junioru” rindās Eva kļuva par universālāku spēlētāju – sāka biežāk mest no dažādām pozīcijām, cīnījās zem pretinieču groza un apturēja sāncenses aizsardzībā. Ieguldītais darbs sestdien palīdzēja nopelnīt spēles laiku teju 12 minūšu garumā.

“Pirms spēlēm pret somietēm pārgājām uz intensīvāku režīmu – otrdienās un ceturtdienās trenējāmies divreiz dienā,” teica Indriķe. “Sestdien no rīta atkārtojām sadarbības – gatavojāmies pret Somijas “step-out” aizsardzību. Pēc tam pamētājām un pēcpusdienā nācām uz spēli.”

Rīgas 47. vidusskolas absolventei vasarā radās iespēja pievienoties vienai no labākajām Slovākijas komandām. Par “Pieštanske Čajky” saņemtas labas atsauksmes – ģenerālmenedžere Broņislava Borovičkova organizē vienības darbu augstā profesionālā līmenī.

“Pieštanske Čajky” februāra beigās sasniedza Eiropas Sieviešu basketbola līgas “Četru finālu”, viesos un mājās pārsteidzot spēcīgo Krievijas klubu “Rostov-Don”. Slovākija varēja kļūt arī par Indriķes nākamo pieturvietu, taču neparastā vasara ieviesa korekcijas.

“Elpceļu vīruss pamainīja plānus. Klubs izšķīrās ņemt pieredzējušu spēlētāju un pati uz Slovākiju neaizbraucu. Domāju turpināt mācības Latvijā, apvienojot to ar spēlēšanu savā jaunajā komandā. Līdz oficiālam paziņojumam vēl mazliet jāpagaida.”