LOK vēršas pie Saeimas un ministrijām ar priekšlikumiem

LOK vēršas pie Saeimas un ministrijām ar priekšlikumiem

LOK prezidents Aldons Vrubļevskis
Foto: Ilmārs Znotiņš, Latvijas Olimpiskā komiteja

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās asamblejas sesijā tika pieņemtas rezolūcijas Valdībai, Saeimai un ministrijām, kurās tiek aicināts saglabāt uzņēmējus motivējošu regulējumu sabiedriskā labuma organizāciju ziedotājiem, kā arī palielināt valsts budžeta finansējumu sportam un sniegt atbalstu infrastruktūras jautājumos.

LOK Ģenerālā asambleja, izskatījusi Finanšu ministrijas sagatavoto nodokļa reformu piedāvājumu, pauž bažas, ka tas var novest pie būtiska ziedojumu apjoma samazinājuma sporta finansēšanai.

Sporta darbs nozīmīgā apjomā Latvijā organizēts nevalstiskajā sektorā. Vairums no sporta organizācijām saņēmušas sabiedriskā labuma statusu, un guvušas nozīmīgu finansējumu tieši no uzņēmēju ziedojumiem. Tas ļāvis ne tikai nodrošināt sporta pastāvēšanu un attīstību ierobežota publiskā finansējuma apstākļos, bet arī pakāpeniski palīdzējis veidot sistēmu un nosacījumus sporta attīstībai, jo uzņēmumi varēja saņemt UIN atvieglojumu.

Ievērojot, ka jaunā regulējuma piedāvājums vairākkārtīgi maina proporciju starp uzņēmēja paša ieguldījumu un nodokļa atlaidi, nevalstisko organizāciju aplēses liecina, ka kopējais ziedojumu apjoms saruks vairākas reizes, būtiski apdraudot sporta veidu pastāvēšanu un attīstību, ja netiks nodrošināts attiecīgs kompensējošs mehānisms Valsts budžeta programmā “Sports” vai cits līdzvērtīgs finansēšanas avots.

Līdz ar to LOK Ģenerālā asambleja aicina Saeimu, Valdību un ministrijas nodokļu reformas ietvaros izstrādāt nodokļu regulējumu, kas saglabā uzņēmēju motivāciju ziedot sabiedriskā labuma organizācijām, kā arī nepieciešamības gadījumā izstrādāt un nodrošināt kompensējošu mehānismu, kas sporta un citām sabiedriskā labuma organizācijām aizstātu uzņēmumu finansējuma samazinājumu.

Tāpat LOK, izvērtējot Valdības 2017.gada 23.marta lēmumus par valsts budžeta projektu 2018.gadam un vidējā termiņā 2019. un 2020.gadiem, kuri paredz ievērojamu finansējuma samazinājumu sporta nozarei (1,9 mlj.EUR), apdraudot sagatavošanos Olimpiskajām spēlēm un būtiski ierobežojot sporta nozares attīstību; rūpējoties par Latvijas labāko sportistu un valstsvienību konkurētspējas saglabāšanu pasaules sportā, kā arī nepieciešamību pēc mūsdienu prasībām atbilstoša valsts nozīmes sporta medicīnas, rehabilitācijas, sporta zinātnes un treniņu centra izveides, modernizējot Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) bāzi Sporta centrā “Mežaparks” un tās izmantošanu arī sporta spēļu komandu un pielāgotā sporta vajadzībām; atzīstot, ka par labāko Latvijas ziemas sportistu sagatavošanās apstākļiem, gatavojoties Ziemas Olimpiskajām spēlēm Phjončhana-2018, nepieciešama stabila valsts SIA “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”” darbība, LOK Ģenerālā asambleja aicina Saeimu, Valdību un ministrijas:

1. Noteikt valsts budžeta finansējumu sportam 2018.-2020.gados ne mazāku kā likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteikto;

2. Atbalstīt Latvijas Olimpiskās vienības bāzes vietas - SIA „Sporta centrs „Mežaparks”” turpmāko darbību un attīstību patstāvīgas kapitālsabiedrības statusā, izveidojot valsts nozīmes sporta medicīnas, rehabilitācijas, zinātnes un treniņu centru, t.sk. pielāgojot to sporta spēļu komandu un pielāgotā sporta vajadzībām;

3. Atbalstīt SIA „Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”” turpmāko darbību un nodrošināt sporta bāzes attīstību atsevišķas valstij piederošas kapitālsabiedrības statusā, saglabājot finansu dotāciju esošajā apjomā.

4. Rosināt ilgtermiņā prognozējamas un stabili pieaugošas finansēšanas sistēmas izveidi sportam un kultūrai (atskaitījumi no izložu un azartspēļu nodokļa un nodevām, akcīzes tabakai un alkoholam vai cits līdzvērtīgs valsts budžeta finansēšanas modelis), kas sāktu darboties no 2020.gada.

Abas Rezolūcijas pieņemtas LOK Ģenerālās asamblejas sesijā Rīgā, 2017.gada 24.martā.

Informāciju sagatavoja:
Mārtiņš Mālmeisters
LOK preses sekretārs

     [+] [-]

, 2017-03-28 18:55, pirms 4 nedēļām
Lai LOK dod atļauju Valsts kontroles revīzijai....citādi nav skaidrs, kāpēc resni runči, bet naudas nepietiek

     [+] [-]

, 2017-03-28 20:40, pirms 4 nedēļām
..blā, blā, blā...tiešām tie "resnie ruņči" ir tā noresnējuši, ka prot tikai globālas vārsmas izteikt, bet konkrētus darbus regulāri neizdara līdz galam kopš neatkarības atgūšanas laikiem...
Riebj tas kantoris, kur treknie gadi nekad nebeidzas, kur savulaik mazākā alga bija apkopējai - apm. 1200 latiņi/mēnesī, kas, protams, nevienam nav maksāta no valsts budžeta. Utt., u.tml.

Tev jābūt autorizētam,