Laksa: "Par čempioniem kļūst sezonas beigās, nevis sākumā"

Sarunas sākumā vēlējos Jūs „Triobet” BBL vārdā apsveikt ar mēneša labākā spēlētāja titulu. Kā Jūs vispār principiāli attiecaties pret individuālām balvām – tas ir kas tāds, uz ko tiekties, vai tikai,teiksim, patīkams blakusefekts komandas spēlei?
Pirmkārt, paldies par apsveikumu. Otrkārt, vienmēr jau ir patīkami saņemt atzinību, gan individuālo, gan visai komandai. Bet uz kopējā fona jau paša iegūta atzinība neko daudz laikam neizsaka, tāpat visi vērtēs komandu sniegumu, kas ir galvenais, un atmiņā paliks komandas tituli un vietas.

Par komandas sniegumu runājot – vai var teikt, ka „Valmierai/Ordo” tas nav izdevies gluži tāds, kādu vēlējāties?
Uzskatu, ka, vērtējot visu sezonas sākumu kopumā, tas nu galīgi nav tāds, kādu vēlējāmies mēs paši un kādu vēlējās līdzjutēji. Mūsu sniegums šobrīd laikam neapmierina nevienu, treneri ieskaitot. Uzvaras nāk ļoti grūti un tikai sīvā cīņā, bet zaudējumi... teiksim tā, ir bijuši nepatīkami un sāpīgi zaudējumi, kādus no čempioniem varbūt negaidītu. Taču lieta tāda, ka par čempionu kļūst sezonas beigās, nevis sākumā. Tad arī būs izšķirošās spēles. Bet pagaidām mūsu sniegums ir pašvaks. Tas zināmā mērā arī saistāms, ka mums nākas spēlēt nepilnā sastāvā un visu laiku ir kaut kādi robi.

Latvijas čempionu gods – vai nav tā, ka arī tas uzliek papildu smagumu uz pleciem?
Tieši tā, tā ir papildu atbildība. No komandas, kas ir Latvijas čempione, visi sagaida labāku sniegumu, ko šobrīd nespējam attaisnot. Tā ka ir spiediens no visām pusēm un, protams, arī pašiem no sevis. Pagaidām nesanāk ar to tikt galā. Lietas, kas sanāca pagājušajā sezonā, šobrīd vēl nesanāk, un tie zaudējumi krājas.

Komandā ir arī jauns galvenais treneris – Uvis Helmanis. Vai tam nevarētu būt kāda saikne ar uzvaru skaitu sezonas sākumu, sak, varbūt vēl jāpierod pie pārmaiņām?
Patiešām nedomāju, ka vaina meklējam tur, vienkārši mēs visu laiku esam nepilnā sastāvā. Gaidām spēlētājus, kas atgriezīsies no traumām, bet tagad iedzīvojamies jaunās problēmās, tajā skaitā arī manās, jo šobrīd esmu izkritis no aprites.

Vai tas kas nopietns?
Nu jā, laikam jau salīdzinoši nopietns. Traumēta plauksta, kaula lūzums, ārā no sastāva vismaz sešas nedēļas. Tas viss atstāj iespaidu uz komandu. Tāpat arī neveiksmīgā komplektācija ar ārzemniekiem... lietuviešu viesspēlētājs (Ovīdijs Varanausks) jau palaists projām, Purifojam arī trauma. Mums visu laiku sanāk cīņa ar traumām un veselības likstām, kas neļauj parādīt labāko sniegumu. Nevaram spēlēt tik ātri un intensīvi kā to vēlas treneris, līdz ar to šajā situācijā par trenera vainu vai ko tādu galīgi nevar runāt.

Bet Jūs pašu gaidīt laukumā ātrāk par decembra vidu tad nevar?
Principā jā. Es pats ceru, ka līdz janvārim visi būs atkal ierindā. Gan Haralds Kārlis, gan Artūrs Bērziņš, gan es, gan arī Rinalds Mālmanis, kurš tagad savainoja potīti treniņā. Līdz ar to mums tāda kā lazaretes situācija, un spēlētājiem nākas spēlēt sev neierastās pozīcijās.

Novēlu, protams, sadziedēt traumas un sākt spēlēt optimālā sastāvā! Taču nobeigumā jautājums par Baltijas Basketbola līgas sezonu kā tādu, proti, kādas domas par komandu sastāvu un turnīra formātu?
Turnīra formāts, manuprāt, ir ļoti labs, neko daudz nevaru iebilst. Tas, ka līgā piedalās arī Kazahstānas un Baltkrievijas komandas, tikai vairo interesi un piešķir lielāku dažādību. Par „play-off” norisi, kurā iesaistīsies astoņas komandas, kas nespēlēja regulārajā sezonā – uzskatu, ka tās savā ziņā vietu izslēgšanās spēlēs jau nopelnīja ar savu startu Eirokausos. Protams, būtu patīkamāk, ja visas Baltijas vadošās komandas piedalītos, ieskaitot gan „VEF Rīga”, gan „Žalgiri”, taču tā ir viņu pašu izvēle, kurai nevaru daudz iebilst.

Izmantotie resursi:
Baltic Basketball League