EKSPERTI:BIEDRIŅŠ UN NBA. TAGAD VAI NEKAD.

Klāt ir jaunā NBA sezona. Klāt ir arī negulētās naktis, ko pavadīsim pieplakuši pie TV ekrāna vai datora monitora, vērojot aizokeāna groza bumbas kaislības (papildinot vērošanas baudu ar karstas tējas, kafijas malkošanu vai arī degustējot ko stiprāku- tie no mums, kuri jau sasnieguši tik kāroto 18 gadu robežu). Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā joprojām lielāko interesi NBA sakarā izraisa mūsu jaunā censoņa Andra Biedriņa (Goldensteitas „Warriors”) gaitas. Sportists arī šosezon lūkos nostiprināt savas akcijas pasaules spēcīgākajā basketbola līgā, par to šaubu nav.

Šorīt Lielā Galda kolektīvs noturēja speciāli šim jautājumam veltītu sēdi. Pamatjautājumi un diskusiju virzieni bija aptuveni sekojoši:
-aizvadīto sezonu īss izvērtējums;
-šīssezonas GSW komandas sastāva un perspektīvu apskats;
-Andra vieta komandā, ko varam gaidīt no viņa snieguma- vēlamais un reālais.

Uzreiz jāsaka, ka, lai arī Andra statistiskais devums komandai aizvadītajā laika posmā ir bijis gana dažāds, iznākums katru sezonu (ar 1 izņēmumu) bija nemainīgs- komanda vairāk zaudē, nekā uzvar un plejofā nespēj iekļūt, tāpat arī pats Biedriņš joprojām nav pārliecinājis, vai ir sava astronomiskā līguma, viena no komandas apmaksātākā spēlētāja, kā arī komandas kapteiņa statusa cienīgs. Protams, šobrīd retrospektīvi daudz varam vainot iestagnējušo D. Nelsonu, kurš neļāva Andrim pietiekami izpausties laukumā, varam novelt vainu uz R. Turiafu, kurš, saņemot daudz mazāku atalgojumu, bija izkonkurējis Andri no „key player” statusa, tāpat varam vainot M. Elisu, S. Džeksonu un citus par pārlieko individuālismu, kas liedza Biedriņam parādīt savu spēli, varam vainot vēl daudz ko citu. Lietas būtību tas viss šobrīd vairs nemaina. Klubam ir jauni īpašnieki, jauns treneris, atjaunināts sastāvs, līdz ar to arī jaunas iespējas. Jaunas iespējas visiem, kuras jāizmanto. Diemžēl ir jāapzinās, ka dažiem šī iespēja var izrādīties arī pēdējā un te runa, pirmkārt, par mūsu neapšaubāmi talantīgo, bet ne pagaidām ne pārāk veiksmīgo basketbolistu.

Kādas jaunas vēsmas šī sezona ir ieviesusi GSW nometnē? Redzam, ka sastāvu skārušas pamatīgas izmaiņas, it īpaši „garajā galā”. Neiedziļināsimies niansēs, bet konstatēsim iznākumu- prom ir Turiafs un Rendolfs, klāt ir nākuši Lī, Gadzuričs un arī Amundsons. Kurš no minētajiem spēlētājiem ir bijis galvenais „mērķa” pirkums, laikam nevienam nav jāskaidro- tas, protams, ir D. Lī, kurš kopā ar M. Elisu un S. Kariju veidos punktu guvēju triecienspēku šajā sezonā. Par to nekādu šaubu nav jau šobrīd. Tikpat skaidrs secinājums rodas, ka līdz ar to, mūsu Andrim turpmāk tiks atvēlēta otršķirīga vai pat vēl tālāka loma uzbrukumu veidošanā. Vai tāpēc būtu jākrīt panikā un atkal jāmeklē ārējie naidīgie apstākļi, kuri neļauj Andim kārtīgi „atvērties” laukumā? Muļķības. Visiem ir labi redzams Andra cīņasspars aizsardzības bastionu cementēšanā, kā arī jau agrāk pieminēto komandas „policejisko” funkciju progresējošā izpildē- tā neapšaubāmi ir Biedriņa niša, kurā viņš var sevi pierādīt un tas arī ir jādara. Pēdējā laikā pirms sezonas bieži nākas dzirdēt mazāk pieredzējušo sporta draugu alkas pēc „regulāriem double-double rādītājiem”, kuri it kā Andrim esot pa zobam. Ja atceramies aizpagājušās sezonas sākuma daļas notikumus, redzams, ka DD sasniegšana nav nemaz tik neiespējama, īpaši, ja pārējie komandas biedri spēlē uz Andri. Tomēr atcerēsimies, ar ko toreiz visa šī masu psihoze beidzās (pēc pastāvīgām sarunām par „garāko DD sēriju NBA vēsturē”, kuru varot pārsniegt, kā arī vēl fantastiskākiem saukļiem, kas jau balansēja uz vājprāta robežas- triple double un pat Biedriņa iespējamā dalība All-Stars mačā, kuras realizācijā aktīvi ņēma dalību arī daudzi šī portāla lietotāji, „atkožot” kā iespējams no viens kompja balsot līdz pat 100 reizēm), drīz vien jaunais sportists, neizturējis smago fizisko un pats galvenais- psiholoģisko spiedienu no prasīgo fanu tūkstošu puses, salūza, iedzīvojās virknē traumu (iespējams, kādā brīdī bija arī pseidotraumas, kad Nelsons savādāk nespēja faniem paskaidot spēlētāja nelaišanu laukumā), tam sekoja spēcīgā morālā trauma, kad uz Kemzuras kuģa uzkāpušais Biedriņš kopā ar citiem izlases vīriem tika ierauts tādā izvirtību un pārmērību atvarā, no kura arā viņš nespēja izļūt gandrīz visu pagājušo sezonu.

Tieši tāpēc aicināsim būt pieticīgākiem un reālākiem savās prasībās, atcerēsimies, kāda vieta Andrim komandā ir atvēlēta un neprasīsim neiespējamo. Jo, kā zināms, rijība (gluttony) ir viens no 7 nāves grēkiem.

Ko tad drīkstam prasīt un esam tiesīgi sagaidīt no mūsu sportista šajā sezonā?
Pirmkārt, gribētos vairāk uzvaru, kuras sasniegt neizdosies visiem komandas spēlētājiem Nellijbolā stilā dragājot tikai uzbrukumā. Tātad gaidam labu Andra spēli aizsardzībā, kas palīdzētu kaldināt uzvaras.
Otrkārt, ņemot vērā Andra specifisko lomu laukumā un arī lielos līguma skaitļus (kurus atpelnīt, spēlējot vien teicami defā, nav iespējams), gribētos, lai quattro-quattro (4 pts, 4 rbs, 4 foli un lietderība virs -4) rādītājs tiktu izpildīts vismaz 3/4 spēļu, tas ir pietiekami labs „policista” stabila snieguma garants.
Treškārt, pagājušās sezonas „sāpīgais” jautājums ar soda metieniem, kurus Andris izpildīja ar diezgan zemo 16% rādītāju. LG nonāca pie slēdziena, ka šis aspekts nemaz tik nozīmīgs nav. Ja Andris būtu komandas punktu mašīna, tad FT reitings zem 50% būtu līdzvērtīgs katastrofai, bet, par cik viņam jāveic pilnīgi citas funkcijas, kopējie punktu zaudējumi no nerealizētajiem soda metieniem, ir pietiekami niecīgi būtiski neietekmētu kopējo rezultātu. Proti, Dž. Viljamss savā grāmatā „Policejiesms basketbolā” 5. nodaļā „Cilvēkresursu efektīva izmantošana” konstatē sekojošu faktu- ir aprēķināts, ka komandas „policistam” vidēji pa spēli ir jāizpilda vien līdz 0,4 soda metieniem. Šo lielumu reizinot ar 82 (spēļu skaitu regulārajā sezonā) iegūstam nepilnus 33 soda metienus sezonā, no kuriem attiecīgi iemetot 16 vai 50% iegūstam 5,5 vai 16,5 punktus (11 punktu starpība), piekritīsit, ka šis lielums ir pietiekami nebūtisks, lai tāpēc komandas ”policists” kā īpaši piestrādātu pie sava FT %. Tas nav nepieciešams, pat vēl vairāk- tā ir nelietderīga resursu un laika šķērdēšana, ko treneris var izmantot liekot „policistam” apgūt daudz noderīgākas lietas (pēc analoģijas ar ledus hokeju- neviens taču nepārdzīvo ka Kr. Rēdlihs vai R. Ivanāns vāji spēj izpildīt „bullīsus”, to no viņiem neviens neprasa, viņiem ir citi pienākumi). Ja kāds apšauba „policistam” paredzēto visnotaļ nelielo soda metienu daudzumu, te nu teorija mums vēsta sekojošo- „policists” pārsvarā atrodas laukumā, kad vēl pretinieks nav iekrājis piezīmju normu un uzbrukumā pie bumbas tiek gaužām reti (uzķerot kādu atlēcošo vai brīdī starp piespēles saņemšanu perimetrā un piespēlēšanu to tālāk), līdz ar to ticis izdarīts šāds teorētisks aprēķins.
Ceturtkārt, un te tomēr vairāk tas būtu vēlējuma izteiksmē- iekļūšana šī gada NBA All-Stars spēlē. Jāatceras, ka NBA ļoti būtiska nozīme ir šovam- ja pat regulāri vācot DD spēlētājam tas vēl nebūt negarantē iebalsošanu Zvaigžņu spēlē, tad spilgts šovmenis to gan varētu panākt. LG modelēja sekojošu iespēju, kā tas varētu notikt realitātē: ņemot vērā pagājušās sezonas FT % un pie iespējas, ka šogad tas nebūtu īpaši augstāks, balsotāji varētu „pavilkties” uz šova elementu- Andri iebalsot All-stars spēlē un sekojoši pieprasīt no Austrumu konferences spēlētājiem, lai viņi nepārtaukti pret Andri pārkāptu noteikumus. Līdz ar to būtu iespēja gan sagaidīt kādus asumus laukumā, gan pastāvīgi priecēt aci, kad „policists”, neraksturīgi savai ikdienas specifikai, mocītos ar soda metienu izpildi.

„Tagad vai Nekad” sezona ir sākusies, izbaudīsim to.