Ainārs Čukste: "Man patīk spēles, kurās neesam favorīti"

Apsveicu ar komandas pirmo iekļūšanu finālturnīrā.
Līdz "Sešu finālam" gājām ilgi. Pagājušajā gadā pietrūka viens solis (juniores divu spēļu summā ar 109:116 zaudēja Latvijas Universitātei – Sportacentrs.com). Šī sezona mums ir veiksmīga. Pirms spēles domājām, ka darbs jāizdara līdz galam. Nenoniecinot pretinieku – spēles sākums parādīja, ka komanda cīnoties var daudz izdarīt.

Sākums bija stresains. Bija sajūta, ka manas spēlētājas gaidīja viena no otras – kura sāks spēlēt? Kad sāka spēlēt, sāka spēlēt visas (ar uzsvaru). Tālāk spēle aizgāja, taču sākumā iznāca pastresot. Augsta līmeņa komandu raksturo spēja ilgāk spēlēt bez kritumiem. Mūsu kritums bija sākumā.

Pagājušajā reizē meitenēm teicu, ka mēs katrā spēlē varam labi nospēlēt 30 minūtes. Parasti ir piecas vai desmit minūtes, kurās nesanāk. Kad "nesanāk" laiks kļūs mazāks, varēsim izdarīt vēl vairāk.

Vai apetīte Latvijas-Igaunijas līgā ir apmierināta?
Nevienā spēlē neiesim neko atdot. Nebūsim favorītu statusā ne pret “1182 Tallinn”, ne Latvijas pusfinālā pret “Vega 1/Liepāja”. Kā trenerim man patīk spēles, kurās neeesam favorīti. Tā ir papildus iespēja izdomāt jaunas lietas un komandai tādā veidā izdodas (labas spēles).

“Play-off” grafiks nav vienkāršs. Pirmdien vairākām meitenēm paredzēta jaunatnes līgas spēle un jākavē mācības, otrdien nepilnā sastāvā jābrauc uz spēli Liepājā. Strādājot ar skolēnu komandu, ar to jārēķinās. Nākamajā trešdienā mājās būsim pilnā sastāvā un skatīsimies, vai varam pagarināt pusfināla sēriju līdz trešajai spēlei.

Kā notika Sigitas Džarcānes un Dignas Strautmanes pievienošanās?
Tāda doma bija visu sezonu. Ja vajadzētu, viņas spēlētu lielajā komandā. Paldies klubam par iespēju! Mēs vienmēr respektējam lielās komandas vajadzības. Treneriem un īpaši spēlētājām tā nav viegla situācija, taču – tāda ir dzīve. “TTT juniores” ir komanda – donors. Gatavojam spēlētājas, lai viņas nākotnē spēlētu augstākā līmenī. Tas var notikt starpsezonā, sezonas sākumā vai tās gaitā.

Komandas mikroklimats izskatās labs, jo spēlētājas ļoti enerģiski atbalsta viena otru.
Mariannai Kļaviņai šodien teicu “Mums iet visādi. Sākumā tu sataisīji sūdus, taču atnāci malā un visus atbalstīji.” Tas ir ļoti svarīgi – nevis tikai pārdzīvot par savām neveiksmēm, bet domāt par komandas veiksmēm. Kāpumi un kritumi gadās visām, kā šajā spēlē notika vairākām meitenēm. Kad komanda sāka spēlēt, otrajā puslaikā labi izskatījās visas, piemēram, ļoti veiksmīgs uznāciens bija Rebekai Naglei. Mums ir milzīga iekšējā konkurence. Nedodu laiku došanas pēc.

Latvijas-Igaunijas līgas spēlētājas ir vidēji jaunākas nekā citās Eiropas līgās. Vai jaunatnes izlašu spēlētājas ir lielākās ieguvējas?
Mūsu komanda noteikti ir ieguvēja. Dabūjām labu spēļu praksi, sevišķi brīdī, kad iekļuvām “Top 6” turnīrā. Katra spēle bija laba, turklāt divas reizes uzvarējām. Tas ir ļoti labs panākums, par kuru meitenes jāuzslavē. Viņām izdevās!

Ko novēlēt komandai nākamajās spēlēs?
Jātic sev, tad būs mazāk kritumu. Rezultāts nopelnīts ar darbu laukumā.