Viedoklis: Cīņa, cīņasspars un cīnīšanās

Var tikai piekrist Ernesta Kalves teiktajam īsi pirms turnīra, ka finansiālā krīze komandai tikai palīdzējusi. Un patiesībā tā jau vairākus mēnešus. Šķiet, ka problēmas ārpus laukuma devušas vēl lielāku motivāciju parādīt un pierādīt savu spēku. Šeit jau parādās latviešu tautai ļoti neraksturīgā īpašība – spītība. Biežāk lietotie vārdi ASK pēcspēles preses konferencēs un sarunās ar spēlētājiem bija "cīņa", "cīņasspars", "cīnījāmies" un tamlīdzīgi. Tieši to arī komanda laukumā darīja un dara jau vairākus mēnešus, un tieši tas to padarījis tik simpātisku. Vienīgā problēma šobrīd ir īsais spēlētāju soliņš, tomēr šī ir liela problēma, jo sevišķi atskatoties uz notikumiem Tartu un raugoties pusfinālsērijas virzienā, kad ASK jāspēlē pret "Barons/LMT".

Abos mačos Tartu ASK uzsita vairāk piezīmes nekā pretinieks un abās kādi spēlētāji saņēma piecas piezīmes. Saņemt piecas piezīmes kādam no ASK spēlētājiem nozīmē milzīgu robu, jo ne jau Mednis vai Bertāns savās maksimums desmit minūtēs sasitīs tos sodus, bet gan kāds no pārējiem spēlētājiem, un tādu zaudēšanai ir milzīga nozīme. Gan Helmanis, gan Vītols, gan Kalve – visi, kuri Tartu kādā no spēlēm saņēma piezīmju normu – ir pamatpiecinieka spēlētāji un figūras ar nenovērtējamu nozīmi. Šādu spēlētāju zaudēšana priekšlaicīgi ir milzīgs solis pretī neveiksmei mačā. Jābūt atklātam – Runkauskam ir milzīga gribēšana, bet meistarības līmenis tomēr ir pavisam cits, salīdzinot ar Kalvi vai Vītolu, ko labi parāda kļūdu skaits gan pirmajā, gan otrajā spēlē, gan būtībā visu laiku pēc pievienošanās komandai. Tāpat spēlētājs īsti vēl nav apliecinājis savas metienu precizitātes dotības, ar ko tika slavēts ierodoties Rīgā (pret "Rock" trīspunktniekos 1/8).

Tikmēr Mažutis sezonas otrajā pusē aiztaisījis mutes visiem tiem, kuri teica, ka komandā ir tikai tāpēc, ka ir lietuvietis, nevis savas meistarības dēļ. Gan pagājušajā sezonā BBL spēlē par trešo vietu pret "Baronu" Mažutis bija atslēgas faktors, gan šopavasar Tartu. Spēlēja, kamēr organisms vienkārši pateica "Nē!" un kāju sarāva krampī. Grozam neuzbruka daudz, taču ar labu precizitāti un tad, kad tas vajadzīgs, ko nevar teikt par tautieti Runkausku. Abās spēlēs Mažutis izprovocēja pretiniekus pārkāpt noteikumus pa piecām reizēm, kas bija viens no labākajiem rādītājiem komandā. Abi ar Vītolu zināmi kā aizsardzības speciālisti, taču Mažutim ar piezīmju (ne)savākšanu veicās krietni labāk, un tas ļāva spēlēt bez maiņām, kas arī būtībā bija svarīgākais, zinot, ka lietuvietis ir vienīgais spēlētājs savā pozīcijā. Abos mačos Mažutis bija viens no produktīvākajiem komandas spēlētājiem, tiesa, tikai trīs rezultatīvas piespēles abās spēlēs kopā saspēles vadītājam ir par maz, vēl jo vairāk ņemot vērā, ka kļūdu bija divas reizes vairāk...

Tomēr Mažutim pārmest kaut ko nebūtu prāta darbs, tāpat kā jebkuram citam spēlētājam. Lielākais prieks par Ernesta Kalves sniegumu. Jā, otrais mačs neizvērtās līdz galam veiksmīgs un esmu gandrīz par simts procentiem pārliecināts – ja Kalve nebūtu jau pēc 18 spēlētām minūtēm saņēmis piekto piezīmi, ASK drīzāk būtu nevis nebūtu ieguvuši bronzu. Ernests kļuvis par pārliecinošu labāko spēlētāju savā komandā un ir efektīvs gan uzbrukumā, gan arī aizsardzībā. Ja kādam vēl pirms laika šaubas radīja Ernesta gatavība atgriezties trešā numura pozīcijā, tad šobrīd tādai vairs nevajadzētu būt. Kājās uzbrucējs tika līdzi visiem pretspēlētājiem ārējā līnijā, bet groza apakšā savu varējumu jau pierādījis līdz šim. Būtībā tikai limitētais spēles laiks (piezīmes, piezīmes, piezīmes...) neļāva būt vēl produktīvākam. "Rytas" speciāli koncentrējās Kalves nosegšanai, taču nevarētu teikt, ka tas līdz galam izdevās – pret jaunāko Eirolīgas dalībnieci Ernests sameta 22 punktus un izcīnīja deviņas bumbas.

Tuvojas Latvijas līgas pusfinālsērija, kas nesola ASK neko vieglu – jāspēlē pret principiālākajiem sāncenšiem, čempiontitula aizstāvētājiem un krietni labākā finansiālā izejas pozīcijā esošajiem "Barons/LMT". Jādomā, ka "baroni" būs skatījušies spēles Tartu un izdarījuši līdzīgus secinājumus, saprotot, kas ir tās ASK vājās vietas, ko jāmēģina izmantot. Proti, cīņa pie groziem, aizsardzības sistēmu maiņas, salīdzinoši individuālā spēle uzbrukumā, piezīmju izprovocēšana (agresivitāte) un, protams, īsais soliņš. Skaidrs ir viens – mūs sagaida intriģējoša un grūti paredzama pusfinālsērija starp abām Rīgas lielkomandām.